Latvijas Finanšu ministrijas (FM) jaunākie dati liecina par piesardzīgu, tomēr pārliecinošu optimismu – tiek prognozēts, ka 2026. gadā valsts ekonomiskā izaugsme būs ievērojami dinamiskāka nekā 2025. gadā.
Šīs aplēses balstās uz rūpīgu iepriekšējo periodu rādītāju analīzi un aktuālajām tendencēm. Jāatzīmē, ka jau 2025. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji pārsniedza sākotnējās cerības. To sekmēja ne tikai statistikas datu revīzija, bet arī mērķtiecīga būvniecības un apstrādes rūpniecības atlabšana, kā arī investīciju apjoma kāpums. Pašreizējās aplēses liecina, ka 2025. gads noslēgsies ar IKP pieaugumu 1,7–2,0% robežās.
Galvenie izaugsmes stimuli un institūciju prognozes
Nākamā gada pozitīvo dinamiku noteiks trīs galvenie vaļi: investīciju ieplūde, eksporta tirgu atlabšana un iedzīvotāju personīgā patēriņa pieaugums. Finanšu ministrija uzskata, ka ekonomikas “ieskriešanās” būs jūtama jau pašā 2026. gada sākumā. Arī komercbanku analītiķi piekrīt šim vērtējumam, lēšot IKP izaugsmi diapazonā no 1,9% līdz pat 3%.
Viedokļi par precīziem procentiem gan nedaudz atšķiras:
Latvijas Banka ir viena no optimistiskākajām institūcijām, prognozējot 2,8% pieaugumu.
Ekonomikas ministrija saglabā mērenāku pozīciju, paredzot 2,2% izaugsmi.
Finanšu ministrija uzsver, ka paātrinājums saglabāsies stabils arī vidējā termiņā, nostiprinot Latvijas konkurētspēju reģionā.
Investīciju vide un eksporta tirgu perspektīvas
gads bija nozīmīgs ar to, ka beidzot pilnvērtīgi sāka darboties Eiropas Savienības fondu finansētie projekti. Papildus tam, kredītu pieejamības uzlabošanās un privātā sektora vēlme ieguldīt attīstībā radīja multiplikatora efektu gandrīz visās pakalpojumu nozarēs.
Raugoties uz 2026. gadu, eksporta prognozes ir piesardzīgi labvēlīgas. Kamēr Eiropas Savienībā kopumā prognozēta vien mērena 1,2% izaugsme, Latvijas desmit lielākajiem tirdzniecības partneriem tiek solīts 2,1% pieaugums. Tas rada logu Latvijas ražotājiem. Īpaši iepriecinošs ir apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojums – novembrī veiktās aptaujas par eksporta pasūtījumu apjomiem uzrādīja labāko rezultātu pēdējo trīs gadu laikā, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada rudens.
Darba tirgus stabilitāte un inflācijas tendences
Situācija darba tirgū turpinās stabilizēties, sniedzot atbalstu mājsaimniecībām. 2025. gadā bezdarba līmenis nostabilizējās pie 6,9% atzīmes, un tiek prognozēts, ka 2026. gadā tas turpinās sarukt. Lai gan darba samaksas pieauguma tempi kļūs mērenāki, tie joprojām būs pietiekami, lai veicinātu privāto patēriņu. Ja 2025. gadā patēriņš auga gausi (+0,4%), tad 2026. gadā ir radīti visi priekšnosacījumi, lai iedzīvotāji tērētu drošāk un vairāk.
Inflācijas jautājums gan saglabājas aktuāls. Pēc 2025. gada oktobra pīķa (4,3%), gads noslēgsies ap 3,5–3,8% līmeni. 2026. gada sākumā Latvijas inflācija joprojām apsteigs eirozonas vidējo rādītāju, turoties virs 3%. Tomēr Finanšu ministrija paredz, ka gada gaitā cenu spiediens mazināsies, PCI pieaugumam noslīdot līdz 2,3%.
Ārējās vides riski un ģeopolitiskā nenoteiktība
Neskatoties uz iekšējiem stimuliem, Latvija kā maza un atvērta ekonomika ir tieši atkarīga no globālajiem procesiem. Ģeopolitiskā situācija joprojām ir nestabila, un tirdzniecības politikas neskaidrība pasaulē turpina “bremzēt” straujāku attīstību.
Īpašas bažas rada situācija Vācijā – mūsu kritiskajā eksporta tirgū, kuras ekonomika saskaras ar nopietnām strukturālām problēmām. Tāpat arī karadarbības ieilgšana Ukrainā rada papildu piesardzību investoru vidū. Tādējādi Latvijas panākumi 2026. gadā būs lielā mērā atkarīgi no spējas diversificēt eksporta tirgus un efektīvi izmantot iekšējās investīciju rezerves.
