Pēc ilgstoša un sarežģīta darba cēliena ir noslēgusies Latvijas un Krievijas robežjoslas fiziskā nožogojuma izveide 280 kilometru garumā. Gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji, gan VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šo projektu raksturo kā vienu no pēdējo gadu fundamentālākajiem balstiem valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā.
Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz 166 miljonus eiro, taču darbi pierobežā neapstājas – nākamajā gadā ir plānots ieguldīt vēl papildu 20 miljonus eiro, lai pilnveidotu patrulēšanas ceļus un ieviestu modernus tehnoloģiskos risinājumus.
Strategiskā pieeja un būvniecības izaicinājumi
Latvijas un Krievijas robežas modernizācija nav tikai vietēja mēroga jautājums; tas ir būtisks posms visas Eiropas Savienības austrumu robežas aizsardzībā. VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova skaidroja, ka projekta savlaicīgai realizācijai tika izvēlēta stratēģija piesaistīt vienlaikus sešus dažādus būvuzņēmējus. Šāda risku diversifikācija ļāva darbus veikt paralēli vairākos posmos, nodrošinot valdības noteikto termiņu ievērošanu, kas vienam uzņēmējam būtu bijis teju neiespējams uzdevums tik plašā frontē.
Tomēr ceļš līdz pabeigtam žogam nebija vienkāršs. Būvniekiem nācās cīnīties ar īpaši nelabvēlīgiem apstākļiem – darbs purvainās un applūstošās vietās pieprasīja specifiskus inženiertehniskos risinājumus. Īpaši izaicinoša izvērtās žoga uzstādīšana uz pontoniem tajos posmos, kur grunts stabilitāte neļāva izbūvēt tradicionālus pamatus. Arī mainīgie laikapstākļi, jo īpaši slapjās vasaras, radīja papildu grūtības smagās tehnikas piekļuvei un konstrukciju montāžai.
Pastāvīga uzraudzība un uzturēšanas specifika
Robežas apsardzība ir nepārtraukts process, kurā cieši sadarbojas inženieri un robežsargi. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Opoļu robežapsardzības nodaļas vadītājs Sergejs Krilovs uzsvēra, ka notiek regulāra kopīga infrastruktūras apsekošana, lai operatīvi konstatētu un novērstu jebkādus trūkumus vai bojājumus.
Lielākā daļa žoga bojājumu rodas dabisku iemeslu dēļ, piemēram, spēcīgu vētru laikā uz konstrukcijām krītot kokiem. Cilvēku izraisīti bojājumi ir retāki, un parasti tie ir saistīti ar nelikumīgu migrantu mēģinājumiem iekļūt valsts teritorijā. VNĪ norāda, ka šādos gadījumos remontdarbi nav pārlieku dārgi, jo bieži vien pietiek ar izgrieztā cauruma aizlāpīšanu, nevis visa žoga paneļa nomaiņu.
Drošības situācija un žoga loma ikdienas darbā
Lai gan situācija uz robežas tiek raksturota kā stabila, pārkāpumu mēģinājumi nav izzuduši. Statistikas dati Opoļu nodaļā rāda, ka šogad aizturēti vairāki robežpārkāpēji, turklāt interesanti, ka mēģinājumi notiek abos virzienos. Tāpat fiksēti gadījumi, kad iedzīvotāji uzturas pierobežas zonā bez speciālām atļaujām.
Robežsargi viennozīmīgi atzīst – jaunā infrastruktūra ir būtisks atbalsts viņu darbā.
Patrulēšanas atvieglošana: Pontonu laipas ļauj robežsargiem piekļūt vietām, kas iepriekš bija grūti pārejams purvs.
Pazīmju konstatēšana: Pat ja pārkāpējam izdodas žogu sabojāt, tas kalpo kā nepārprotams signāls par ielaušanās mēģinājumu, ļaujot ātrāk reaģēt un sekot pēdām.
Vietējo iedzīvotāju skeptiskais vērtējums
Neskatoties uz amatpersonu optimismu, pierobežas iedzīvotāju vidū viedokļi par žoga jēgu dalās. Daudzi uzskata, ka mūsdienu karadarbības un tehnoloģiju laikmetā fizisks žogs ir novecojis risinājums. Vietējie norāda uz gaisa telpas drošības riskiem, uzsverot, ka raķetes un droni “pārlido pāri”, neievērojot nekādas barjeras uz zemes.
Cita iedzīvotāju daļa ironizē par žoga caurlaidību attiecībā uz meža dzīvniekiem, apšaubot tā spēju apturēt nopietnus pārkāpējus. Baltinavas ciema iedzīvotāji pauda bažas, ka šāds projekts patērē milzīgus budžeta līdzekļus, bet nesniedz pilnīgu drošības garantiju pret moderniem apdraudējumiem.
Nākotnes plāni: Viedā robeža
Pēc tam, kad 2024. gada vidū tika pabeigts žogs uz Baltkrievijas robežas un tagad arī uz Krievijas robežas, darbs pie drošības perimetra turpināsies. Nākamais posms ir vērsts uz tehnoloģisko pārākumu. 2025. gadā galvenais fokurs būs:
Viedo tehnoloģiju uzstādīšana: kameras ar nakts redzamību, kustības sensori un seismiskās ierīces.
Mobilitātes infrastruktūra: jaunu novērošanas torņu, patruļtaku un laipu būvniecība.
Šis tehnoloģiskais papildinājums ir paredzēts, lai aizpildītu trūkumus, ko nespēj nodrošināt tikai fizisks metāla siets, padarot robežu grūti šķērsojamu ne tikai fiziski, bet arī nemanāmi.
