Internetā paradījusies infomācijas lapa https://latvijaszagli.info, kura apkopojusi informāciju par milzīgajiem apmēriem ar kādiem tiekot izsaimniekota Latvijas budžeta un attiecīgi, arī valsts iedzīvotāju nauda.
Šo lapu popularizē Latvijā zināmasi uzņēmējs Andris Ramoliņš. VI’mš gan pats apgalvo, ka ar šo atmaskošanas projektu nav saistīts un vēlas tikai darīt sabiedrībai zināmu to, kā tiek izsaimniekoti miljoniem eiro.
Video:
Publicējam daļu no šī pētijuma un secinājumiem no lapas latvijaszagli.info:
Ilgtermiņa koksnes ieguves līgumi kā valsts līdzekļu izsaimniekošanas instruments
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” (LVM) jau gadiem ilgi kalpo par mērķi tiem, kuri prot izmantot savu ietekmi uz uzņēmuma vadību, lai gūtu personīgu labumu. Šajā apskatā pievērsīsimies senai, bet joprojām aktuālai shēmai – ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem (IML). Šī sistēma ļauj priviliģētiem spēlētājiem iegūt vērtīgus valsts resursus par cenām, kas ir zemākas nekā godīgā tirgū, apejot atklātas izsoles, kurās jāpiedalās citiem nozares dalībniekiem. Uz šiem Konkurences likuma pārkāpumiem norādījusi Konkurences padome (KP), vēstulē aicinot LVM un Zemkopības ministriju (ZM) izstrādāt rīcības plānu situācijas labošanai. Lai gan agrāk par to brīdinājusi arī prokuratūra, zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš tiek uzskatīts par cieši saistītu ar ietekmīgo uzņēmēju Uldi Mierkalnu, izvairās risināt šo jautājumu.
Laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam IML shēmas dalībnieki, apejot brīvu konkurenci, ir ieguvuši apaļkokus vairāk nekā 202 miljonu eiro vērtībā. Galvenais ieguvējs šajā procesā ir politiski ietekmīgā uzņēmēja Ulda Mierkalna vadītā “PATA grupa”.
Tas liek uzdot pamatotu jautājumu: vai “PATA grupa”, kas ir lielākā šīs sistēmas izmantotāja, vispār spētu strādāt ar peļņu, ja tā nesaņemtu slēptas subsīdijas no sabiedrības kopējiem resursiem atlaižu formā?
IML sistēma tika ieviesta drīz pēc neatkarības atgūšanas un kopš tā laika regulāri modificēta un pagarināta. Sākotnējā iecere bija atbalstīt jaunos komersantus, lai tie spētu attīstīties un investēt ražošanā. Tomēr vēlāk līgumi tika automātiski pagarināti, nevērtējot, vai sākotnējie mērķi ir sasniegti. Lai gan tika runāts par augstas pievienotās vērtības produktiem un atbilstību bioekonomikas stratēģijai, realitātē tie bija tikai tukši vārdi – neviens nepārbaudīja, vai investīcijas tiešām notiek. Ja pārbaudes būtu veiktas, atklātos, ka vairums priviliģēto uzņēmumu nav izveidojuši neko vairāk par vienkāršām zāģētavām.
Rezultātā tiek ražoti produkti ar zemu pievienoto vērtību, kas ir rentabli tikai augsta pieprasījuma apstākļos vai tad, ja izejviela iegūta zem tirgus cenas. Lētās koksnes pieejamība padarīja uzņēmumus atkarīgus no IML sistēmas. Tiem bija izdevīgāk lobēt LVM vadību un panākt līgumu pagarināšanu, nevis riskēt un ieguldīt sarežģītākā ražošanā. Tādējādi tika atrasts veids, kā panākt, lai LVM darbotos pretēji savām interesēm, atdodot mežu par pazeminātu cenu un uzturot uzņēmumus uz valsts rēķina.
Sākotnēji, pirms LVM izveides, IML saņēmējiem bija pienākums veikt arī meža apsaimniekošanas darbus. Kad šo funkciju pārņēma jaundibinātais LVM, privāto partneru pienākums ieguldīt meža uzturēšanā izzuda. Taču, lai gan pienākumi zuda, privilēģijas saglabājās, un viegla nauda turpināja plūst izredzēto kabatās uz sabiedrības rēķina.
Šī novecojusī shēma un no tās izrietošie likuma pārkāpumi ir detalizēti aprakstīti KP 10. jūnija vēstulē. Tajā minēti uzņēmumi, ar kuriem turpinot sadarbību, LVM pārkāpj konkurences normas: “PATA Saldus” (četri līgumi), “PATA Strenči” (divi), “Metsa Forest” (divi), kā arī “KREBSAR” un “BERIVS”. Pēc vairākām līgumu transformācijām “PATA Saldus” līgumi tagad ir spēkā līdz 2071. gadam, bet “Metsa Forest” – pat līdz 2072. gadam. Faktiski LVM ir uzdāvinājusi šiem uzņēmumiem garantētus ienākumus vairāku paaudžu garumā.
KP uzsver, ka Konkurences likums nosaka pienākumu valsts kapitālsabiedrībām nodrošināt godīgu konkurenci un aizliedz radīt diskriminējošus apstākļus tirgus dalībniekiem. Tātad LVM kā valsts uzņēmumam ir jāievēro neitralitāte.
“PATA” gadījumā īpašie noteikumi radīja situāciju, kurā no 2020. līdz 2024. gadam “PATA Saldus” ieguva vidēji 60,6% no nepieciešamajiem apaļkokiem caur IML, bet “PATA Jēkabpils” – 58,1%. Šie skaitļi vēlreiz liek apšaubīt uzņēmuma spēju pelnīt bez valsts atbalsta.
Īpaši skandalozs ir fakts, ka IML oficiāli pieder tikai “PATA Saldus”, taču LVM nezināmu iemeslu dēļ ļauj šīs privilēģijas izmantot arī “PATA Jēkabpils”. Ja līgumu pagarināšanu vēl varētu saukt par saimnieciski nepamatotu rīcību, tad koksnes atdošanu par pusvelti uzņēmumam bez atbilstoša līguma var uzskatīt par atklātu izlaupīšanu. Nevienam citam uzņēmumam Latvijā šādas iespējas nav dotas.
KP norāda, ka pārējiem tirgus dalībniekiem, kuriem nav IML, koksne jāpērk izsolēs, konkurējot ar citiem, un tiem nav pieejamas garantētas piegādes ilgtermiņā. Godīgas konkurences apstākļos IML būtu jālikvidē, taču notiek pretējais. Lai gan kopējais LVM pārdotais zāģbaļķu apjoms pēdējos gados ir audzis par 4,3%, brīvā tirgus izsolēs pieejamais apjoms ir samazinājies par 12,6%. Starpība ir novirzīta IML turētājiem.
Lai gan KP vēstule bija adresēta tikai LVM un ministrijai, tās saturs ātri nonāca pie ieinteresētās puses – Ulda Mierkalna. Pēc tam tika uzsākta nomelnošanas kampaņa pret KP vadītāju Ievu Šmiti. Tas skaidri parāda, cik dziļi korupcijas un interešu konflikta saknes stiepjas iesaistītajās valsts institūcijās, kur atsevišķi darbinieki strādā privātu, nevis valsts interešu labā.
Vairak informācijas lapā: https://latvijaszagli.info/
