Pēdējā laikā Grieķijas grāmatniecības tirgū ir parādījušies vairāki latviešu autoru darbu tulkojumi.
Grieķu valodā pie lasītājiem nonākuši gan pieaugušo romāni, gan bērnu literatūra, tādējādi iepazīstinot ar Latvijas kultūras slāņiem un tēmām, kas vietējam lasītājam līdz šim bija maz zināmas vai nepieejamas. Dažkārt šādas tulkojuma izvēles pamatā ir tulkotāja personīgais stāsts un spēcīga saikne ar izvēlēto darbu.
Latviešu grāmatas Atēnās
Pašā Atēnu sirdī, netālu no dunošas ielas, Latvijas vēstniecības telpās ir izveidots latviešu grāmatu apmaiņas punkts, ko pārvalda aktīva biedrība. Sākotnēji pirms desmit gadiem dibināta kā vienkārša “Facebook” interešu grupiņa, tā tagad regulāri pulcē dalībniekus gan pie grāmatu plaukta, gan dažādos literāros un kultūras pasākumos. Tieši uz šo tikšanās vietu ar pavisam svaigu, tikko no tipogrāfijas nākušu Jāņa Joņeva romāna “Jelgava ’94” tulkojuma eksemplāru ieradās tulkotājs Sotirijs Vandis.
Tulkotāja personīgā saikne ar Latviju
Sotirijs Vanda Latviju iepazina 21. gadsimta sākumā, sākotnēji ierodoties kā tūrists. Tomēr viņa sākotnēji īsais ceļojums izvērtās par 16 gadiem Rīgā. Šajā laikā viņš strādāja par angļu valodas skolotāju un paralēli apguva latviešu valodu. Viņa saistība ar Latviju ir pat dziļāka nekā vienkārša dzīvošana un valodas apguve.
Sotirijs stāsta: “Cilvēki, kuriem es mācīju angļu valodu, strādāja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Un es arī nolēmu pieteikties latviešu pilsonības eksāmenam. Tur līmenis vispār bija diezgan viegls – A2. Tas man likās ļoti vienkārši, bet bija daži jautājumi par Latvijas vēsturi. Galu galā es saņēmu Latvijas pilsoņa pasi.”
Alternatīvās mūzikas atmiņas
Pēc atgriešanās Grieķijā un apjomīgas latviešu–grieķu valodas vārdnīcas sastādīšanas Sotirijs izjuta vēlmi pārtulkot kādu nozīmīgu latviešu literāru darbu. Jāņa Joņeva romāns, kas precīzi un ar humoru raksturo Latvijas 90. gadu alternatīvās mūzikas vidi, Sotirijam šķita loģiska un dabiska izvēle.
Tulkotājs atzīst: “Lasot es atcerējos savu jaunību, kad mācījos skolā un arī man, atšķirībā no lielākās daļas klasesbiedru, bija gari mati – un par laimi vēl joprojām ir! Mēs arī strīdējāmies, gan it kā bijām draugi, gan ne. Debatējām par mūzikas gaumēm un par meitenēm. Pirmais [mūzikas] albums un tamlīdzīgas lietas. Bija ļoti jautri lasīt, bet, no otras puses, tāpēc, ka es arī nodzīvoju pilnus 16 gadus Rīgā, dažus cilvēkus, kas ir šajā grāmatā, es pat pats pazīstu personīgi. Es ļoti labi izprotu visu šo stāstu.”
Piezīmes par vēsturi un kultūru
Lai romāns būtu saprotams Grieķijas lasītājiem, kuriem trūkst zināšanu par Latvijas kontekstu, tulkotājs teksta beigās ir pievienojis plašu informatīvo materiālu. Sotirijs norāda: “Piezīmes sastāda apmēram 10 lappuses. Tās ietver lietas par Latvijas vēsturi, kultūru un dažādiem citiem aspektiem, par ko vidējais grieķis neko nezina. Bija nepieciešamas šīs piezīmes – sākot ar skaidrojumu, kas ir Jelgava kā pilsēta, un beidzot ar informāciju par dažādiem latviešu rakstniekiem, piemēram, Juri Alunānu, Andri Puriņu un Rūdolfu Blaumani.” Šis papildu materiāls nodrošina kultūras tiltu, padarot stāstu pieejamāku un izglītojošāku.
Anete Melece atkal apvieno mazos lasītājus
Tajā pašā vēstniecības telpā dažas dienas vēlāk notika vēl viens nozīmīgs notikums, kurā piedzīvojums tika dāvāts mazākajiem lasītājiem un viņu vecākiem. Šeit viesojās rakstniece un ilustratore Anete Melece ar divām grieķu valodā iztulkotām bērnu grāmatām: “Kiosks” un “Pazudušais miedziņš”. “Kioskam” šī ir jau 25. tulkojuma valoda, un līdztekus Joņeva romānam tā ir kļuvusi par vienu no visvairāk tulkotajiem mūsdienu latviešu autoru darbiem.
Kamēr “Kiosks” iepriecina visus, “Pazudušais miedziņš”, lai gan ir bērnu grāmata, vienlaikus darbojas kā oda nogurušiem vecākiem. Autore atzīmē, ka grāmatā ir “lietas, ko sapratīs tikai vecāki. Tās tiešām ir pilnīgi no dzīves paņemtas situācijas.” Grāmatu kluba biedri ar smaidu atzīst, ka viņi veic sava veida kultūras diplomātiju, dāvinot draugiem grieķiski tulkotās latviešu grāmatas. Savukārt mazākajiem apmeklētājiem šajā tikšanās reizē bija iespēja tikt pie ļoti īpašiem eksemplāriem – ar autores pašas veltītu un ilustrētu parakstu.
