Kopš brīža, kad Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lēma apturēt Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavoto Baltijas jūras aizsardzības stratēģiju, ir pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas.
Šajā laikā institūcijas ir intensīvi strādājušas pie sabiedriskajā apspriešanā saņemto viedokļu apkopošanas. Galvenais jaunums šajā procesā ir solījums dokumentā integrēt ne tikai vides aizsardzības prasības, bet arī rūpīgu analīzi par saimniecisko ietekmi uz piekrastes kopienām. DAP pārstāvji atzīst, ka sākotnējais projekts prasīs būtiskas korekcijas, meklējot vidusceļu starp ekoloģiskajiem mērķiem un zvejnieku tiesībām turpināt savu vēsturisko arodu.
Piekrastes zveja kā nemateriālais kultūras mantojums
Nozares pārstāvjiem piekrastes zvejniecība nav vienkārši biznesa veids vai peļņas avots – tā ir gadsimtiem sena tradīcija un dzīvesveids, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Spilgts piemērs tam ir Oskars Kadeģis, kurš pārstāv jau sesto zvejnieku paaudzi savā dzimtā un šobrīd jūrā dodas kopā ar savu dēlu. Viņa pieredze rāda, ka zvejnieki vienmēr ir spējuši sadzīvot ar dabas ritmiem, pielāgojoties gan sezonālajām svārstībām, gan jau esošajiem regulējumiem.
Lai izdzīvotu mūsdienu ekonomiskajos apstākļos, zvejniekiem nākas diversificēt savu darbību. Oskars, kurš jau 30 gadus vada savu uzņēmumu, papildus zvejai Jūrmalciemā ir attīstījis arī produkcijas pārstrādi un tirdzniecību. Viņš ir arī aktīvs biedrības “Mazjūras zvejnieki” biedrs, kuras mērķis ir pasargāt mazo zvejnieku intereses un cīnīties pret liegumiem, kas varētu neatgriezeniski iznīcināt šo kultūrvēsturisko mantojumu.
Zvejnieku argumenti pret radikāliem liegumiem
Zvejnieku kopiena sākotnējo DAP piedāvāto plānu nodēvēja par šokējošu. Piedāvātie ierobežojumi paredzēja darbības pārtraukšanu uz gandrīz pusgadu, kas pilnībā sagrautu zvejnieku ikgadējo darba ciklu. Oskars Kadeģis uzsver, ka zvejnieku izmantotie pasīvie zvejas rīki ir videi draudzīgi un nekādā veidā nebojā jūras gultni. Tāpat viņš noraida argumentus par putnu aizsardzību, norādot, ka cilvēks un daba piekrastē ir harmoniski līdzāspastāvējuši gadu simtiem ilgi bez nepieciešamības pēc drastiskām barjerām.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode apstiprina, ka pašlaik norit darbs pie pretējo viedokļu salāgošanas. No vienas puses ir iedzīvotāji, kas uztraucas par tradīciju izzušanu, bet no otras – zinātnieki, kuru pētījumi liecina par jūras resursu pārmērīgu ekspluatāciju. Strode atklāti atzīst, ka gaidāmais kompromiss, visticamāk, pilnībā neapmierinās nevienu pusi, taču tas ir nepieciešams, lai pieņemtu juridiski pamatotu lēmumu.
Zemkopības ministrijas atbalsts un nākotnes perspektīvas
Zemkopības ministrija (ZM) šajā konfliktā ieņem zvejniekus atbalstošu pozīciju. Ministrijas eksperti uzskata, ka piekrastes zveja ir saudzējoša un tās ietekme uz ekosistēmu ir minimāla, īpaši ņemot vērā nelielo zvejnieku un rīku skaitu konkrētos iecirkņos. Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš norāda, ka bieži vien plašā teritorijā darbojas tikai viens zvejnieks, tāpēc papildu ierobežojumi nav pamatoti.
Šobrīd DAP turpina diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm, lai izstrādātu jaunus normatīvo aktu priekšlikumus. Konkrēts datums, kad dokuments būs gatavs, netiek solīts, taču ir skaidrs, ka pirms galīgā lēmuma tiks organizēta atkārtota sabiedriskā apspriešana. Šis process kalpos kā pēdējais filtrs, lai pārliecinātos, vai jaunais “kompromisa plāns” tiešām spēj sabalansēt dabas aizsardzību ar piekrastes iedzīvotāju izdzīvošanas interesēm.
