Tā saucamais “kaķa dāvanu” fenomens, kad saimnieks uz sliekšņa vai pat savā gultā atrod nomedītu peli vai putnu, ir pazīstams gandrīz ikvienam mazā plēsēja īpašniekam. Būsim godīgi – skats parasti ir visai nepatīkams.
Pirmā reakcija bieži vien ir apjukums, ko pavada viegls riebums. Taču, ieskatoties kaķa acīs, kurš ar absolūta uzvarētāja pozu vēro jūsu reakciju, neviļus rodas jautājums: ko tas īsti nozīmē?
Vai tā ir mīlestības izpausme, mēģinājums jūs pabarot vai vienkārši sens, nevaldāms instinkts?
Mums patīk ticēt, ka kaķi mūs saprot un ka viņu rīcība ir īpašo cilvēka un dzīvnieka attiecību atspoguļojums. Tomēr, runājot atklāti, brīdī, kad mīlulis velk mājās medījumu, par jūsu emocijām viņš domā vismazāk, bet visbiežāk – nedomā nemaz. Tas neizklausās pārāk glaimojoši, taču tas nav stāsts par mīlestības trūkumu, bet gan par kaķa pirmatnējo dabu.
Pirmais mīts: simbolisks pateicības žests
Mēs bieži vēlamies uztvert šo “pārsteigumu” kā pateicības zīmi, sakot: “Es tevi mīlu, lūk, vērtīgākais, kas man pieder.” Daudzi uzskata, ka tas ir upurējums “bara vadonim” – cilvēkam, kurš baro un aizstāv. Tomēr kaķi pēc savas būtības nav tieksmes veidot simboliskas dāvanas vai sniegt atskaites par padarīto darbu.
Viņi nepaskaidro savu rīcību un negaida jūsu novērtējumu. Neskatoties uz tūkstošiem gadu, ko kaķi pavadījuši līdzās cilvēkam, viņi ir saglabājuši apbrīnojamu patstāvību. Viņu uzvedību diktē instinkti, nevis sarežģīti sociālie motīvi, kā tas bieži ir novērojams suņiem.
Otrais mīts: vēlme tikt uzslavētam
Pastāv arī versija, ka kaķis it kā lielās ar saviem panākumiem, demonstrējot, cik prasmīgs mednieks viņš ir. “Skaties, saimniek, es ne velti ēdu savu barību!” – tā mēs mēdzam interpretēt šo rīcību. Taču patiesībā kaķiem nav nepieciešams saimnieka apstiprinājums.
Viņiem medības nav veids, kā nopelnīt atzinību, bet gan iekšējas vajadzības apmierināšana. Tas ir līdzīgi situācijai, kad cilvēks kaut ko dara izcili nevis aplausu dēļ, bet tāpēc, ka pats process viņam sagādā fundamentālu baudījumu un piepildījumu.
Mana māja – mana drošākā glabātuve
Šeit slēpjas daudz piezemētāks un ticamāks izskaidrojums. Kaķis nes medījumu mājās, jo uzskata šo vietu par savu drošāko patvērumu. Māja ir zona, kurā var mierīgi paēst, atpūsties un… paslēpt savus trofejas. Medību instinkts kaķiem ir tik spēcīgs, ka pat tad, ja vēders ir pilns, viņi turpina medīt.
Šo parādību dēvē par “pārmērīgu nogalināšanu”, un tā ir raksturīga daudziem plēsējiem. Noķerot peli, kaķis automātiski dodas turp, kur, viņaprāt, ir visdrošāk – uz savu teritoriju. Jūsu mājoklis kaķa acīs ir sava veida noliktava. Dabā plēsēji bieži slēpj medījumu, lai pie tā atgrieztos vēlāk. Mājas kaķis vienkārši seko šim senajam modelim, un atstātā “dāvana” visbiežāk ir vienkārši piemirsta uzkoda vai trofeja, nevis apzināts žests jūsu virzienā.
Skolotājas instinkts un gulta kā “drošības seifs”
Īpaši uzskatāmi šis fenomens izpaužas kaķu mātītēm. Savvaļā kaķu mamma saviem mazuļiem nes medījumu – sākumā nedzīvu, bet vēlāk jau pusdzīvu –, lai praktiski iemācītu jaunajai paaudzei izdzīvošanai nepieciešamās medību prasmes. Tā ir viena no svarīgākajām nodarbībām mazo plēsēju “dzīves skolā”.
Interesanti, ka šajā procesā mēs, cilvēki, kaķa acīs reizēm izskatāmies pēc tādiem kā milzīgiem un neveikliem “kaķēniem”. Tā kā mēs paši peles neķeram, kaķis savā instinktu vadītajā pasaulē var secināt, ka bez viņa gādības mēs vienkārši nespētu izdzīvot. Lai gan pētnieki par šādu interpretāciju strīdas, loģika, ka kaķis projicē savu mātišķo uzvedību uz mājas vidi, ir visnotaļ pamatota.
Bet kāpēc šie “pārsteigumi” tik bieži nonāk tieši uz mūsu spilvena vai zem segas? Tam nav sakara ar romantisku mīlestību, bet gan ar tīru aprēķinu. Kaķis izvēlas vietu, kurā jūtas visvairāk aizsargāts, un parasti tā ir tieši blakus cilvēkam, kuru viņš uztver kā savu lielo aizstāvi. No kaķa viedokļa jūsu gulta ir mājas drošības sistēmas augstākais punkts – pati piemērotākā vieta, kur noglabāt vērtīgās “rezerves” nebaltai dienai.
Rotaļlietas kā medījuma aizstājēji
Bet ko darīt, ja jūsu kaķis neiet ārā un peļu vietā nēsā mīkstās rotaļlietas vai bumbiņas? Šis stāsts ir līdzīgs, bet ar citu pieskaņu. Medību instinkts nekur nav pazudis, ir mainījies tikai objekts. Mājas kaķim rotaļlieta ir medījuma surogāts.
Atnesot to jums, viņš vai nu realizē to pašu “trofejas nogādāšanas drošā vietā” scenāriju, vai arī aicina jūs uz kopīgu spēli. Īpaši tad, ja kaķis ņaud, berzējas gar kājām vai gaida, kad jūs rotaļlietu atkal aizmetīsiet. Tā jau ir nostiprināta uzvedības forma – savdabīga medību spēle, kas viņam sagādā milzīgu prieku un sociālo kontaktu ar jums.
Rezultātā, kad kaķis jums atnes kārtējo “dāvanu”, tā nav atzīšanās mīlestībā cilvēciskā izpratnē un ne arī vēlme palielīties. Tas ir sarežģīts instinktu, drošības sajūtas un reizēm – uzaicinājuma uz kopīgu rotaļu kokteilis.
Kādas dīvainākās “trofejas” jūs esat saņēmuši no saviem pūkainajiem medniekiem? Dalieties pieredzē komentāros!
