Šī metode tiešām pilnībā mainīja manu skatījumu uz gurķu audzēšanu. Godīgi sakot, es jau sen biju samierinājusies ar to, ka gurķi ir kaprīza kultūra, kas prasa nebeidzamu uzmanību, zemi, irdināšanu, smidzināšanu un vēl citu rūpju, kas atņem pēdējos spēkus pēc jau tā smagas dienas.
Bet kādu dienu viss mainījās. Apsēdieties ērtāk, ielejiet tēju vai, kā man patīk teikt – pēc darba var atļauties arī kaut ko nopietnāku. Tūlīt izstāstīšu to, kas manī joprojām raisa cieņpilnu pārsteigumu.
Aizmirstiet par ierastajām dobēm, kurās zeme mūžīgi ir vai nu par skābu, vai par sausu, vai blīva kā vecs matracis. Aizmirstiet par pieticīgo ražu, kuras pietika vien pāris sālītu gurķu burciņām un salātiem vakariņās. Šodien mēs ienāksim viltību pasaulē, kas nāk no Āzijas, kur pret augiem izturas gandrīz kā pret ģimenes locekļiem.
Mēs dodamies ceļojumā Japānas un Korejas dārzkopības tehnoloģiju pasaulē. Vienkāršās, viltīgās un, pats galvenais, sasodīti efektīvās.
Esat gatavi? Tad turieties cieši pie savām laistām kannām, jo runa būs par gurķu audzēšanu zāģu skaidās. Jā, jā, jūs nepārklausījāties. Zāģu skaidās! Ne zemē, ne humusā, ne desmit mēslojumu maisījumā, bet parastās koka skaidās.
Par šo metodi es pirmo reizi dzirdēju no savas kaimiņienes korejietes Pakas kundzes. Viņa ir stingra sieviete, mazrunīga, bet ar tādu dārza gudrību, ko varētu rakstīt sējumos.
Es pamēģināju. Un pirmo reizi savā garajā vasarnieka mūžā novācu tādu ražu, ka pat pati neticēju savām acīm. Gurķi saauga kā uz bildes – cits par citu skaistāki, gari, stingri un kraukšķīgi, gluži kā tajās reklāmās, kur viss ir uzzīmēts. Bet pašās beigās es pastāstīšu, ko pievienoju no sevis. To nu gan es nebiju gaidījusi – rezultāts izvērtās vienkārši apbrīnojams.
Kāpēc japāņi un korejieši izvēlas zāģu skaidas?
Pirmais jautājums, kas man ienāca prātā, bija vienkāršs: kāpēc cilvēki, kuri saprot lietas tehnoloģijās un smalkos darbos, pilnā nopietnībā aizstāj zemi ar koksnes atliekām? Un atbilde, kā izrādījās, bija tā vērta, lai to uzklausītu.
Zāģu skaidas izcili notur mitrumu. Tās piesūcas kā sūklis un lēnām atdod ūdeni saknēm.
Iedomājieties – gurķi nepamostas stresā mitruma trūkuma dēļ, tiem nav katru minūti jācīnās. Tie dzīvo komfortablā mikroklimatā, it kā savā personīgajā saunā – siltumā, mitrumā un aizsardzībā.
Šāds substrāts gandrīz pilnībā izslēdz kaites. Zemē, pat ja jūs to būtu simts reizes pārrakuši un apstrādājuši, vienmēr atradīsies kāda puve, kaitēklis vai sēnīte, kas uzradīsies kā pēc pasūtījuma tieši tad, kad gurķi sāks ziedēt.
Turpretī zāģu skaidas, īpaši, ja tās applaucētas ar verdošu ūdeni, ir tīrs un neitrāls materiāls. Tur nav nekas tāds, kas varētu kaitēt asniem.
Un, visbeidzot, skaidas saknēm rada apbrīnojami mīkstu un gaisīgu struktūru. Saknes aug brīvi, bez sablīvējumiem, bez skābekļa bada un bez cīņas par vietu. Turklāt sadaloties skaidas nodrošina vieglu, dabisku siltumu, ko gurķi vienkārši dievina.
Tagad ir skaidrs, kāpēc raža aug kā uz rauga.
Sagatavojam visu nepieciešamo
Sākumā mums būs nepieciešams trauks. Derēs jebkas: spainis, kaste, plastmasas muca vai plaša bļoda. Galvenais, lai sienas būtu izturīgas un dziļuma pietiktu vismaz augšējam skaidu slānim.”
