Daži cilvēki sāk pensijas gadus un uzreiz uzplaukst – viņu dienas šķiet jēgpilnas, viņu enerģija ir augsta, un viņi kaut kā turpina augt pat pēc darba pārtraukšanas.
Citi klīst bez mērķa, cīnās vai klusi jūtas pazuduši. Tas pats vecums, tas pats dzīves posms – pilnīgi atšķirīgi rezultāti.
Kas atšķir tos pensionārus, kuri paliek laimīgi, no tiem, kuri tādi nav?
Pēc sarunām ar desmitiem gados vecāku cilvēku, psiholoģijas izpētes un modeļu novērošanas starp tiem, kuri patiešām izbauda savus vēlākos gadus, viena lieta ir skaidra: laimīgi pensionāri neatstāj savu laimi nejaušības ziņā. Viņi to kultivē – dienu no dienas, paradumu pēc paraduma.
Lasi arī: Banka “Citadele” brīdina: liela daļa Latvijas iedzīvotāju var palikt bez pienācīgas pensjas
Lūk, septiņi ikdienas paradumi, kurus viņi stingri ievēro.
1. Viņi katru dienu sāk ar nodomu – nevis pasīvi “skatās, kas notiks”
Gadu desmitiem darbs radīja iebūvētu ritmu. Kad tas pazūd, laimīgākie pensionāri to aizstāj ar kaut ko tikpat svarīgu: rīta nodomu.
Tas nenozīmē stingrus grafikus vai saspringtu rutīnu. Tas nozīmē pamosties un apzināti izvēlēties, kā viņi vēlas justies šajā dienā.
Piemēram:
“Šodien es vēlos sazināties ar kādu, kurš man rūp.”
“Šodien es koncentrēšos uz to, lai paliktu aktīvs.”
“Šī diena ir paredzēta, lai iemācītos kaut ko jaunu.”
“Šodien es vēlos būt noderīgs kādam.”
Šī mazā darbība pasargā viņus no bezmērķības, kas iesprosto daudzus pensionārus. Tā uztur prātu iesaistītu, mazina vientulību un rada impulsa sajūtu, kas turpinās visas dienas garumā.
Pensionāri, kuri klīst, bieži sāk savu dienu bez nodoma un beidz to, jūtoties tā, it kā nekas jēgpilns nebūtu noticis.
Tie, kuri uzplaukst, izturas pret katru dienu tā, it kā tai būtu nozīme. Jo tā ir.
2. Viņi kustina savu ķermeni katru dienu – pat ja tas ir maigi
Nav jāmēģina izpušķot – pensionāri, kuri paliek laimīgi, gandrīz vienmēr paliek aktīvi.
Neagresīvi. Neapsēsti. Bet konsekventi.
Ikdienas kustība pasargā viņus no depresijas, trauksmes, vientulības, kognitīvās lejupslīdes un zemas enerģijas – visiem biežiem novecošanas slazdiem.
Tas var izskatīties šādi:
30 minūšu pastaiga
tai či parkā
maiga pelde
stiepšanās vai joga
dārzkopība
neliela spēka treniņa veikšana
Kustība kļūst par pamatu visam pārējam – labākam miegam, labākam garastāvoklim, labākai gremošanai, labākam sociālajam savienojumam.
Laimīgi pensionāri negaida, kamēr “jutīsies motivēti”. Viņi vienkārši kustas, jo zina, ka kustība rada motivāciju.
3. Viņi uztur vismaz vienu jēgpilnu projektu, kas dod viņiem mērķi
Pensijas gadi bieži tiek pasniegti kā brīvība no atbildības, bet laimīgi pensionāri ātri saprot, ka brīvība bez mērķa kļūst emocionāli tukša.
Laimīgākajiem gados vecākiem pieaugušajiem vienmēr ir projekts, mērķis vai hobijs, kas dod viņiem devuma sajūtu.
Tas varētu būt:
brīvprātīgais darbs
jaunāku cilvēku mentorēšana
viņiem mīļas tēmas studēšana
kaut kā celtniecība vai izgatavošana
rakstīšana
palīdzēšana audzināt mazbērnus
prasmes mācīšana vai pievienošanās klubam
Projekts nav saistīts ar sasniegumiem vai kāda iespaidošanu. Tas ir par pamošanos ar kaut ko, par ko rūpēties – kaut ko, kas liek viņiem justies dzīviem un noderīgiem.
Psiholoģiski tas noenkuro pensionārus jēgpilnumā. Un jēgpilnums ir viens no spēcīgākajiem ilgtermiņa laimes prognozētājiem.
4. Viņi baro savu prātu ar kaut ko stimulējošu – lai cik mazs tas būtu
Pensionāri, kuri saglabā garīgo asumu, ne vienmēr ir tie, kuriem ir visaugstākā izglītība vai visilgākā karjera.
Tie ir tie, kuri katru dienu uztur savu prātu iesaistītu.
Laimīgs, enerģisks pensionārs var:
izlasīt dažas grāmatas lappuses
noklausīties lekciju vai aplādes (podcast)
praktizēt valodu
spēlēt šahu vai risināt mīklas
iemācīties gleznot vai spēlēt mūzikas instrumentu
sekot līdzi pašreizējiem notikumiem ar ziņkāri, nevis stresu
Prāta stimulēšana novērš garīgo stagnāciju, kas daudziem pensionāriem liek justies vecākiem, nekā viņu gadi. Tā arī palielina pārliecību un rada impulsu citu pozitīvu paradumu virzienā.
