Latvijas Banka nākusi klajā ar ziņojumu, kas daudziem iedzīvotājiem radījis pamatotu satraukumu – kāpēc par to tiek runāts tagad un kāds ir tā īstais iemesls.
Bauskas dzīve raksta, ka Latvijas Banka aicina Latvijas iedzīvotājus ikdienā līdzi nēsāt un arī mājās turēt noteiktu skaidras naudas daudzumu, ar tādu aprēķinu, kas ļautu vismaz vienu nedēļu iztikt bez bankomāta pieejamības. Šādu ieteikumu izstrādājusi centrālās bankas vadlīnija, plānojot naudas aprites nodrošināšanu iespējamo krīžu laikā.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicinājis šādu ieteikumu tapšanu, ir Krievijas uzvedība mūsu kaimiņvalstī. Latvijas Bankas skatījumā tas ir līdzīgi kā pašvaldību pienākums civilās aizsardzības jomā — organizēt patvertņu apsekošanu un izveidi. Ieteikumi publicēti centrālās bankas mājaslapā un prezentēti pašvaldību vadītājiem, tomēr banka uzsver, ka naudas apritē krīze var rasties arī dažādu citu iemeslu dēļ — arī plūdu, elektrības pārrāvuma vai interneta traucējumu gadījumos.
Latvijas Bankas oficiālais ieteikums skan: “Vienmēr mājās turi noteiktu skaidras naudas daudzumu. Ieteicamā summa ir tāda, kas ļauj mājsaimniecībai segt pamatvajadzības vienas nedēļas garumā.”
“Skaidrai naudai ir jābūt, taču krīžu risinājumu spektrs ir krietni plašāks,” uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Finanšu pakalpojumus krīzes situācijās savas iespēju robežās nodrošinās visas Latvijas komercbankas. Taču kritiskos finanšu pakalpojumus — internetbanku un mobilo lietotni, skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem un norēķinus ar karti — obligāti būs pienākums nodrošināt tām bankām, kuru noguldījumu apmērs sasniedz vismaz 5% no kopējiem valsts noguldījumiem. Latvijā tās ir “Swedbank”, “SEB banka”, “Citadele” un “Luminor Bank”, skaidro Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma.
Lasi vēl: “Neko tik aizkustinošu sen nebiju redzējis…”: Maestro Raimonds Pauls 89 gadu vecumā nācis klajā ar jaunumiem (+ VIDEO)
Viens no būtiskajiem risinājumiem ir banku pienākums krīzes gadījumā nodrošināt klientiem iespēju bezsaistē iegādāties pirmās nepieciešamības preces. Tas nozīmē, ka, terminālī ievietojot maksājumu karti, klientam būs ļauts veikt pirkumu līdz 200 eiro kopējā summā, pat ja karšu norēķinu infrastruktūra nedarbojas.
Parasta maksājuma gadījumā karte sazinās ar banku, lai noskaidrotu konta atlikumu. Taču, ja internets nedarbojas, šāda iespēja izpaliek. Tad tiek veikts tā sauktais “offline” maksājums — kartē tiek reģistrēts maksimālais pieļaujamais norēķins 200 eiro apmērā. Pēc būtības tā ir īslaicīga bankas piešķirta kredīta iespēja bez procentiem, skaidro M. Kazāks. Pat, ja šīs naudas kontā nav, banka kartē ieskaita 200 eiro, kas vēlāk konkrētajam klientam būs jāatmaksā.
Cik naudas cilvēki izņem jau tagad?
Reakcijas uz skaidras naudas glabāšanas ieteikumu ir ļoti dažādas: “Vispirms izskauž skaidro naudu, pēc tam saka — turi mājās.” “Krāpnieki tikai berzēs rokas.” Šādi pretrunīgi viedokļi nonākuši arī laikraksta rīcībā.
Tomēr jāpatur prātā — skaidras naudas darījumu regulējums Latvijā nav mainījies. Maksimālais pieļaujamais skaidras naudas darījums ir 7200 eiro, un vairumam iedzīvotāju šādas summas tāpat nav aktuālas. To apliecina arī dati par iedzīvotāju ienākumiem un skaidrās naudas lietošanas paradumiem.
Centrālās statistikas pārvalde norāda, ka 2024. gadā minimālo vai mazāku algu saņēma 117 895 darba ņēmēji — 15,3% no visiem darba ņēmējiem. Finanšu ministrijas dati savukārt liecina, ka mēnesī apmēram 3800 privātpersonu veic skaidras naudas izņemšanu virs 1500 eiro, kopumā izņemot ap 23 miljoniem eiro, bet aptuveni 540 uzņēmumu izņem vēl 60 miljonus. Gada laikā no bankomātiem tiek izņemti aptuveni 4,6 miljardi eiro — šī summa gadu no gada būtiski nemainās.
Vai krīzē nauda var “pazust”?
Ja internets nestrādā un iedzīvotājs netiek klāt sava konta atlikumam, tas nenozīmē, ka nauda kaut kur pazūd. Bankai tā joprojām ir. Pat elektrības pārrāvumi nerada risku datu zudumam, jo bankām ir drošības centri, kuros klientu darījumu informācija tiek glabāta neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, skaidro M. Kazāks. Viņš piebilst ar ironiju, ka vienīgais scenārijs, kurā nauda varētu pazust, ir apokalipse — milzīgs meteorīts, kas uzkrīt visa Eiropai. Ja nekā nav, arī banku ieraksti neglābsies. Maz ticams, ka tā varētu notikt.
Šādas sarunas var radīt iedzīvotājos satraukumu, tomēr centrālā banka mierina: “Naudas pietiks visiem.” Krīzes situācijām izveidots īpašs bankomātu tīkls — ap 100 bankomātu ar paaugstinātu noturību, kurus prioritāri papildinās ar skaidru naudu. Ja notiek konkrētas bankas krīze, spēkā stājas noguldījumu garantija — klientam pienākas izmaksāt līdz 100 000 eiro pat bankrota apstākļos.
Tomēr M. Kazāks piebilst: “Pietiks visiem, bet ne vienlaikus.” Jāsaprot, ja vienā brīdī visi iedzīvotāji stātos rindā pie krīzes bankomātiem, tie iztukšotos ātrāk, nekā iespējams tos papildināt.
Latvijā kopumā ir ap 900 bankomātu, no kuriem aptuveni 100 ir aprīkoti ar papildu elektroapgādes risinājumiem — tie arī ir krīzes bankomāti, kas tiks apkalpoti pirmie.
Krāpnieki joprojām uzdarbojas
Ja runa ir par skaidras naudas drošību, nereti lielāks apdraudējums ir nevis interneta traucējumi, bet krāpnieku aktivitāte. Uz to norāda gan Latvijas Banka, gan likumsargi. Pēc valsts svētkiem likumsargi ziņoja, ka vienas nedēļas laikā iedzīvotāji zaudējuši apmēram pusmiljonu eiro.
Lielākoties tā ir telefonkrāpšana, kur paši iedzīvotāji ļaundariem atklāj savus bankas datus. Krāpnieks pēc tam tiek pie naudas tā, it kā to būtu pārskaitījis pats konta turētājs. No 10. līdz 16. novembrim policijā fiksēti 252 krāpšanas gadījumi, no kuriem 63 iedzīvotāji reāli zaudējuši naudu. Kopējie zaudējumi sasniedz vismaz 509 826 eiro.
