Kad jūs pēdējo reizi pa īstam izjutāt savu dzimšanas dienu? Ne tikai atzīmējāt to kā ķeksīti kalendārā. Ne tikai atbildējāt “paldies” uz dažām ziņām lietotnēs. Bet tiešām jutāt – tāpat kā bērnībā, kad sirds sāka sisties straujāk, ieraugot torti un sveces, kad visi skatieni bija vērsti tikai uz jums, kad šķita, ka visa pasaule uz mirkli ir apstājusies tikai jūsu prieka dēļ.
Bet tagad atveriet acis uz pieaugušo dzīvi.
Pienāk tas pats datums. Un aiziet. It kā tā būtu parasta diena. Jūs pamostaties. Saņemat dažus paziņojumus. Varbūt mammas zvanu. Un turpināt dzīvot. Sakāt cilvēkiem: “Ai, es nesvinu.” Smaidāt. Pamājat ar roku: “Nekas, tā ir parasta diena kā visas pārējās.”
Taču zem šīs vienaldzības maskas slēpjas vesela emociju pasaule.
Cilvēki, kuri pret savu dzimšanas dienu izturas kā pret jebkuru citu dienu, nebūt nav auksti. Visbiežāk tie ir visjūtīgākie, visdomīgākie cilvēki. Viņi vienkārši ir iemācījušies slēpt savas gaidas. Vilšanās ir iemācījusi viņiem būt piesardzīgiem.
Un šeit parādās tas, par ko runāja Thits Nahts Haņs: “Svētki ir dvēseles spogulis.”
Dzimšanas diena parāda, kā cilvēks attiecas pret dzīvi un pats pret sevi.
Psiholoģija un svētku spogulis
No psiholoģijas viedokļa dzimšanas diena ir emocionāls spogulis. Tā atspoguļo jūsu attieksmi pret dzīvi, pret uzmanību un pašu faktu, ka jūs eksistējat. Un, skatoties plašāk, tā ir arī savas godīguma pārbaude pret sevi.
Kad kāds saka: “Man mana dzimšanas diena ir vienaldzīga”, patiesībā tas var nozīmēt ko pavisam citu: “Es vienkārši esmu pārstājis to gaidīt”. Un šī gaidīšanas pārtraukšana ne vienmēr ir aukstums. Dažreiz tas ir aizsardzības veids, kas ar laiku kļūst par ieradumu, bet ieradums – gandrīz par otro raksturu.
Pastāv milzīga atšķirība starp briedumu un emocionālu atsvešinātību. Daži pārstāj gaidīt svētkus nevis skumju dēļ, bet gan iekšēja miera vadīti. Viņiem laime vairs nav atkarīga no kalendāra, tā ir paslēpta vienkāršos mirkļos: kluss vakars, tējas tase, lietus smarža, saruna ar tuvinieku.
Kā teica Mahatma Gandijs: “Laime ir tad, kad tas, ko tu domā, ko tu saki un ko tu dari, atrodas harmonijā.”
Un šī harmonija var būt ļoti klusa, no malas gandrīz nepamanāma, bet ar visu dvēseli sajūtama.
Taču citiem dzimšanas diena ir kluss satraukums. Ne jau vecuma dēļ, bet gan atmiņu dēļ. Varbūt kādreiz viņi gaidīja uzmanību un vīlās. Vai arī pārāk stipri cerēja, bet pasaule izrādījās aukstāka nekā sirds. Un tad frāzes “ceru, ka kāds atcerēsies” vietā viņi saka: “Ai, tā ir tikai parasta diena”. Tā ir aizsardzība. Aizsardzība, kas maskējas kā vienaldzība.
Mūsdienu eksperti atzīmē: “Sāpes, kuras mēs neesam pieņēmuši, pārvēršas ieradumā izvairīties no prieka.”
Šī doma kļūst īpaši pamanāma tieši tajos brīžos, kad pasaule aicina mūs priecāties, bet mēs jau esam izstrādājuši ieradumu sargāties.
Aizsardzība, kas nozog prieku
Kad cilvēks saskaras ar vilšanos, smadzenes iemācās pazemināt gaidu latiņu. To sauc par emocionālo pašaizsardzību. Jūs mācāt sevi negaidīt pārāk daudz, lai nebūtu sāpīgi, kad cerības nepiepildās. Un tas tiešām darbojas. Sākumā.
