Aktieris Uldis Dumpis un viņa dzīvesbiedre, televīzijas režisore Daina Dumpe, šajā gadā sagaidīs patiesi nozīmīgu un reti sastopamu notikumu – 60 gadu laulības jubileju.
Viņu dimanta kāzas tiks svinētas 25. decembrī, pirmajos Ziemassvētkos. Arī senioru gados abu ikdiena ir rosīga un piepildīta. Daina žurnālam Kas Jauns atklāj, ka dzīves temps ir tik straujš, ka nereti neatliek laika ne internetam, ne citām blakuslietām – viens notikums seko nākamajam. Viņi regulāri apmeklē operu, koncertus un citus kultūras pasākumus. Kā Daina ar smaidu piebilst: “Dzīvē ir tik daudz notikumu, ka paši brīnāmies, kā visu spējam paspēt.”
Protams, ikdienu sarežģī Ulda redzes problēmas. Daudzas lietas jāveic kopīgi, jāpalīdz vienam otram un jāpielāgojas situācijai. Tomēr Daina uzsver – pat ar vāju redzi Uldis joprojām ļoti dziļi un spēcīgi izjūt kultūru. Operā mūzika pati par sevi ļauj pilnvērtīgi baudīt izrādi.
Teātrī viņš spēj atpazīt vecākās paaudzes aktierus, kurus iepazinis laikā, kad redze vēl bijusi labāka, savukārt jaunākos reizēm nepamana. Daina par to pasmejas: “Nu ko darīt – tā mēs arī dzīvojam. Bet beigās viņš vienmēr ir priecīgs, ka esmu pierunājusi doties ārpus mājas.”
Runājot par kopdzīvi, Daina atklāti atzīst, ka viņu attiecības nekad nav bijušas pasakai līdzīga “prinča un princeses” idille. “Mēs neesam no tiem pāriem, kas visu laiku turas aiz rokas un čukst mīļus vārdus,” viņa saka. “Mēs esam ļoti atšķirīgi cilvēki. Esmu strauja, man viss vajadzīgs uzreiz, bet Uldis ir mierīgs, apdomīgs un lēnāks.”
Tajā pašā laikā lielajos dzīves jautājumos viņiem ir kopīgs skatījums un vienādas vērtības. Un, kā viņa neslēpj, strīdi ir ikdienas sastāvdaļa. “Mēs ļoti daudz kašķējamies,” viņa atzīst. “Mazbērni par to pat mēdz pajokot.”
Taču tieši spēja strīdēties un laikus apstāties esot tas, kas viņus noturējis kopā tik ilgi. Gadu gaitā abi iemācījušies pēc skatiena nolasīt, kad otram nepieciešama pauze. “To var redzēt acīs,” stāsta Daina. “Es jau saprotu – stop, tagad labāk paklusējam. Viņš paburkšķ pie sevis, es pie sevis, un pēc brīža varam sarunu turpināt.”
Viņa atceras arī kādu dzīves padomu, ko savulaik devuši pirmie kaimiņi komunālajā dzīvoklī: “Ar naidu gulēt nedrīkst. Lai kā – sēžot uz gultas malas, stāvot vai sēžot stūrī –, bet viss ir jāizrunā.” Šis ieteikums kļuvis par pamatu viņu attiecībām visa mūža garumā. “Var strīdēties, var pacelt balsi, bet tas ir divu cilvēku starpā. Svarīgākais – neieslīgt klusumā.” Daina gan atzīst, ka ir bijušas arī dienas, kad kāds no viņiem nerunā visu dienu, taču pārsvarā domstarpības tiek atrisinātas diezgan ātri.
Daina uzskata, ka mīlestība nav vienkāršs vai romantiski idealizēts jēdziens, bet gan daudzu mazu, labu lietu kopums. “Tā ir uzticēšanās, palīdzēšana, iejūtība, humors,” viņa saka. “Tas ir darbs, pielāgošanās un raksturu noslīpēšana.” Viņa neaizmirst pieminēt arī smagākos dzīves brīžus – pārdzīvots dēla zaudējums, kas bijis viens no sāpīgākajiem pavērsieniem viņu dzīvē. Tomēr tieši ģimene – meita, četri mazbērni un pieci mazmazbērni – ir viņu lielākais spēka avots. Visi esot ļoti saliedēti, tuvi un savstarpēji cieši saistīti.
Ar siltu smaidu Daina stāsta arī par ģimenes iesaukām. Mazbērni viņu sauc par Nānīti – šī iesauka radusies no tā, ka bērni bieži dzirdējuši, kā Uldis viņu mīļi dēvē par Dainīti, un laika gaitā “Dainīte” pārtapusi par “Nānīti”.
Savukārt Uldim ģimenē ir pavisam vienkārša iesauka – Oo. To viņam devis kāds no mazbērniem, vēl pavisam mazs būdams. “No kurienes tie divi ‘o’, mēs paši īsti nezinām,” smejas Daina. “Bērnam tā laikam bija vieglāk izrunāt, un tā iesauka vienkārši palika.” Tā nu ģimenē Uldis ir Oo.
Lasi vēl: Balvu tirgū pārdevēja pastāstīja kāpēc tirgotāji uzreiz pircējiem neatklāj cenas
Arī viņu iepazīšanās stāsts skan gluži kā no romāna. Uldis Dainu pamanījis teātrī vēl pirms viņi oficiāli iepazinušies un pie sevis nodomājis: “Tā būs mana sieva.” Daina sākotnēji šādam stāstam neticējusi – tas šķitis pārāk romantiski. Taču brīdī, kad Uldis spējis precīzi aprakstīt viņas kleitu un izskatu konkrētajā vakarā teātrī, šaubām vairs neesot bijis pamata. “Nācās noticēt,” viņa atceras ar smaidu. Jau pēc četriem mēnešiem abi apprecējušies.
Daina atzīst, ka 60 kopā pavadīti gadi skan gandrīz neticami – gan viņiem pašiem, gan apkārtējiem. “Izklausās mazliet baisi, bet vienlaikus arī ļoti skaisti,” viņa saka, smejoties. “Mēs abi saprotam – mums patiesi ir paveicies vienam ar otru.”