Mērķis nav kļūt par ģēniju – bet gan palikt nomodā pret pasauli.
5. Viņi uztur sociālos sakarus – apzināti, nevis nejauši
Lūk, realitāte, ko daudzi cilvēki nenovērtē: sociālie sakari pēc aiziešanas pensijā nenotiek paši no sevis.
Laimīgi pensionāri to zina – un viņi uzņemas iniciatīvu.
Katru dienu viņi dara kaut ko, kas uztur attiecības siltas:
rīta kafija ar draugu
sazvanīšanās ar ģimeni, lai noskaidrotu, kā viņiem klājas
pievienošanās pastaigu grupai vai sabiedriskai aktivitātei
tērzēšana ar kaimiņiem
kāda uzaicināšana ciemos uz maltīti
Šie mazie mirkļi rada emocionālo stabilitāti, mazina vientulību un pat pagarina dzīves ilgumu.
Pensionāri, kuri paliek laimīgi, negaida, kad cilvēki viņus uzrunās.
Viņi ir tie, kas uzrunā citus.
Ne tāpēc, ka viņi ir izmisuši, bet tāpēc, ka viņi saprot vienu no lielākajiem labsajūtas noslēpumiem: kontakts ne tikai padara jūsu dienu gaišāku – tas uztur jūsu prātu un sirdi dzīvu.
6. Viņi praktizē ikdienas pateicības vai apzinātības rituālu
Laimīgākie pensionāri nav tie, kuriem ir vislielākie uzkrājumi, greznākā māja vai vispilnākais sociālais kalendārs.
Tie ir tie, kuri paliek garīgi un emocionāli piezemēti.
Dzīve pēc pensijas var būt neparedzama – veselības izmaiņas, ģimenes dinamikas maiņa un finansiāli pārsteigumi. Tie, kuri paliek laimīgi, kultivē domāšanas veidu, kas palīdz viņiem pārvarēt šos izaicinājumus ar noturību, nevis bailēm.
Ikdienas prakse var izskatīties šādi:
piecu minūšu meditācija no rīta
trijām lietām, par kurām viņi ir pateicīgi, pierakstīšana
klusa pastaiga, kurā viņi pārdomā, kas ir svarīgs
elpošanas vingrinājumi
apzināta mazo prieku apzināšanās – saules gaisma, tēja, daba, saruna
Šīs prakses stiprina emocionālo regulāciju, mazina stresu un palīdz pensionāriem saglabāt pielāgošanās spēju, dzīvei attīstoties.
Apzinātība viņiem māca patiesību, ko daudzi uzzina tikai vēlā dzīvē:
Laimība reti nāk no “vairāk”. Tā nāk no pamanīšanas, kas jau ir šeit.
7. Viņi beidz dienu ar noslēgumu – nevis haosu
Viens no pārsteidzošajiem konsekventi laimīgu pensionāru paradumiem ir tas, kā viņi pabeidz savu dienu.
Viņi nesabrūk gultā ar garīgu jucekli. Viņi rada noslēgumu – sajūtu, ka diena bija pabeigta, jēgpilna un maigi iesaiņota.
Tas var ietvert:
dzīvojamās telpas sakārtošana piecas minūtes
dienas svarīgāko notikumu pārskatīšana
nākamās dienas plāna vai nodoma sagatavošana
kaut kā relaksējoša darīšana – lasīšana, stiepšanās, klusa mūzika
pārdomāšana par kaut ko, ko viņi iemācījās
Šis rituāls palīdz viņiem labāk gulēt, justies vairāk kontrolētiem pār savu laiku un saglabāt miera sajūtu, kas pāriet nākamajā dienā.
Tas arī nostiprina kaut ko spēcīgu: katrai dienai joprojām ir nozīme, pat pensijā.
Nekas nav tikai “laika aizpildīšana”.
Dziļākā patiesība: Laimīga pensija tiek veidota, nevis nejauši atrasta
Kad jūs cieši aplūkojat šos paradumus, kļūst acīmredzams kāds modelis:
Laimīgi pensionāri nav laimīgi – viņi ir apzināti.
Viņi neļauj savām dienām saplūst kopā.
Viņi nepaļaujas uz veco rutīnu, lai tā viņus virzītu.
Viņi negaida, kad jēga parādīsies pati no sevis.
Viņi rada jēgu.
Viņi paliek ziņkārīgi.
Viņi paliek savienoti.
Viņi paliek fiziski aktīvi.
Viņi paliek garīgi iesaistīti.
Viņi paliek emocionāli piezemēti.
Vissvarīgākais ir tas, ka viņi atzīst, ka laime pensijā nav galamērķis – tā ir ikdienas prakse.
Katra mazā izvēle veicina plašāku labsajūtas pieredzi. Un laika gaitā šie paradumi apvienojas pensijā, kas šķiet bagāta, stabila, priecīga un pilna dzīvības.
Ja vēlaties aiziet pensijā laimīgi un palikt laimīgi, sāciet veidot šos paradumus ilgi pirms finiša līnijas sasniegšanas.
Un, ja jūs jau esat pensijā – nekad nav par vēlu sākt.
