Izglītības reformas noslēgums, bet vēl daudz darāmā: ceļš uz vienotu mācību valodu Latvijas skolās

Šajā mācību gadā Latvijas izglītības sistēmā ir svinīgi noslēdzies nozīmīgs posms – pilnīga pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.

Šis vērienīgais process tika uzsākts 2023. gada rudenī, un tā galvenais dzinulis bija ne vien vēlme nostiprināt valsts valodas pozīcijas, bet arī stratēģisks mērķis veicināt sociālo iekļaušanos un stiprināt valsts iekšējo drošību. Šobrīd, kad reforma ir tehniski pabeigta, rodas būtisks jautājums: vai izvirzītie ideālistiskie mērķi ir sasnieguši savu mērķauditoriju?

Trīs gadu pārejas posma hronoloģija

Pāreja uz vienotu mācību valodu netika veikta vienā mirklī, bet gan pārdomāti un pakāpeniski, lai mazinātu stresu gan skolēniem, gan pedagogiem. Šis process noritēja trīs galvenajos etapos:

2023. gada 1. septembris: Pirmie pārmaiņas izjuta 1., 4. un 7. klašu audzēkņi.

2024. gada 1. septembris: Pāreju turpināja 2., 5. un 8. klases.

2025. gada 1. septembris: Reformu noslēdza 3., 6. un 9. klašu skolēni, tādējādi pilnībā integrējot visu pamatizglītības posmu vienotā valodas vidē.

Sabiedriskās politikas centrs “Providus” uzsver, ka vienota saziņas un informācijas telpa ir demokrātiskas valsts mugurkauls. Tas nodrošina, ka visi pilsoņi spēj pilnvērtīgi piedalīties politiskajos un sociālajos procesos, nepaliekot informatīvajā izolācijā.

 

Izaicinājumi praktiskajā ieviešanā un ukraiņu bēgļu pieredze

Lai gan teorētiski plāns izskatījās skaidrs, praksē tas saskārās ar ievērojamiem šķēršļiem. To apliecina “Providus” pētījums par ukraiņu bēgļu bērnu iekļaušanos mūsu skolās. Secinājumi ir skarbi: solītie atbalsta instrumenti, piemēram, personalizēti mācību plāni, bieži vien palika tikai uz papīra. Reālais panākums lielā mērā bija atkarīgs no katra pedagoga individuālās entuziasma devas, skolas vadības pretimnākšanas vai pašvaldības finansiālajām iespējām.

“Providus” direktore Sandra Liepiņa norāda uz nepieciešamību pēc ciešāka dialoga ar Izglītības un zinātnes ministriju. Viņa uzsver, ka ir vitāli svarīgi definēt, kāds tieši atbalsts ir vajadzīgs bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā vai kuri iepriekš to nav apguvuši pietiekamā līmenī. Bez mērķtiecīgas palīdzības šie bērni var saskarties ar mācību grūtībām, kas vēlāk kavēs viņu attīstību.

 

Saliedētība kā valsts aizsardzības garants

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Iveta Kancēna skaidro, ka valodas reforma ir cieši saistīta ar iedzīvotāju piederības sajūtu valstij. Stipra nacionālā identitāte un kopīgas vērtības ir labākais vairogs pret ārēju ietekmi, jo īpaši tajā sabiedrības daļā, kas gadu desmitiem dzīvojusi divvalodības ietvaros.

Tomēr Kancēna arī atzīst, ka pāreju apgrūtina vēsturisks aizvainojums un zema uzticēšanās valsts pārvaldei. Ja iedzīvotāji nejūt reālu atbalstu valodas apguvē vai neredz tūlītējus ieguvumus darba tirgū, procesa pieņemšana notiek lēnāk un sāpīgāk.

Nozīmīgs aspekts ir arī drošība. Sabiedrības saliedētības radara dati rāda, ka uzticēšanās starp dažādām iedzīvotāju grupām un valsti tieši ietekmē sabiedrības noturību krīzes brīžos. Cilvēki, kuri jūtas piederīgi vienotai telpai, ir daudz gatavāki sadarboties un aizstāvēt savu valsti apdraudējuma gadījumā.

Sabiedrības pretrunīgais vērtējums

Aptaujas, kas tika veiktas reformas sākumposmā, atklāja sabiedrības sašķeltību šajā jautājumā:

32 % iedzīvotāju ticēja, ka pilnīga pāreja uz latviešu valodu skolās būs saliedējošs faktors.

32 % pauda bažas, ka tas radīs pretēju efektu un vēl vairāk atsvešinās iedzīvotāju grupas.

31 % ieņēma neitrālu vai piesardzīgu pozīciju, norādot uz iespējamām gan pozitīvām, gan negatīvām sekām.

Šie dati liecina, ka tehniskā izpilde ir tikai pamatakmens. Lai reforma būtu patiesi veiksmīga, valstij jānodrošina pastāvīgs atbalsts ne tikai bērniem, bet arī skolotājiem, kuriem ir jāmāca daudzveidīgā auditorijā, un vecākiem, kuriem jāpalīdz saviem bērniem apgūt zināšanas jaunā valodā. Darbs pie patiesas integrācijas tikai tagad pa īstam sākas.