Taču paradokss ir tāds, ka ar laiku šī pati aizsardzība sāk slāpēt prieku. Sirds, kas pieradusi slēpties, kļūst pārlieku piesardzīga. Cilvēks iet cauri dzīvei kā viesis svešos svētkos: pieklājīgs, vērīgs, bet nedaudz atsvešināts. Viņš smaidā. Saka, ka viss ir kārtībā. Bet iekšpusē ir stikla siena starp viņu un viņa emocijām.
Cik daudz ir cilvēku, kuri ar smaidu nosaka: “Es nesvinu dzimšanas dienu”, bet vēlu vakarā tomēr domās atgriežas pie šīs dienas. Atceras, kurš neuzrakstīja, kurš aizmirsa, kurš neko nepateica. Mēs visi tā darām. Tāpēc, ka vēlme pēc rūpēm ir cilvēciska sajūta.
Un šeit izpeld Oskara Vailda doma: “Uzmanība ir retums, nevis sveces un uguņošana.”
Patiešām, bieži vien cilvēkiem svarīgāki ir nevis skaļi apsveikumi, bet gan klusa, patiesa uzmanība. Cilvēks vēlas tikt pamanīts tieši kā personība, nevis kā iemesls svinībām.
Lasi vēl: Salāti “Baltais bērzs” ir 2000. gadu hīts: gatavojam uzreiz pa 2 bļodām
Pieticība vai nogurums?
Ja satiekat cilvēku, kurš mierīgi attiecas pret savu dzimšanas dienu, nesteidzieties domāt, ka viņš ir vienaldzīgs. Tas var nebūt aukstums, bet gan samierināšanās ar pagātnes vilšanos. Viņš ir apmainījis sajūsmu pret kontroli. Bet kontrolei, kā zināms, ir sava cena.
Budisma gudrība atgādina: “Mēs eksistējam, lai apzinātos. Un katra diena ir iespēja to darīt.”
Un svētki, pat ja tie ir iekšēji un klusi, ir iespēja ieraudzīt sevi, savas pārmaiņas, savus nodzīvotos mirkļus. Zem mierīgā “ai, tā ir tikai parasta diena” gandrīz vienmēr slēpjas dziļa patiesība: ikviens vēlas tikt ieraudzīts. Nevis uzslavēts, bet pamanīts. Dzimšanas diena ir vienīgā diena gadā, kas pieder tikai jums. Nevis par sasniegumiem, bet vienkārši par to, ka jūs esat.
Daudziem cilvēkiem dzimšanas diena pārvēršas nevis par svētkiem, bet gan par klusu pārdomu brīdi. Viņi izvērtē aizvadīto gadu. Vai viņi bija godīgi pret sevi? Vai bija klāt tur, kur tas patiešām ir svarīgi?
Un šeit būtiska ir Karlosa Kastaņedas doma: “Dzīvi nemēra ar ieelpu skaitu, bet gan ar mirkļiem, kuros aizraujas elpa.”
Šie mirkļi gandrīz vienmēr ir mazi, klusi un dažkārt citiem nemanāmi.
Klusa klātesamības prieks
Diskomforts, saņemot uzmanību, nav pieticība – tas ir jūtu nogurums. Daudzi no šiem cilvēkiem joprojām vēlas tikt pamanīti. Tikai nevis ar uguņošanu un apsveikumiem, bet ar vērību, sapratni un klusu atzīšanu. Lai kāds ieraudzītu ne tikai datumu, bet arī cilvēku, par kādu viņi ir kļuvuši šī gada laikā.
Ar vecumu mēs sākam saprast svarīgāko: dāvanas un ballītes zaudē savu mirdzumu. Galvenais ir saskaņa ar sevi. “Vai es šo gadu nodzīvoju godīgi?” “Vai es biju tur, kur tam bija jēga?” Šajos jautājumos slēpjas īstais prieks un izpratne par paša vērtību, ko nav iespējams izmērīt ar svecēm vai apsveikumiem.
Pat ja cilvēks saka: “Tā ir tikai parasta diena”, viņam ir svarīgs patiess atgādinājums: tavai eksistencei joprojām ir nozīme. Un tas ir svarīgāk par visām svecēm, tortēm un sveicieniem. Mēs nesvinam dienas, mēs svinam dzīvi. Un katrs nodzīvotais mirklis ir dāvana.
Lasi vēl: Tamāra Globa atgādina, kas 1. janvārī jāizdara divām zodiaka zīmēm, lai 2026. gads nestu veiksmi
Tajā arī slēpjas jēga: dzimšanas diena ir spogulis, bet nevis citiem, bet gan sev pašam. Tas parāda, kā cilvēks nodzīvo savu dzīvi, kā izturas pret sevi un tiem, kas ir blakus, un kur viņš prot būt īsts – bez maskām un gaidām.
