Vai esat gluži traki? Kāpēc jūs – jaunieši – ar mazu atvasi devāties dzīvot uz dziļiem laukiem. Pastāstīsim kādēļ
Šis jautājums ar nesapratni manī atsauc atmiņas par drēgno rudeni pirms pāris gadiem. Kamēr visi “gudrie” aizlidoja kā putni uz pilsētas siltumnīcu, kur centrālā apkure silda, asfalts klaudz un pārtikas veikali mirgo, mēs ar vīru Kārli un mūsu mazo, gadu veco atvasi (un, protams, mūsu suņiem un kaķiem) izlēmām pārziemot šajā nomaļajā klusumā.
Cilvēki šķendējās: “Ko bērns darīs bez laba dārziņa? Kā ar socializāciju? Kā ar draugiem un attīstības pulciņiem?” Bet mūsu lēmumam bija dziļāki, gandrīz filozofiski iemesli.
🌿 Galvenie iemesli, kāpēc lauki ir labāki mūsu atvasei
Mūsu lēmumu noteica divas pamatvērtības, kuras, mūsuprāt, ir nenovērtējamas mūsu bērna attīstībai:
1. Dabas Klātbūtne – bērna dabiskā vide. Mums bija milzīga vēlme dzīvot tālu prom no betona džungļiem, lai mūsu bērns katru dienu elpotu mežu un redzētu īstu, mežonīgu dabu. Nevis mākslīgi iekoptus parkus vai dīķus ar ierobežotu zivju skaitu, bet gan simtiem kilometru platus mežus, kur patiešām klīst stirnas un lapsas.
Mēs gribam, lai mūsu atvase:
-Redzētu, kā aug dārzeņi, nevis tikai tos plauktos.
-Zinātu, kas ir īsts sals un kas ir lietus smarža pēc negaisa.
-Spētu stundām ilgi novērot kukaiņus un putnus, attīstot sevī dabas zinātnieka garu un pacietību.
Šī dabas klātbūtne, mūsuprāt, veido daudz veselīgāku apziņu un mazina atkarību no ekrāniem. Jā, civilizācija arī šeit lien iekšā, atstājot atkritumus un izraujot zemes, bet mēs esam šeit, lai iemācītu bērnam cienīt un sargāt šo vēl atlikušo mežonību.
2. Finansiālā brīvība un stabilitāte bērna labā
Otrs, ne mazāk svarīgs iemesls, bija elementārs naudas līdzekļu trūkums, lai iegādātos pienācīgu mājokli galvaspilsētas tuvumā, un KATEGORISKA NEVĒLĒŠANĀS uzņemties hipotekāro kalpību uz 30 gadiem.
Bailes, ka visu savu labāko dzīves enerģiju veltīsim bankas rēķiniem (tie milzīgie mēneša maksājumi!), nevis bērna audzināšanai, bija lielākas par bailēm no lauku dzīves. Ko darīt, ja notiek krīze? Ja viens no vecākiem paliek bez darba? Mēs nevēlējāmies, lai šī finansiālā spriedze kļūtu par mūsu ģimenes ikdienu un ietekmētu bērna audzināšanu.
Tā kā abi ar Kārli strādājam attālināti, mēs sapratām: kāpēc pārmaksāt milzīgas summas par atrašanos netālu no galvaspilsētas, kuras “labumus” mēs tāpat reti baudām? Labāk lētāka, bet sava māja un vairāk naudas atvasei un ģimenes ceļojumiem, nekā dārgs dzīvoklis un pastāvīga trauksme.
🥶 Dzīves aizkulises: grūtības un dārgā brīvība
Protams, lēts mājoklis nāk komplektā ar grūtībām. Par laimi, manas vecmāmiņas mani iemācīja izdzīvot: mazgāt matus bļodā, kurināt malkas krāsni, nebaidīties no aukstuma un meža skaņām. Ja man nebūtu šīs lauku pieredzes, es noteikti būtu pametusi šo vietu pirmajā ziemā, kad termometrs noslīdēja līdz -24 grādiem.
Lasi vēl: Brālis Andris(51) iemīlējās un plānoja kāzas; nejauši atrasta informācija izglāba viņa dzīvokli
Šobrīd, kad sildītāji un gāzes ierīces strādā katru dienu, ir auksts, mitrs un pelēks. Bet ir sajūta – BRĪVĪBA. Mums ciematā nav centrālās apkures vai kanalizācija pieslēguma līdz katrai mājai. Sildāmies ar konvektoriem, mazu krāsniņu un gāzes sildītājiem. Mēs bieži mainām to, ko ieslēdzam.
Tā ziema, kad sēdējām pie datoriem cepurēs, jo māja nebija pietiekami nosiltināta, ir pārvērtusies par anekdoti. Mēs mācāmies, un katra ziema padara mūs stiprākus.
Un ziniet, kas ir labākais? Kamēr pilsētas bērni sēž pie televizora, mūsu atvase skraida pa pļavu, lasa sēnes, peldas upītē, slido uz dīķa, guļ teltī ietīta guļammaisā un mierīgi guļ uz balkona, klausoties meža skaņās. Tas ir tā vērts. Mēs audzinām bērnu ar cieņu pret pašu dzīvi un dabas spēku.
