Latvijas rallija pilots Mārtiņš Sesks ir nosaucis savu galveno mērķi nākamajai sezonai.
Viņš vēlas turpināt braukt pasaules rallija čempionātā (WRC). Tomēr viņš atzīst, ka iespējas WRC ir mazas. Tā ir gan laba, gan slikta ziņa.
Situācija Komandās
Pēc pagājušās sezonas par Sesku runāja kā par iespējamu pilotu “Hyundai” un “M-Sport” komandās. “Hyundai” izvēlējās citus, pieredzējušus braucējus. Viņi aizvietoja pilotu Otu Tanāku. “M-Sport” vēl nav paziņojis savu pilotu sastāvu.
Sesks stāsta, ka ir dažādi varianti, kā viņš varētu atrast vietu. Ir pamata plāni, kas saistīti ar sadarbību ar “M-Sport”. Tomēr tagad ir grūti pateikt ko konkrētu.
Galvenais mērķis ir palikt WRC. Augstākajā līmenī ir tikai trīs komandas. Ir arī komandas zemākā līmenī. Tāpēc nav daudz vietu, kur var braukt.
Pieredzes Nozīme Rallijā
Pēc braukšanas Saūda Arābijas WRC posmā Sesks runāja par to, cik svarīga ir pieredze jaunos posmos. Viņš saka, ka viņam visa gada garumā ir vajadzīga pieredze. Saūda Arābija bija jauns posms visiem sportistiem.
Arī Grieķijas rallijā ātrumposmi viņam bija pilnīgi nezināmi. Citos rallijos sportisti tos pašus posmus brauc gadiem ilgi un ir tos iemācījušies. Sesks uzsver, ka viņam šīs pieredzes trūkst.
Cīņa par Uzvaru un Miers
Sesks stāstīja arī par psiholoģisko darbu, kad jācīnās par uzvaru. Saūda Arābijā bija redzams, cik ātri mainās rezultāti. Braucējam jābūt gatavam cīnīties par katru sekundi. Rallijs ilgst četras vai piecas dienas.
Dažreiz ir jāriskē ar mašīnu un savām spējām. Pēc dažām dienām starp pirmo un otro vietu ir tikai neliela atšķirība (dažas sekundes). Tad ir svarīgi pieņemt situāciju un nebūt saspringtam. Tas palīdz saglabāt mieru un turpināt braukt.
Līdzās brauc stūrmanis Renārs Francis. Viņš palīdz Sesksam pārvarēt sarežģītus brīžus. Viņi viens otru ciena un palīdz būt mierīgiem. Tas ir ļoti svarīgi, lai visu rallija laiku noturētu koncentrēšanos.
Kā Tikt Pāri Grūtībām
Saūda Arābijā Sesks nevarēja finišēt, kad cīnījās par uzvaru. Līdzīgi bija pagājušajā gadā “Tet Rally Latvia” sacensībās, kad tehniskas problēmas neļāva sasniegt goda pjedestālu. Abās reizēs viņam bija laiks nomierināties un pieņemt, kas noticis.
“Protams, tas ir nepatīkami un grūti,” viņš saka. Viņš atzīst, ka negrib par to domāt. Tomēr, kad laiks paiet, viņš saprot, ko varēja mainīt un ko vairs nevar. Pēc tam viņš vienkārši turpina darīt savu darbu.