Tālāk ir nepieciešamas pašas skaidas. Vislabāk ņemt smalkas un no lapu koku kokmateriāliem. Skujkoku skaidas neder – tām ir augsts skābuma līmenis, un gurķiem tas nepatīk.
Un, visbeidzot, verdošs ūdens. Turklāt daudz verdoša ūdens. Kā man teica kundze, viegli paceļot uzaci: „Applaucē skaidas ar karstu, un augi tev pateiksies.” Sākumā es pret to izturējos ar neuzticību, tomēr izdarīju visu tieši tā, kā viņa teica.
Soli pa solim: skaidu sagatavošana
Ņemam trauku un izskalojam to no iekšpuses ar verdošu ūdeni. Tas nepieciešams dezinfekcijai.
Ieberam skaidu slāni aptuveni ceturtdaļas trauka augstumā un arī tās pārlejam ar verdošu ūdeni. Šis posms ir kritiski svarīgs. Karstais ūdens likvidē visu nevēlamo un padara skaidas mīkstas, irdenas un siltas – kā svaigu maizes mīkstumu.
Kad skaidas ir atdzisušas, es tās ar rokām saberžu un samīcu, pārvēršot smalkā, mīkstā masā. Šis brīdis atgādina mīklas gatavošanu: ir jāsajūt, ka struktūra ir izdevusies ideāla – irdena, bet ne sausa.
Stādīšana
Tagad kārta sēklām. Vēlams izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotas šķirnes. Es vienmēr izvēlos pārbaudītas vērtības, taču neesmu par slinku, lai izmēģinātu arī ko jaunu. Sēkliņas izlieku uz skaidu virsmas ar pāris centimetru intervālu.
Pa virsu uzberu kārtu ar karstām skaidām – plānu, gandrīz caurspīdīgu „cepurīti”. Sēklām ir jāguļ it kā zem siltas segas, nevis zem smagas zemes.
Lasi vēl: Krabju salāti citādāk: ēd un nevari apstāties- pati garšīgākā un vienkāršākā krabju salātu recepte
Pēc tam trauku pārsedzu ar plēvi un novietoju gaišā vietā. Skaidas pat atdziestot turpina atdot sēklām maigu, komfortablu siltumu.
Un te ir svarīgs moments: tiklīdz parādās pirmie asni, mēs plēvi noņemam. Turpmāk seko regulāra laistīšana ar siltu ūdeni, bez aukstām „šoka dušām”. Gurķi nav tie, kas izturēs jebkādus apstākļus – tiem ir vajadzīgs siltums un uzmanība.
Pārstādīšana
Kad dīgsti ir kļuvuši spēcīgi, es tos nevelku laukā no skaidām. Mēs pārstādām visu kopā: gan saknes, gan skaidas. Tas palīdz augiem izvairīties no stresa. Tie uztver pārstādīšanu kā vieglu pastaigu, nevis kā pārcelšanos ar pilnīgu “nulles punktu”.
Skaidas turpina darīt savu darbu jau dobē – tās saglabā mitrumu, uzlabo augsni un pasargā saknes no pārkaršanas.
Raža
Kad pienāca laiks pirmajiem augļiem, es tik tikko valdījos, lai pārsteigumā neieviltos. Gurķi bija līdzeni, gludi un piesātināti zaļi. Un, pats galvenais, neticami sulīgi. Tie kraukšķēja tā, it kā tajos iekšā mājotu mazs svaiguma gariņš.
Es pamanīju, ka ražas laiks pagarinājās gandrīz par mēnesi. Savukārt slimības, ar kurām gurķi iepriekš saskārās katru sezonu, izzuda pilnībā.
Tagad solītais noslēpums, ko atklāju pavisam nejauši un ko tagad daru katru gadu. Pirms sēšanas es sajaucu skaidas ar nelielu daudzumu koka pelnu – burtiski pāris saujām. Pelni padara vidi maigāku, barojošāku un pievieno dabīgos minerālus.
Lasi vēl: 21.12.25. Ziemas saulgrieži: izmanto 4 spēka minūtes savu patiesāko vēlmju piepildīšanai
Rezultāts? Saknes izauga daudz spēcīgākas, lapas kļuva kuplākas, bet raža palielinājās par aptuveni trīsdesmit procentiem. Tas bija īsts izrāviens!
