Administratīvā rajona tiesa 11. decembrī sāka izsaktīt Latvijas Golfa federācijas (LGF) prasību pret Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kas pārrauga sporta nozari.
Galvenais strīda iemesls ir IZM piešķirtais valsts finansējums golfam 2025. gadam 31 245 eiro apmērā, kas ir būtiski mazāks par 45 842 eiro, ko federācija saņēma 2024. gadā.
LGF lūdz tiesu atzīt pieņemto lēmumu par prettiesisku un to atcelt, jo federācijas ieskatā finansējuma apmērs noteikts, neievērojot labas pārvaldības, caurspīdīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus. Tāpat LGF norāda, ka lēmums, iespējams, balstīts uz nekorektiem un ar federāciju nesaskaņotiem datiem. Datu izvērtēšanu veica Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), kurai IZM šo funkciju deleģēja.
LGF prezidents Jānis Trēgers tiesas sēdē uzsvēra, ka tiesāšanās mērķis nav piedzīt naudu, bet gan izgaismot nepilnības valsts finansējuma sadales kārtībā.
Konflikta stūrakmeņi: čempionātu skaits un spēlētāju definīcija
Viens no būtiskākajiem domstarpību avotiem ir atšķirīga interpretācija par organizēto sacensību skaitu un golfa spēlētāju skaita aprēķinu.
Sacensību interpretācija: LGF informējusi par 76 Latvijas čempionātu vai meistarsacīkšu sarīkošanu 2024. gadā. LSFP prezidents Vladimirs Šteinbergs norādīja, ka, pēc LGF datiem, šie 76 notikumi nav uzskatāmi par atsevišķām sacensībām valsts čempionāta statusā.
Šteinbergs Latvijas Televīzijai (LTV) skaidroja: “Skatoties tos datus, mēs redzam, ka tur ir 15 dāmu un kungu tūres, kur katra tūre ir pasniegta kā atsevišķs čempionāts. Tādā gadījumā mums Latvijas futbola virslīgas čempionātā katra kārta būtu jāskaita atsevišķi, un tad būs 36 čempionāti, nevis viens čempionāts.” Tāpēc LSFP no LGF norādītajiem 76 čempionātiem to skaitu samazināja līdz tikai septiņiem. Šteinbergs piebilda, ka LGF nebija vienīgā federācija, kas šādi interpretēja sacensību skaitu – vienu no būtiskiem kritērijiem valsts finansējuma aprēķināšanā.
Spēlētāju skaita atšķirības
Vēl viens domstarpību stūrakmens ir atšķirīgie dati par spēlētāju skaitu. LTV iepriekš vēstīja, ka ministrijai iesniegtajos datos par 2023. gadu LGF bija norādījusi vairāk nekā 6000 spēlētāju, padarot golfu par masveidīgāko sporta veidu Latvijā pieaugušo segmentā. Taču tajā pašā laikā savā mājaslapā federācija rakstīja, ka sasniegts jauns spēlētāju rekords – 1331 golferis.
Dalībnieku skaits ir kritiski svarīgs kritērijs naudas sadalē. 2024. gadā golfs, iesniedzot ministrijai kopējo reģistrēto spēlētāju skaitu, nevis to, kas reāli piedalījušies sacensībās, saņēma par aptuveni 23 000 eiro vairāk, nekā tam būtu pienācies, un tas radīja situāciju, ka virkne citu federāciju tādēļ saņēma mazāku finansējumu. Gadu vēlāk, kad datu izvērtēšana tika nodota LSFP, golfs vairs nebija masveidīgākais sporta veids Latvijā un saņēma krietni mazāku valsts finansējumu.
Caurspīdīguma trūkums un “Sportista” definīcija
LGF prezidents Trēgers tiesas sēdē akcentēja, ka ministrija pati 2024. gadā no diviem federācijas piedāvātajiem skaitļiem izvēlējusies lielāko – reģistrēto spēlētāju skaitu. “Jūs [ministrijā] paši, nevis LSFP tajā gadā paņēmāt reģistrētos spēlētājus. Mēs jums iedevām divus ciparus, paskaidrojām, kas ir kas. Kā jūs izskaidrojat šo nekonsekvenci?” jautāja Trēgers.
IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs skaidroja, ka precīzs termins “sportists” iepriekš nebija pietiekami definēts. “Tika izstrādātas vadlīnijas. Tika paskaidrots, ko nozīmē termins “sportists”. Tas notika 2024. gada beigās, tika veikts arī seminārs, kurā arī tika izskaidrots visām federācijām, kāda terminoloģija “sportistam” tiks attiecināta uz 2025. gadu,” paskaidroja Samoilovs.
Ironiski, taču “sportista” definīcija – proti, vismaz 10 gadus vecs un gada laikā piedalījies vismaz divās oficiālās sacensībās – jau sen bija noteikta LSFP izstrādātajos un IZM apstiprinātajos dokumentos, taču 2024. gadā to vai nu nezināja, vai pēkšņi bija aizmirsusi gan LGF, gan pati ministrija.
Federāciju datu atklātība
LGF tiesā mēģināja pieprasīt arī pārējo sporta federāciju iesniegtos dokumentus valsts finansējuma aprēķināšanai un pievienot tos lietas materiāliem, taču tiesa šo lūgumu neapmierināja. Šāda vēlme gan nav nekas ārkārtējs, jo, piemēram, kaimiņvalstī Lietuvā visi sporta federāciju iesniegtie dokumenti valsts finansējuma saņemšanai ir publiski pieejami.
LSFP prezidents Vladimirs Šteinbergs gan nevēlētos, lai federāciju datu atklātība veicinātu nevajadzīgus strīdus. “Ja tiešām caurspīdīgumam – super, forši, pareizi! Bet, ja mēs gribam tos ciparus redzēt, lai atrastu kādu maziņu iespēju pie kaut kā piekasīties un vilkt kašķi, nu, tas nav forši. Sportā tāpat pietiek kašķu,” sacīja LSFP prezidents.
Pirmās instances spriedums strīdā starp LGF un IZM tiek gaidīts decembra beigās. IZM jurists, reaģējot uz LGF norādēm par nepilnībām, pat sniedza padomu federācijai nākamreiz piesaistīt profesionāla jurista palīdzību un vērsties ar prasību pat Satversmes tiesā, nevis administratīvajā tiesā.
