Gaidāmā gadumija Latvijas pircējiem nesīs ne tikai svētku sajūtu, bet arī praktiskas korekcijas ikdienas iepirkšanās paradumos. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, stāsies spēkā jauni tarifi dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā.
Šīs izmaiņas, ko apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), tiešā veidā ietekmēs ražotāju izmaksas, kas neizbēgami liek uzdot jautājumu – vai un cik dārgāki kļūs mūsu iecienītie dzērieni?
Stikla iepakojums: Būtiskas izmaiņas atkārtoti lietojamai tarai
Lielākais pārsteigums gaidāms tieši stikla iepakojuma segmentā. SPRK lēmums paredz, ka SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) paaugstinās dalības maksu par katru sistēmā nodoto vienību.
Īpaši jūtams kāpums skars atkārtoti lietojamo universālā dizaina stikla taru (piemēram, standarta alus pudeles) – šeit maksa pieaugs par 16,5%, sasniedzot 0,0722 eiro par vienību. Savukārt individuāla dizaina stikla pudelēm pieaugums būs mērenāks – aptuveni 4,5%. Vienreiz lietojamam stiklam izmaiņas būs simboliskas (0,8%), taču kopējā tendence liecina par ražošanas un loģistikas izmaksu sadārdzinājumu, ko ražotāji varētu iekļaut gala cenā.
Plastmasa un alumīnijs: Dažādi virzieni pircēju izvēlē
Izmaiņas skars arī populārāko dzērienu iepakojumu – plastmasas pudeles (PET). Šeit vērojama interesanta stratēģija:
Krāsainā plastmasa: Maksa pieaugs par 8,4%, sasniedzot 0,0271 eiro. Tas varētu motivēt ražotājus pāriet uz videi draudzīgākiem iepakojumiem.
Caurspīdīgā plastmasa: Šeit pircējus un ražotājus gaida labas ziņas – maksa samazināsies par 9,1%. Tas ir signāls, ka caurspīdīgo materiālu pārstrāde kļūst efektīvāka un lētāka.
Alumīnija skārdenes: Šis materiāls saglabā savas pozīcijas kā viens no vērtīgākajiem, saglabājot pat negatīvu dalības maksu, kas padara to pievilcīgu ražotājiem.
Kāpēc tarifi aug un kur paliek nauda?
DIO skaidro, ka tarifu kāpums nav nejaušs. 2025. gadā cenas tika mākslīgi turētas zemākas, pateicoties iepriekšējos periodos uzkrātajai peļņai, taču tagad šie resursi ir izsmelti. Papildus tam, pasaules tirgos ir kritusies pārstrādājamā stikla iepirkuma cena, kas nozīmē – operatoram ir mazāki ienākumi no savāktā materiāla pārdošanas.
Nevar nepieminēt arī vispārējo izmaksu kāpumu valstī. Tiek prognozēts, ka 2026. gadā sistēmas uzturēšana kļūs par aptuveni 4% dārgāka. Galvenais iemesls ir darbaspēka atalgojuma pieaugums – darbiniekiem, kuri ikdienā pieņem, šķiro un apsaimnieko miljonus depozīta vienību, algas pieaug līdz ar vispārējo inflāciju.
Depozīta sistēmas nākotne un efektivitāte
Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši par čakliem taras nodevējiem. Prognozes rāda, ka 2025. gadā tiks atgriezti aptuveni 85,2% no visiem tirgū laistajiem iepakojumiem, bet 2026. gadā šis rādītājs turpinās pieaugt.
Kopš darbības uzsākšanas 2022. gadā, sistēmas operators DIO ir uzrādījis stabilu izaugsmi – pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 26,11 miljonus eiro, bet peļņa pakāpās par 10%. Uzņēmuma īpašnieku sarakstā ir tādi milži kā “Coca-Cola HBC Latvia”, “Cēsu alus” un “Aldaris”, kas apliecina, ka depozīta sistēma ir kļuvusi par neatņemamu visas dzērienu industrijas pamatu. Pircējiem atliek vien cerēt, ka šīs izmaiņas tarifos būs pietiekami mērenas, lai tās neizraisītu strauju cenu lēcienu veikalu plauktos.
Svarīgi: Visi minētie tarifi norādīti bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas nozīmē, ka reālā ietekme uz ražotāju rēķiniem būs vēl nedaudz lielāka.
Vai šādas izmaiņas ietekmēs tavu izvēli veikalā? Vai turpināsi pirkt dzērienus stikla pudelēs, vai meklēsi lētākas alternatīvas? Raksti savu viedokli komentāros!
