Amerikas Savienoto Valstu nacionālā valūta šobrīd pārdzīvo vienu no dramatiskākajiem vērtības kritumiem pēdējo gadu laikā, uzrādot straujāko lejupslīdi kopš 2017. gada.
Volstrītas vadošie finanšu eksperti un baņķieri pauž pārliecību, ka šī tendence nav īslaicīga – prognozēts, ka dolārs saglabās vājas pozīcijas arī visā turpmākajā 2026. gadā. Galvenais iemesls šādai prognozei ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums turpināt agresīvu procentu likmju mazināšanas politiku.
Izdevuma Financial Times apkopotie dati liecina, ka gada griezumā dolāra vērtība pret pasaules nozīmīgāko valūtu grozu ir samazinājusies par 9,5%. Analītiķi uzskata, ka šo procesu būtiski paātrināja ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotā tirdzniecības politika. Viņa izraisītie tirdzniecības kari ir radījuši pamatīgu devu nenoteiktības par ASV ekonomikas ilgtermiņa perspektīvām, kā rezultātā investori ir sākuši apšaubīt dolāra kā tradicionāla “drošā patvēruma” statusu krīzes brīžos.
Eiro uzvaras gājiens un vēsturiskie rekordi
Kamēr dolārs zaudē pozīcijas, citas lielās valūtas piedzīvo strauju izaugsmi. Visizteiktākais kāpums novērots eiro zonā – Eiropas vienotā valūta pret dolāru ir nostiprinājusies par gandrīz 14%. Šobrīd eiro vērtība ir pārsniegusi 1,17 dolāru robežu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2021. gada.
“Šis gads dolāram ieies vēsturē kā viens no neveiksmīgākajiem kopš peldošo valūtu kursu ieviešanas,” situāciju raksturo Deutsche Bank valūtu tirgus stratēģis Džordžs Saraveloss. Viņš uzsver, ka tik straujas svārstības liecina par fundamentālām izmaiņām globālajā finanšu arhitektūrā.
Tirdzniecības ierobežojumi un monetārā politika
Atskatoties uz dolāra krituma cēloņiem, eksperti izceļ Donalda Trampa aprīlī ieviestās muitas likmes, kas vērstas pret galvenajiem tirdzniecības partneriem. Agresīvās nodevas radīja pretēju efektu cerētajam, un noteiktā brīdī dolārs pret citām valūtām bija zaudējis pat 15% vērtības. Spiedienu vēl vairāk pastiprināja Federālās rezervju sistēmas septembra lēmums atsākt procentu likmju samazināšanu, padarot dolāra aktīvus mazāk pievilcīgus investoriem.
Speciālisti brīdina, ka procentu likmju lejupslīdes cikls turpināsies arī 2026. gadā. Volstrītas prognozes liecina, ka līdz šī gada beigām eiro kurss varētu sasniegt pat 1,20 dolāru atzīmi. Arī sterliņu mārciņa gatavojas kāpumam – no pašreizējiem 1,33 dolāriem līdz pat 1,36 dolāriem.
Ietekme uz globālo uzņēmējdarbību
Tā kā ASV dolārs joprojām saglabā pasaules galvenās rezerves valūtas statusu, tā svārstības tieši ietekmē starptautiskos uzņēmumus, investīciju fondus un centrālo banku rezerves. Dolāra vājums pašlaik ir kļuvis par “zelta āderi” ASV eksportētājiem, jo viņu preces ārvalstu tirgos kļūst lētākas un konkurētspējīgākas.
Turpretī Eiropas eksportētājiem situācija ir pretēja. Uzņēmumi, kuru galvenie ieņēmumi nāk no ASV tirgus, šobrīd cieš zaudējumus valūtas pārrēķina dēļ. Turpmākā dolāra dinamika 2026. gadā lielā mērā būs atkarīga no tā, kādu kandidātu Tramps izvēlēsies FRS priekšsēža amatam. Ja jaunais vadītājs būs lojāls Baltā nama vēlmei pēc vēl zemākām likmēm, dolāra kritums var kļūt nekontrolējams.
MI bums kā Amerikas ekonomikas glābējs
Neraugoties uz valūtas vājumu, analītiķu vidū valda optimisms par pašas ASV ekonomikas dzīvotspēju. Tiek prognozēts, ka mākslīgā intelekta (MI) nozares straujā attīstība nodrošinās Amerikas Savienotajām Valstīm straujāku izaugsmi nekā Eiropas Savienībai.
Société Générale valūtu stratēģis Kits Džakss norāda, ka politiskie lēmumi nespēs apturēt tehnoloģisko progresu. “Prezidenta Trampa ekonomiskā politika nevar izjaukt to milzīgo tehnoloģisko revolūciju, kas pašlaik norisinās Amerikas Rietumkrastā,” uzskata Džakss. Investīciju ieplūšana MI tehnoloģijās kalpos kā spēcīgs dzinējspēks, kas neļaus ekonomikai ieslīgt stagnācijā, pat ja nacionālā valūta turpinās vājināties.
