No pirmā acu uzmetiena milti ir tikai virtuves produkts, kas nepieciešams maizei, pankūkām vai pīrāgiem. Taču patiesībā šis vienkāršais un pieejamais materiāls var kļūt par lielisku palīgu dārzā.
Papildus savam ierastajam kulinārajam pielietojumam milti ir arī dabīgs mēslojums un maigs, taču efektīvs līdzeklis augiem pret daudziem kaitēkļiem. Tos izmantot dārzā ir lēti, droši un videi draudzīgi.
Kviešu un rudzu milti: vairāk nekā tikai pārtika
Kviešu un rudzu miltiem ir vērtīgs sastāvs, kas noderīgs ne tikai cilvēkiem, bet arī augiem. Tie satur olbaltumvielas, aminoskābes, vitamīnus un mikroelementus, kas veicina labvēlīgās augsnes mikrofloras attīstību un uzlabo augu vispārējo stāvokli. Nonākot augsnē, milti pakāpeniski sadalās un atbrīvo barības vielas.
Taču pats interesantākais — milti darbojas arī kā fizisks aizsardzības līdzeklis pret kaitēkļiem.
Piemēram, kailgliemeži, laputis, krustziežu spradži, kāpuri un pat Kolorado vaboles kāpuri kļūst mazāk kustīgi un sliktāk barojas, kad ir noklāti ar miltu kārtu. Milti apvelk kaitēkļu ķermeni. Īpaši efektīvi tie ir pret kukaiņiem ar mīkstu hitīna apvalku.
Vai milti ir noderīgi augiem — un kur tos vislabāk izmantot?
Svarīgi saprast: milti ne vienmēr ir labvēlīgi pašām lapām. Ja tos uzkaisa uz mitrām lapām — īpaši apakšpusē — tie var aizsprostot auga atveres, caur kurām tas elpo un iztvaiko mitrumu. Tas traucē dabīgajiem fizioloģiskajiem procesiem un var novājināt augu.
Tāpēc tieša lapu apputeksnēšana ar miltiem jāizmanto tikai kā īslaicīgs līdzeklis kaitēkļu apkarošanā, nevis kā regulāra mēslošana.
Galvenā vieta, kur izmantot miltus, ir augsne
Augsnē miltus pakāpeniski pārstrādā mikroorganismi, un tie kļūst par slāpekļa un citu elementu avotu. Taču svarīgi nepārspīlēt. Slāpeklis ir ļoti nepieciešams — tas nodrošina lapu un dzinumu veidošanos, piedalās olbaltumvielu un hlorofila veidošanā.
Taču slāpekļa pārpalikums izraisa pārlieku strauju zaļās masas augšanu uz ražas rēķina, padara augus uzņēmīgākus pret kaitēm un samazina kopējo ražību.
Pirms miltu pievienošanas augsnei — izvērtējiet situāciju
Ja augsnei jau esat pievienojuši citus slāpekļa avotus (mēslus, kompostu, urīnvielu), tad papildu slāpeklis no miltiem var būt lieks. Šādos gadījumos labāk aprobežoties ar ārējo augu apkaisīšanu tikai kaitēkļu parādīšanās brīžos, bet ne barošanas nolūkos.
Ko satur parastie kviešu milti?
Pat augstākās kvalitātes milti nav tikai ciete. Tie ietver sevī:
Olbaltumvielas (glutēnu un citus), kas ir slāpekļa un aminoskābju avots.
Ogļhidrātus, kas kalpo kā barība augsnes mikroorganismiem.
Minerālvielas: kāliju, fosforu, magniju, sēru, cinku, mangānu, dzelzi un pat selēnu nelielos daudzumos.
Pēc uzturvielu satura milti var pat pārspēt tādus populārus organiskos atlikumus kā kartupeļu ūdens vai banānu mizas. Tomēr šie atlikumi ir bez maksas, savukārt milti ir produkts, ko mēs iegādājamies. Tāpēc arī to izmantošana jāplāno pārdomāti un ar mēru.
Lasi vēl: Pārstāju mazgāt virtuves dvieļus — 5 minūšu laikā iztīru tos maisiņā, un tie ir kā jauni un patīkami smaržo
Kā tieši milti veicina augu augšanu?
Apskatīsim, kā katrs miltos esošais elements ietekmē augus:
Slāpeklis — galvenais materiāls olbaltumvielu, DNS un hlorofila veidošanai. Bez tā nav iespējama lapu un jauno dzinumu augšana.
Fosfors — auga “enerģētiskais avots”. Tas piedalās enerģijas pārnesē, stiprina sakņu sistēmu un paātrina augļu nogatavošanos.
