Mūsu varonei Irēnai ir 52 gadi – vecums, kad sieviete novērtē pieredzi, stabilitāti un precīzi izprot savas vēlmes. Viņai iepazīšanās nav loterija, bet gan partnera atrašana patīkamai saziņai, ne tikai vienkāršām tikšanās reizēm.
Irēna uzaicināja uz vakariņām nesen iepazīto Mārtiņu, kurš bija viņas vecumā. Līdz šim brīdim komunikācija abu starpā viņai bija pieņemama, un uzaicinājums ciemos kalpoja kā uzticības zīme.
Negaidīts priekšmets uz galda
Irēna bija pagatavojusi vienkāršus, bet gardus ēdienus. Salāti, pamatēdiens, patīkama atmosfēra. Un tad viņš ieradās. Sarunas, smaidi, bet, kad pienāca laiks sēsties pie galda, vīrietis pieliecās pie savas somas un izņēma kādu priekšmetu.
Nevis vīna pudeli vai šokolādes kasti, bet gan mazus elektroniskos virtuves svarus. Irēna nesaprata, kas notiek. Varbūt tā ir kāda dīvaina dāvana? Profesionāls joks? Bet Mārtiņš, ignorējot viņas sastingušo sejas izteiksmi, rosīgi nolika svarus uz galda, uzlika uz tiem savu šķīvi un atiestatīja svarus. Tad viņš paņēma kopīgo karoti, uzlika vistas gabalu, aplūkoja skaitļus un sacīja:
– Tā, 150 grami. Lieliski.
Kontrole pār kāda cita šķīvi
Vīrieša rīcība jau pati par sevi jau bija dīvaini, bet viņš neapstājās: – Pagaidi, iedod man arī savu šķīvi, – viņš teica un sāka metodiski svērt viņas porciju. Tev ir 120 grami vistas gaļas un 80 grami salātu. Tātad, cik daudz eļļas tu pievienoji? Karoti? Tie ir 10 grami, 90 kalorijas, mazliet par daudz.
Tajā brīdī, kā atstāstīja pati šā stāsta varone, viņa nejuta ne dusmas, ne sašutumu, bet gan nesaprašanu. Absolūta apziņas bloķēšanās – tā bija aina, kas tik tālu pārsniedza jebkādas sociālās normas, jebkādu priekšstatu par randiņu, izpratni par viesmīlību vai vienkāršu cilvēcisku saziņu, ka sievietes smadzenes atteicās to apstrādāt.
Marikas sirds atklāsme: “Šādā vecumā ir grūti atrast patiesumu” jeb kā ienākumi ietekmē iepazīšanos
Kas ar šo vīrieti nebija kārtībā? Pirmā doma, redzot šādu uzvedību, ir šāda: “Vai viņam ir kāda kaite?” Iespējams, ka aiz šādas uzvedības slēpjas vairākas jaudīgas konstrukcijas.
Šajā gadījumā runa nav par “veselīgu dzīvesveidu”, bet gan apmātību ar “pareizu” ēšanas veidu. Šādam cilvēkam dzīve ir pastāvīga skaitīšana, svēršana un bailes no “nepareiza” ēdiena, kas sakņojas dziļā nemierā. Šim vīrietim svari uz galda, iespējams, ir norma.
Viņš jau sen ir zaudējis savu sociālo kompasu un nesaprot, ka viņa personīgais rituāls kāda cita mājās izskatās pēc neveiklas situācijas. Galvenā detaļa: vīrietis nosvēra arī sievietes porciju, un tajā brīdī viņa apsēstība ar veselīgu uzturu pārstāja būt tikai viņa personiskā lieta.
Šī ir visnepatīkamākā hipotēze. Viena lieta ir kontrolēt sevi, bet pavisam cita – kontrolēt citu cilvēku viņa mājoklī. Darbība ar svariem bija robežu pārkāpšana un varas demonstrēšana – šādi viesis jau pašā sākuma paziņoja: “Mani noteikumi ir svarīgāki par tavējiem.”
Viņš nejautāja, bet gan sāka darīt – šāda rīcība raksturīga cilvēkam, kuram ir nosliece uz kontroli. Viņš noniecināja viņas darbu, viesmīlību un tiesības pašai izlemt, ko un cik viņa ēd. Viņam sieviete nav partnere, bet gan projekts, kas “jāuzlabo” atbilstoši viņa standartiem.
“Glābējs”, kurš visu zina labāk
Viņš varētu būt fitnesa treneris vai fanātiķis, kurš iztēlojas sevi kā mesiju. Parunāsim par Irēnu. 52 gadu vecumā viņa dzīvē daudz pieredzējusi, bet nebija gatava šādai vīrieša rīcībai. Sociālie scenāriji, ko esam izveidojuši gadu gaitā (“uzsmaidi viesim”, “esi pieklājīgs”, “neradi konfliktu”), nonāk pretrunā ar signālu: ”Robežu pārkāpums!”.
Irēna nogaidīja stundu; viņi, iespējams, pat būtu pabeiguši savas nosvērtās vakariņas klusumā, bet, kad apmulsums pierima, sieviete “ieslēdza” veselo saprātu. Pats svarīgākais, ko Irēna saprata, bija tas, ka tas nav viņas vīrietis. Cilvēks kurš viņu tik demonstratīvi ”uzlaboja”, pirmo reizi ciemojoties viņas mājās, neapstāsies – turpmāk būs tikai sliktāk.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu turpmāko rīcību un notikumu pavērsienus, kā arī secinājumus no notikušā – ko mēs varam mācīties no šādām situācijām
