Vai tiešām turpmāk būs jāpierāda, no kurienes ņemti materiāli un finanses pat tik nelielas būves kā šķūnīša celtniecībai? Tieši šādas bažas šobrīd izskan gan sarunās virtuvēs, gan sociālajos tīklos, jo no 1. novembra spēkā stājušās vēl stingrākas prasības ēnu ekonomikas ierobežošanai.
Proti, sākot būvniecības procesu, ikvienai fiziskai personai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) jāuzrāda finansējuma izcelsme, kas paredzēta attiecīgā objekta uzbūvēšanai. Tomēr šī prasība attiecināta tikai uz noteikta izmēra ēkām, nevis jebkuru būvi.
Četri iespējamie varianti
Līdz ar to – kuros gadījumos fiziskajām personām, uzsākot jaunas ēkas būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu, BIS sistēmā ir jānorāda, no kurienes nāk finansējums? Sistēmā jāizvēlas viens vai vairāki no četriem piedāvātajiem variantiem: ienākumi no darba algas, ienākumi no saimnieciskās darbības, citi ienākumu avoti vai kredīts. Šī informācija nav publiski pieejama – to varēs apskatīt tikai valsts iestādes.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane skaidrojusi, ka prasība ieviesta, lai iegūtu informāciju par iespējamiem aplokšņu algas gadījumiem vai nedeklarētiem ienākumiem citās jomās. Būvniecība šajā gadījumā tiek izmantota kā avots šādu datu iegūšanai.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe uzsvērusi, ka šis punktus ir daļa no plašāka plāna cīņai ar ēnu ekonomiku. Tas daļēji izstrādāts, reaģējot uz sabiedrības neizpratni par situācijām, kur fiziskām personām nav legālu ienākumu, tomēr viņi spēj uzbūvēt privātmāju.
Sociālajos tīklos reakcijas ir ļoti dažādas. “Rail Baltica, kur pazūd milzīgas summas, nespēj paskaidrot, bet Pēterim Latgalē būs jāstāsta, no kurienes viņš dabūjis dēļus šķūnim,” platformā “Threads” ironiski raksta Šagijs. Citi uzskata, ka naudas izcelsmes norādīšana pati par sevi nav apgrūtinājums, taču nepatīk sajūta, ka jāatbild gluži kā klientam veikalā, kuru pastāvīgi novēro apsargs.
Laura uzskata, ka tas ir apsveicams solis, jo ēnu ekonomika valstī būtu jāapkaro pēc iespējas stingrāk. Ilze savukārt piebilst, ka sarežģījumi sagaida būvniekus, kuri pie klientiem ieradās ar pieprasījumu norēķināties “tikai skaidrā naudā”. Tagad, ja viss tiek darīts legāli, mājas būvniecības izmaksas varot sasniegt nevis 200 000, bet jau 500 000 eiro.
Valdis pauž pārliecību: “Tas ir pareizs solis. Mēs atrodamies tuvu kara zonai, aizsardzības budžets jāpalielina, tāpēc ir pēdējais brīdis apkarot ēnu ekonomiku – katrs nenomaksātais nodokļu eiro ir zādzība no valsts.” Daži gan piebilst, ka Latvijas iedzīvotāji vienmēr spējuši izdomāt radošus risinājumus un atradīs tos arī šajā situācijā.
Ministrijas skaidrojums
Žurnāla “Likums un Taisnība” lūgumu papildus komentēt prasības būtību skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vecākā referente Evija Avota. Viņa norāda, ka jaunā prasība attiecas uz tām būvniecības iecerēm, kurām nepieciešams veikt administratīvo būvniecības procesu – tas ir, jānoformē būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai jāpiesaka būvniecība noteiktajā kārtībā. Savukārt gadījumos, kad būvniecības dokumenti nav vajadzīgi, prasība par finansējuma izcelsmes norādi nav spēkā.
No 2025. gada 1. augusta būs iespējams ārpus pilsētu teritorijām bez būvniecības ieceres dokumentiem un bez būvvaldes saskaņojuma celt vai nojaukt noteikta tipa mazēkas – vienas stāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 25 kvadrātmetriem. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, saimniecības ēkas, šķūņi, individuālās garāžas, siltumnīcas, pagrabi, nojumes un lauku tualetes. Izņēmums ir valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijas, kur šādas atļaujas netiek piemērotas.
Par suņa būdas uzbūvēšanu nekādi pārskati nav jāsniedz
Tāpat arī labiekārtojuma elementiem – piemēram, soliņiem, gājēju celiņiem, brīvstāvošām terasēm, dārza kamīniem un citiem līdzīgiem objektiem – kā arī žoga izbūvei nav nepieciešami būvniecības dokumenti.
Lasi vēl: No 1.janvāra pieaugs maksa par elektrību mājsaimniecībām, kuras ir aprīkotas ar šādiem vadiem
Līdz ar to mazēku būvniecībai lauku teritorijās, tostarp nelielam šķūnim, kā arī jebkuriem labiekārtojuma elementiem nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija, un BIS sistēmā nav jānorāda finansējuma avots. Taču, ja ieplānots būvēt šķūni, kas pārsniedz mazēkas apmērus, būs jāuzsāk būvniecības administratīvais process, un BIS būs jāievada informācija par būvniecības finansējuma izcelsmi.
Tātad gadījumos, kad plānojat izveidot, piemēram, bērnu rotaļu namiņu, smilšu kasti, atvērtu terasi, nelielu šķūnīti, dārza kamīnu vai suņa būdu, ar būvvaldi saskaņojums nav nepieciešams un dati par izmantoto finansējumu nav jāsniedz.
