Kopš 28. decembra Irānu pāršāvis jauns protestu vilnis, kas sākotnēji aizsākās kā reakcija uz nepanesamo dzīves dārdzību, bet strauji pārvērties par plašu tautas sacelšanos pret pastāvošo iekārtu.
Pagājušajā svētdienā neapmierinātība sasniedza kulmināciju, kad veikalu īpašnieki uzsāka masveida streiku, protestējot pret astronomiskajām cenām un valsts ekonomikas pilnīgu stagnāciju. Tomēr ekonomiskās prasības ātri vien papildināja politiski lozungi, un ielās izgāja ne tikai tirgotāji, bet arī tūkstošiem studentu un citu sabiedrības slāņu pārstāvju.
Sadursmes un upuri: Konflikts kļūst vardarbīgs
Situācija kļuvusi īpaši saspringta valsts rietumu reģionos, kur ceturtdien uzliesmoja tiešas sadursmes starp protestētājiem un bruņotiem drošības spēkiem. Saskaņā ar oficiālajiem avotiem, šajos nemieros dzīvību zaudējuši vismaz trīs cilvēki. Ziņu aģentūra “Fars” precizēja, ka Lordeganas pilsētā nogalināti divi civiliedzīvotāji, kad policija mēģināja izklīdināt pūli, kas ar akmeņiem apmētāja provinces gubernatora biroju, rātsnamu, bankas un pat mošejas.
Vardarbība skārusi arī kārtības sargus. Valsts televīzija ziņoja par viena drošības spēku locekļa nāvi un vismaz 13 ievainotajiem. Iestādes uz šiem notikumiem reaģējušas ar arestu vilni, dēvējot demonstrantus par “nemieru cēlājiem”, kuriem mērķtiecīgi uzdots graut valsts stabilitāti.
Politiskā neapmierinātība un ārpolitikas kritika
Eksperti norāda, ka pašreizējās demonstrācijas ir vērienīgākās kopš 2022. gada nemieriem, kas sekoja Mahsas Amini traģiskajai nāvei. Šoreiz dusmas ir vērstas pret pašu sistēmas sakni – valsts augstāko līderi ajatollu Ali Hamenei. Sociālajos tīklos izplatītajos videoierakstos dzirdami drosmīgi lozungi, piemēram, “Nāvi diktatoram”.
Tāpat iedzīvotāji asi kritizē Irānas iesaisti reģionālajos konfliktos. Sauklis “Ne Gazai, ne Libānai – mana dzīvība Irānai” skaidri parāda tautas vēlmi, lai valsts budžets tiktu tērēts vietējās labklājības celšanai, nevis bruņoto grupējumu, piemēram, “Hamās” un “Hizbullāh”, atbalstīšanai ārzemēs. Valdība tiek apsūdzēta sistēmiskā korupcijā un pilsoņu brīvību ierobežošanā, kamēr ekonomika brūk.
Ekonomiskā katastrofa: Riāla vērtības kritums un inflācija
Protestu pamatā ir dramatiska ekonomiskā situācija. Irānas nacionālā valūta – riāls – pēdējā gada laikā zaudējis vairāk nekā trešdaļu savas vērtības pret ASV dolāru. Oficiālie statistikas dati liecina par hiperinflāciju 52% apmērā, kas padara pamatpreču iegādi gandrīz neiespējamu vidusmēra pilsonim.
Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns ir mēģinājis izmantot samiernieciskāku retoriku, televīzijas uzrunā atzīstot cilvēku “leģitīmās prasības”. Viņš pat brīdināja valdību, ka cilvēku iztikas jautājumu nerisināšana ir ceļš uz “elli”. Tomēr vienlaikus ģenerālprokurors un drošības dienesti brīdina par “izlēmīgu reakciju” pret jebkādu “nedrošības radīšanu”. Jau ziņots par arestiem personām, kuras it kā saistītas ar ārvalstu aģentūrām un mērķtiecīgi kurinājušas vardarbību.
Opozīcijas prognozes: Režīma pēdējās dienas?
Trimdā esošie Irānas politiskie līderi un aktīvisti pašreizējos notikumus uzlūko ar lielu cerību. Nobela miera prēmijas laureāte Širina Ebādi pat izteikusies, ka šīs varētu būt Islāma Republikas pēdējās dienas. Savukārt Reza Pahlavi, gāztā Irānas šaha dēls, aicinājis armiju un policiju nenostāties pret savu tautu, uzsverot, ka pašreizējā sistēma vairs nespēj sevi noturēt.
Lai gan iestādes cenšas mazināt protestu intensitāti, pat ieviešot neplānotas brīvdienas it kā enerģijas taupīšanas nolūkos, tautas neapmierinātība turpina augt. Vai šis vilnis kļūs par vēsturisku lūzuma punktu, rādīs tuvākās nedēļas.
