Likumsargi uzsver, ka pēc apturēšanas Latvijas autovadītāji bieži pieļauj vienu būtisku kļūdu. Daudzi domā, ka tas nav nekas īpašs tomēr likumsargi atgādina, ka to darīt nedrīkst.
Pēc transportlīdzekļa apturēšanas autovadītājam bez likumsarga aicinājuma no tā izkāpt nedrīkst. Lai gan likumos nav skaidri pateikts, kas tieši tiek saprasts ar transportlīdzekļa apturēšanu, tajos ir noteikts, ka ikvienam ceļu satiksmes dalībniekam ir pienākums ievērot likumsargu darbinieka norādījumus, tostarp prasību apstāties.
Ceļu satiksmes noteikumi precīzi nosaka vadītāja rīcību brīdī, kad likumsargi liek apstāties:
- transportlīdzeklis ir jāapstādina;
- vadītājam jāturpina sēdēt savā vietā un bez aicinājuma to nedrīkst pamest;
- jāpakļaujas likumsargu veiktajām pārbaudēm, ieskaitot pienākumu nodrošināt transportlīdzekļa aprīkojuma apskati.
Advokāts Normunds Šlitke uzsver, ka ikvienam satiksmes dalībniekam jāatceras – likumsargu darbinieks vienkārši pilda savus dienesta pienākumus. Likumsargiem nav personīga ieguvuma no kāda sodīšanas; tieši pretēji – tas viņam sagādā papildu darbu, aizpildot protokolus. Likumsargs dara savu darbu, lai nodrošinātu ceļu satiksmes drošību.
Saskaroties ar likumsargu veikto apturēšanu, Šlitke iesaka autovadītājiem būt pēc iespējas atsaucīgiem, uzturēt cieņpilnu un pieklājīgu komunikāciju, kā arī apzināties, ka likumsargs ir valsts varas pārstāvis, kura uzdevums ir rūpēties par satiksmes drošību.
Ja likumsargs uzdod personiskus jautājumus, uz kuriem konkrētajā brīdī nav vēlmes atbildēt, jāņem vērā, ka šādi jautājumi tiek uzdoti vai nu kontaktam, vai lai pārliecinātos, ka vadītājs ir kārtībā. Ja nav iemesla ko slēpt un garastāvoklis to atļauj, var atbildēt brīvi. Taču iespējams arī paskaidrot, ka šodien ir slikts garastāvoklis un uz šiem jautājumiem atbildēt negribas, norāda tiesību eksperts.
Dokumentu uzrādīšana, izkāpšana, bagāžnieka atvēršana…
Pēc apturēšanas autovadītājam ir jāizpilda likumsargu norādījumi, ja vien tie nav acīmredzami prettiesiski. Likumsargs drīkst noskaidrot apturētā transportlīdzekļa vadītāja identitāti (vārdu, uzvārdu, personas kodu), pārbaudīt dokumentus un informāciju par vadītāju un transportlīdzekli, lai pārliecinātos, ka tie nav meklēšanā un ka vadītājam nav liegta tiesību izmantošana.
Lasi vēl: Vistas gaļa un kartupeļi burkā: vakariņas, kas iepriecina ar savu vienkāršību
Jāņem vērā, ka Latvijā pakāpeniski tiek samazināta prasība nēsāt līdzi dokumentus, jo personas identitāti var pārbaudīt arī tad, ja tā nosauc savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Prasība nēsāt līdzi dokumentus savulaik raisījusi arī sociālo tīklu lietotāju ironiskus komentārus.
Advokāts uzsver, ka likumsargs kā publiska persona drīkst pieprasīt tikai to, ko likums tieši paredz. Savukārt attiecībā uz autovadītāja statusu juristu vidū joprojām notiek diskusijas. Šlitke pauž nostāju, ka autovadītājs uzskatāms par privātpersonu, līdz ar to viņam ir tiesības darīt visu, kas nav aizliegts ar likumu.
Tomēr daļa tiesību ekspertu iebilst, norādot, ka ceļu satiksme ir paaugstināta riska vide. Tāpēc arī transportlīdzekļa vadītājs būtu uzskatāms par publisku personu, kas nozīmētu, ka viņa rīcība ir ierobežota ar to, ko likums tieši atļauj — līdzīgi kā likumsargiem.
Pēc apturēšanas likumsargs var likumīgi aicināt vadītāju izkāpt no automašīnas, un, kā atzīmē Šlitke, šāds norādījums parasti ir uzskatāms par pamatotu.
Likums likumsargiem piešķir arī tiesības apskatīt transportlīdzekļa salonu un bagāžnieku. Advokāts gan norāda, ka normatīvais regulējums šajā jautājumā ir diezgan neskaidri formulēts, un viņaprāt likumsargs drīkst veikt apskati caur logu, jo iekļūšanai transportlīdzekļa iekšpusē būtu nepieciešama atbilstoša sankcija. Izņēmums ir situācijas, kurās redzamas nozieguma pazīmes un jāpiemēro krimināllikumā noteiktās neatliekamās darbības.
Vienlaikus Šlitke piekrīt, ka likumsarga norādījumam atvērt bagāžnieku autovadītājam tomēr jāpakļaujas. Viņš norāda, ka no praktiskā viedokļa atteikšanās atvērt bagāžnieku būtiski ierobežotu likumsargu darbu, jo bez šādas iespējas nebūtu īstenojami, piemēram, reidi, kas saistīti ar bērnu nolaupīšanām vai banku laupīšanām.
