Gatavošana ir process, kurā mēs nemitīgi mācāmies — pat tad, ja šķiet, ka parastākie dārzeņi mūs vairs nespēj pārsteigt. Dažkārt vislielākie kulinārie atklājumi notiek pavisam nejauši vai pateicoties drosmei izmēģināt ko neierastu
Biešu vārīšana, šķiet, ir viena no vienkāršākajām darbībām virtuvē, taču katra saimniece zina to vilšanās sajūtu, kad spilgti sarkanā sakne pēc stundām ilgas karsēšanas kļūst bālgana un zaudē savu raksturīgo garšas dziļumu. Mēs esam pieraduši pie etiķa vai citrona sulas izmantošanas, taču pasaule nestāv uz vietas, un izrādās, ka risinājums visu laiku ir bijis mūsu ledusskapja plauktā, tepat blakus mērcēm.
Kad es pirmo reizi izlēmu virtuvē eksperimentēt ar šo neparasto sastāvdaļu, mana vīramāte, kura virtuves lietās ir konservatīva un pieredzējusi, tikai pasmīnēja. Viņai tas šķita kārtējais modernais untums, kam nav nekāda sakara ar “īstu” gatavošanu. Viņas skeptiskie smiekli un jautājums: “Vai tiešām tu domā, ka tas kaut ko mainīs?” tikai pastiprināja manu interesi.
Tomēr brīdī, kad virtuvē izplatījās patīkams aromāts un bietes tika izceltas no katla, gaisotne mainījās. Izrādās, ka viena maza detaļa var pilnībā mainīt ne tikai dārzeņa izskatu, bet arī visas ģimenes priekšstatu par to, kas ir garšīgs un kvalitatīvs ēdiens.
Biete ir universāls produkts. To var izmantot borščam, salātiem un pat desertiem. Taču, kad bietes nepieciešams vienkārši izvārīt, tās bieži vien pārvēršas par savu bālo kopiju: garša kļūst mazāk piesātināta, bet krāsa — ne tik spilgta. Tomēr ir kāds vienkāršs un ģeniāls veids, kā to mainīt. Kā? Gatavošanas laikā vienkārši pievienojiet sinepes.
Noslēpums slēpjas tajā, ka sinepes darbojas kā krāsas stabilizators. To ēteriskās eļļas neļauj pigmentiem sadalīties termiskās apstrādes laikā, tāpēc bietes saglabājas spilgtas, pat ja tās tiek nedaudz pārvārītas. Turklāt sinepes lieliski izceļ saldeno garšu, nevis to nomāc, kā to dara etiķis vai citronskābe.
Uz vienu litru ūdens pietiek ar tējkaroti gatavu sinepju vai sinepju pulvera. Svarīgi tās iemaisīt līdz pilnīgai izšķīšanai. Ja biete ir liela, sagrieziet to ceturtdaļās, lai sinepes iekļūtu dziļāk. Dārzenis jāvāra kā parasti: 40–50 minūtes zem vāka uz lēnas uguns. Pēc tam bietes var ēst uzreiz vai izmantot salātos.
Šādas metodes rezultāts pārsteigs pat pieredzējušus pavārus. Bietes sanāk ļoti mīkstas un pēc garšas nedaudz atgādina ceptas, nevis vārītas. Tāpat biešu krāsa paliek ļoti piesātināta, kas ir lieliski jebkuram ēdienam: no daudzu iecienītās “siļķes kažokā” līdz borščam kā dārgā restorānā.
Tās var ēst arī tāpat vien. Lai to izdarītu, sagrieziet dārzeni šķēlītēs, apkaisiet ar sāli un baudiet kopā ar rupjmaizi. Bet, ja kārojas jaunas garšas, bietes ieteicams iepriekš iemarinēt.
Tam nepieciešams nedaudz eļļas, dilles un ķiploki — paturiet tās šādā marinādē stundu, un tās ir gatavas baudīšanai vai pasniegšanai uz svētku galda kā uzkoda.