Kālijs — uzlabo izturību pret sausumu, salu un kaites. Tas nodrošina cukuru un cietes pārvietošanu auga iekšienē, tādējādi uzlabojot ražas garšu un uzglabāšanās spējas.
Sērs — nepieciešams aminoskābju un olbaltumvielu sintēzei. Bez tā augiem zūd lapu košums, un tie aug vāji.
Cinks — augšanas regulators. Tā trūkums izraisa īsākus dzinumus un sīkākas lapas.
Mangāns — piedalās fotosintēzē un šūnu elpošanā. Tā nepietiekamība izraisa starpdzīslu hlorozes veidošanos (lapu dzeltēšanu starp dzīslām).
Selēns — lai gan augiem nav obligāts, tas palielina to izturību pret stresu (karstumu, sausumu, temperatūras svārstībām), pastiprinot antioksidatīvo aizsardzību.
Visi šie komponenti nonāk augsnē pakāpeniski, miltiem sadaloties, nodrošinot maigu, sabalansētu un ilgstošu barības vielu fonu.
Milti pret laputīm: kā tas darbojas?
Laputis ir viens no visbiežāk sastopamajiem un kaitēkļiem. Tās ne tikai izsūc sulu no augiem, bet arī pārnēsā visa ko.
Milti palīdz cīnīties ar laputīm divos veidos:
Fiziska iedarbība: smalkās miltu daļiņas apvelk laputis, aizsprosto to elpoš*nas atveres (trahejas) un traucē kustībām.
“Sadarbības” izjaukšana ar skudrām: skudras “audzē” laputis saldās medusrasas dēļ. Kad laputis tiek noklātas ar miltiem, to izdalījumi kļūst mazāk pievilcīgi un pat lipīgi skudrām, tāpēc tās vairs tās neaizsargā.
Profilaksei un cīņai vienkārši vienmērīgi apkaisa lapas ar miltiem, īpaši apakšējo lapu pusi, kur laputis visbiežāk dzīvo. Dariet to no rīta, kad uz lapām vēl ir rasa — milti labāk pieķersies.
Aizsardzība pret Kolorado vabolēm, gliemežiem un kāpuriem
Kolorado vabole un tās kāpuri dažu dienu laikā var “nograuzt” visu kartupeļu krūmu. Tie labprāt bojā arī baklažānus, tomātus un papriku.
Gliemeži īpaši aktīvi ir mitrā laikā un spēj vienā naktī iznīcināt jaunos stādus.
Šajā gadījumā milti darbojas nedaudz citādi: to lipīgā un smalkā struktūra traucē kaitēkļu gremošanas sistēmai. Kukainis vai gliemezis, apēdot ar miltiem noklātu lapu, saņem “piesārņotu” barību, kuru organisms nespēj pareizi pārstrādāt. Tas pakāpeniski noved pie aktivitātes mazināšanās un kaitēkļu populācijas likvidēšana.
Padoms: apkaisa augus ar miltiem agri no rīta vai vakarā, kad ir vairāk mitruma — tas pastiprina efektu. Taču nepārspīlējiet: pārāk daudz miltu var veicināt pelējuma veidošanos vai piesaistīt sīkus grauzējus, īpaši tad, ja milti uzkrājas pie kāta pamatnes.
Praktiski padomi miltu izmantošanai dārzā
Augsnes bagātināšanai: ne vairāk kā 100–200 g miltu uz 1 m². Vislabāk sajaukt ar kompostu vai koksnes pelniem.
Kaitēkļu apkarošanai: apkaisi augus reizi 5–7 dienās, līdz problēma izzūd. Pēc lietus apstrāde jāatkārto.
Neizmanto miltus uz ziedošiem augiem, īpaši tad, ja tuvumā strādā bites — milti var traucēt to darbam.
Glabā miltus dārzam atsevišķi no virtuves krājumiem — sausā, vēsā vietā un cieši noslēgtā traukā.
Secinājums: milti — vienkāršs, bet gudrs palīgs
Milti nav brīnumlīdzeklis, tomēr tie ir vērtīgs dabiskās saimniekošanas rīks. Tie ir droši, pieejami un daudzfunkcionāli: mēslojums, repelents, noderīgu mikrobu nesējs. Galvenais — lietot tos pārdomāti, ņemot vērā augsnes stāvokli un augu attīstības fāzi.
Lasi vēl: 4 lietas mājās, kas nekad nelūzt vienkārši tāpat vien
Ar saprātīgu pieeju milti palīdzēs izaudzēt stiprus, veselīgus augus un bagātīgu ražu — bez sintētiskām ķimikālijām, saskaņā ar dabas ritmu. Un tas, piekritīsit, ir tā vērts.
