Šodien stājušies spēkā jauni Eiropas Savienības regulējumi, kas stingri vērsti uz tiešsaistes reklāmu, it īpaši politiskās reklāmas, pārredzamības un caurskatāmības uzlabošanu.
Lai gan šo noteikumu galvenais mērķis ir aizsargāt demokrātiskos procesus, tie ir izraisījuši asu kritikas vilni, kas vienlīdz nācis gan no ietekmīgiem politiķiem, gan no lielākajiem tehnoloģiju gigantiem.
Šis jaunais tiesību akts nosaka vērienīgus ierobežojumus un stingras pārredzamības prasības attiecībā uz visām apmaksātajām politiskajām reklāmām, kas tiek rādītas visā ES teritorijā.
Eiropas Savienība, ieviešot šo regulējumu, aktīvi cenšas ierobežot un novērst politisko manipulāciju iespējas tiešsaistes vidē, kā arī mazināt ārvalstu iejaukšanos un dezinformācijas izplatīšanos vēlēšanu, referendumu vai citu būtisku likumdošanas procesu laikā.
Konkrēti, likums paredz virkni obligātu prasību platformām:
Jānorāda saistība: Platformām ir jāsniedz skaidra informācija par to, ar kādām konkrētām vēlēšanām, referendumu vai likumdošanas procesu reklāma ir tieši saistīta. Finanšu Detaļas: Ir jāpublisko precīzas ziņas par reklāmas izmaksām un budžetu. Mērķauditorijas Atklāšana: Jābūt pieejamai informācijai par izmantotajām mērķauditorijas atlases metodēm, kas ietver tādus datus kā demogrāfiskie kritēriji, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un izmantotie uzvedības dati.
Atsauces uz Avotu: Jānodrošina viegli pieejamas atsauces uz to, kas reklāmu finansē un publicē. Šī detalizētā informācijas sniegšana ir paredzēta, lai ļautu pilsoņiem un uzraugošajām iestādēm pilnībā saprast, kurš mēģina ietekmēt viņu politisko viedokli un kādā veidā.
💻 Tehnoloģiju uzņēmumu pretreakcija
Kopš likuma pieņemšanas vairāki no pasaules lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp “Google” (tostarp “YouTube”), “Meta” (īpašnieks platformām “Facebook” un “Instagram”) un “Microsoft”, ir pieņēmuši radikālu lēmumu. Tie ir izvēlējušies pilnībā apturēt politisko reklāmu rādīšanu Eiropas Savienībā, nevis censties pielāgoties un ievērot jaunos un sarežģītos ES noteikumus.
Šie uzņēmumi ir kritiski noskaņoti pret Briseli, apgalvojot, ka jaunie noteikumi nav bijuši pietiekami skaidri un savlaicīgi izskaidroti. Viņi norāda, ka regulējuma prasības ir pārmērīgi sarežģītas un prasa milzīgus resursus, lai nodrošinātu atbilstību visās 27 dalībvalstīs ar to atšķirīgajām vēlēšanu un likumdošanas sistēmām. Tā rezultātā, vieglākais un drošākais risinājums no korporatīvā viedokļa ir vienkārši atteikties no šāda veida reklāmas pilnībā.
📢 Politiķu bažas par demokrātiju
Savukārt politiskā līmenī izskan būtiskas bažas par šādu lielo platformu lēmumu. Politiķi un demokrātijas aizstāvji uzsver, ka situācija, kurā tehnoloģiju giganti atsakās rādīt politiskās reklāmas vispār, varētu nopietni kaitēt demokrātiskajām debatēm.
Tiek norādīts, ka tiešsaistes reklāma ir kļuvusi par neaizstājamu rīku jaunām partijām, neatkarīgiem kandidātiem un pilsoniskās sabiedrības grupām, lai sasniegtu vēlētājus un izplatītu savu vēstījumu, jo tām bieži vien trūkst resursu, lai piekļūtu tradicionālajiem medijiem.
Apturot šo kanālu, tiek radīts nepārvarams šķērslis vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai politiskajā konkurencē un var tikt ierobežota pilsoņu piekļuve daudzveidīgai informācijai. Ironiskā kārtā, mēģinot uzlabot pārredzamību, tiek radīta situācija, kas varētu negribot samazināt plurālismu un veicināt politiskās debašu centralizāciju.
Šī pretrunīgā situācija uzsver arvien sarežģītāko līdzsvaru, kas jāpanāk starp tehnoloģiju regulēšanu, lai aizsargātu sabiedrības intereses, un vārda brīvības un demokrātiskās līdzdalības nodrošināšanu digitālajā laikmetā.
