Latvijas Banka ir koriģējusi šā gada prognozes, paaugstinot gan ekonomikas izaugsmes, gan gan inflācijas rādītājus. Dati norāda uz to, ka algu kāpums ir straujāks, nekā iepriekš paredzēts.
Centrālā banka prognozē, ka 2025. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 1,7 %, kas ir straujāk nekā iepriekš lēstie 1,2 %. Savukārt inflācija šogad sasniegs 3,9 %, salīdzinot ar jūnijā prognozētajiem 3,4 %, liecina jaunākās makroekonomiskās aplēses.
Latvijas Bankā norāda, ka turpmāko tautsaimniecības atveseļošanos veicinās investīcijas, spēcīgāks privātais patēriņš un eksports. Vienlaikus inflāciju uztur straujāks algu kāpums un noturīgi augstās pārtikas cenas. Bankas dati rāda, ka algas pieaug ātrāk, nekā iepriekš prognozēts, tāpat inflācijas dati pārsniedz sākotnējās aplēses, tāpēc inflācijas prognoze 2025. gadam palielināta līdz 3,9 %. Turpmākajos gados inflācija gaidāma 3–4 % robežās, 2026. gadā – 3,2 %, 2027. gadā – 2,9 %, bet 2028. gadā – 3,6 %.
Centrālajā bankā uzsver, ka cenu kāpumu papildus ietekmēs administratīvi regulējamo tarifu pārskatīšana, valdības lēmumi par akcīzes nodokļu palielināšanu, kā arī 2028. gadā plānotā emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas ETS2 ieviešana.
IKP izaugsmes prognoze šim gadam pārskatīta uz augšu, balstoties uz jaunākajiem datiem, savukārt vidējā termiņa perspektīvas būtiski nav mainītas. Straujāka izaugsme, koriģējot dažu lielu investīciju projektu īstenošanas grafikus, gaidāma 2028. gadā. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka ekonomikas izaugsme joprojām ir mērena, uzsverot nepieciešamību panākt straujāku attīstību.
Privātais patēriņš kļūst spēcīgāks, uzlabojoties patērētāju noskaņojumam un finansiālajai situācijai. Stabils balsts tautsaimniecībai ir arī valsts un privātās investīcijas, ko veicina strauji augošā kreditēšana un ieguldījumi ražošanas jaudu palielināšanā. Sagaidāms, ka, stiprinoties iekšzemes un ārējam pieprasījumam, IKP pieaugums 2026. gadā sasniegs 2,8 %, 2027. gadā – 2,9 %, bet 2028. gadā – 3,2 %.
Darba tirgū saglabājas ierobežots darbaspēka piedāvājums, un algu kāpums būs straujāks nekā iepriekš prognozēts, ko ietekmē gan privātā, gan sabiedriskā sektora atalgojuma pieaugums. Iedzīvotāju pirktspēja turpinās palielināties, algām augot straujāk nekā inflācijai, savukārt bezdarba līmenis prognožu periodā saglabāsies zems, 2028. gadā samazinoties līdz 6,2 %.
Fiskālā politika vidējā termiņā būs patēriņu un investīcijas veicinoša, tomēr budžeta deficīts pieaugs aizsardzības izdevumu kāpuma dēļ un pārsniegs 3 % no IKP. Valsts parāds turpinās palielināties un prognožu perioda beigās nedaudz pārsniegs 50 % no IKP, uzsverot nepieciešamību ilgtermiņā meklēt ilgtspējīgus risinājumus valsts finansēm.
Lasi vēl: Meteorologs Toms Bricis brīdina, ka Ziemassvētkos laika apstākļi nelutinās un aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem
Savukārt Eirozonā, saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas jaunākajām prognozēm, nākamgad gan inflācija, gan tautsaimniecības izaugsme būs nedaudz augstāka, nekā iepriekš lēsts. Šī attīstība ļāvusi ECB 18. decembrī saglabāt galvenās procentu likmes nemainīgas, turpinot pieņemt lēmumus, balstoties uz inflācijas perspektīvām un ekonomikas datiem.
Pie šī atzinuma sociālajos tīklos cilvēki ir neizpratnē – lai gan bankas dati norāda, ka Latvijā algas aug straujāk, nekā iepriekš plānots, realitātē un maciņos šāda tendence vispār nav novērojama.
“Kur tad ir tās lielās algas? Kurā Leiputrijā?” – kāds raksta sociālajās vietnēs, bet kāds cits papildina, ka piekrīt tam, jo ne viņa paša darbavietā, ne arī citās zināmajās algas nav mainītas vismaz pēdējo 3 gadu laikā, bet cenas, piemēram, pārtikas produktiem un komunālajiem pakalpojumiem kāpj katru pusgadu.
“Interesanti, no kurienes šāda aprēķini rodas? No tiem dažiem, kas tā jau saņem milzīgas algas un procentuāli cipari “aug”? Realitāte ir pavisam atšķirīga un pavisam skarba – tie, kas saņēma maz, saņem tikpat maz!” – raksta kāda sieviete no Valmieras. Bet kāda kundze no Rūjienas saka: “Latvijā ar mūsu algām var tikai izdzīvot.”
