Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, virknē Latvijas pilsētu un apdzīvoto vietu stāsies spēkā jauni siltumenerģijas tarifi. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi izmaiņas, kas skars iedzīvotāju maciņus gan pieauguma, gan atsevišķos gadījumos – samazinājuma virzienā.
Šīs svārstības ir tieši saistītas ar kurināmā cenu izmaiņām un uzņēmumu darbības efektivitāti.
Pašvaldības, kurās apkure kļūs dārgāka
Siltumenerģijas pieaugums skars vairākus nozīmīgus reģionālos centrus un Pierīgas novadus. No jaunā gada sākuma augstākas izmaksas par vienu megavatstundu (MWh) būs jāmaksā šādās vietās:
Mārupes novads: Piņķos, Skultē, Tīrainē un Mārupes ciemā tarifs pieaugs līdz 95,60 EUR/MWh.
Ventspils novads (Usma): Šeit fiksēts viens no augstākajiem tarifiem – 93,39 EUR/MWh.
Jūrmala: Iedzīvotājiem jārēķinās ar 86,80 EUR/MWh.
Cēsis: Uzņēmums “Adven Latvia” nodrošinās siltumu par 84,67 EUR/MWh.
Jēkabpils un apkārtējie ciemi: Jaunais tarifs ir 80,71 EUR/MWh.
Valmiera: Apkures izmaksas pieaugs līdz 80,28 EUR/MWh.
Aizkraukle un Irši: Tarifs noteikts 77,08 EUR/MWh apmērā.
Piltene un Tārgale: Attiecīgi 76,03 EUR/MWh un 72,21 EUR/MWh.
Vietas ar tarifu samazinājumu
Pozitīvākas ziņas saņems iedzīvotāji tajās teritorijās, kur SPRK apstiprinājusi zemākas cenas. Visizteiktākais samazinājums vērojams Aucē un Bēnes ciemā, kur tarifs būs vien 65,71 EUR/MWh. Tāpat maksājumi saruks Siguldā (94,57 EUR/MWh) un vairākos Ventspils novada ciemos, lai gan tur kopējais cenu līmenis joprojām saglabājas relatīvi augsts (piemēram, Stiklu ciemā – 122,89 EUR/MWh).
Energoresursu tirgus ietekme: dabasgāze, šķelda un CO₂ kvotas
SPRK Enerģētikas departamenta vadītājs Jānis Negribs skaidro, ka tarifu veidošanos ietekmē sarežģīts faktoru kopums. Lai gan dabasgāzes cena TTF biržā šobrīd ir stabila un atrodas zemu (ap 28 EUR/MWh), kas ir par 40% mazāk nekā pirms gada, apkures sezonas kulminācija janvārī var radīt pieprasījuma lēcienu.
Pašreizējo cenu dinamiku ietekmē šādi faktori:
Dabasgāze: Stabils piedāvājums no ASV (sašķidrinātā dabasgāze) un Norvēģijas uztur cenas zemas.
Biomasa (šķelda): Cena saglabājas ap 25 EUR/MWh, kas ir stabils atskaites punkts daudziem vietējiem ražotājiem.
CO₂ emisiju kvotas: Šeit vērojams cenu kāpums līdz 88 eiro par tonnu, kas sadārdzina ražošanu tiem komersantiem, kuri izmanto fosilo kurināmo.
Kā SPRK vērtē un apstiprina tarifus?
Decembra izskaņā regulatora izvērtēšanā atrodas vairāk nekā 20 tarifu projekti. SPRK izmanto divas dažādas metodes cenu pārskatīšanai:
Pilnais tarifa projekts: Šajā procesā tiek detalizēti izvērtētas pilnīgi visas uzņēmuma izmaksas – ne tikai kurināmais, bet arī darbinieku algas, iekārtu nolietojums, remontdarbi un siltuma zudumi tīklos.
Pašnoteiktais tarifs: Tas ļauj komersantiem operatīvi reaģēt tikai uz kurināmā cenu svārstībām biržā. Ja gāze vai šķelda kļūst lētāka, uzņēmumam ir pienākums samazināto tarifu nekavējoties iesniegt regulatoram.
Regulators atgādina, ka atļauja pašiem noteikt tarifus ir piešķirta gandrīz visiem Latvijas siltumapgādes uzņēmumiem, kas nodrošina elastību un teorētiski ļauj iedzīvotājiem ātrāk sajust kurināmā cenu kritumu savos rēķinos.
