Ar 2026. gada 1. janvāri Latvijas tiesībaizsardzības sistēmā ir notikušas vēsturiskas pārmaiņas – Nodokļu un muitas policija (NMP) ir sākusi darbu kā neatkarīga tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas iekšlietu ministra pārraudzībā.
Šis transformācijas process tika aizsākts, Saeimai atbalstot Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus speciālajā likumā. Praktiski tas nozīmē, ka jaunā struktūra pilnībā pārņem visas funkcijas un pienākumus, ko iepriekš veica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakļautībā esošā pārvalde. NMP turpmāk darbosies kā pilntiesīgs operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde.
Turklāt, saskaņā ar Muitas likumu, iestāde saglabās muitas kontroles tiesības, kas ietver risku pārvaldības sistēmu uzturēšanu, informācijas apmaiņu starptautiskā līmenī un savstarpējās palīdzības sniegšanu muitas jautājumos.
Reformas cēloņi un gaidāmie sistēmiskie ieguvumi
Lēmums par padotības maiņu no finanšu resora uz iekšlietu resoru tika pieņemts ar mērķi paaugstināt valsts pārvaldes efektivitāti un centralizēt cīņu pret ekonomiskajiem noziegumiem. Iepriekšējais modelis, kurā NMP atradās finanšu ministra pārraudzībā, ierobežoja iespējas pilnvērtīgi integrēties kopējā tiesībaizsardzības blokā.
Tā kā NMP ikdienas darbs ir cieši saistīts ar kriminālprocesuālo darbību un operatīvo sadarbību, atrašanās vienā sistēmā ar Valsts policiju, Valsts drošības dienestu un Iekšējās drošības biroju radīs vienotu fronti pret noziedzību. Šī reforma skaidri nodala politikas veidošanu (Finanšu ministrija) no noziegumu apkarošanas politikas īstenošanas (Iekšlietu ministrija). Lai nodrošinātu lēvenu pārejas posmu, līdz pat 2027. gada nogalei VID turpinās sniegt tehnisko un IT atbalstu, savukārt Valsts kase nodrošinās grāmatvedības un personālvadības procesus.
Vadības modelis un personāla tiesiskais statuss
Par jauno NMP priekšnieku tiek virzīts pieredzējušais kriminālpolicijas profesionālis Andrejs Grišins, kurš līdz šim ieņēma Valsts policijas priekšnieka vietnieka amatu. Viņa kandidatūra ir loģisks solis, ņemot vērā nepieciešamību pēc ciešas sinerģijas starp dažādām policijas struktūrām. Likums nosaka, ka iestādes vadītājs ir augstākā amatpersona, kurai ir tiesības pārskatīt un atcelt padoto lēmumus, nodrošinot hierarhisku disciplīnu.
Interesanti, ka, neskatoties uz pāreju iekšlietu resorā, NMP darbinieku statuss nemainās – viņi saglabās valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku statusu. Tas atšķiras no citām Iekšlietu ministrijas iestādēm, kur amatpersonām ir speciālās dienesta pakāpes, tādējādi saglabājot zināmu kontinuitāti speciālistu darba tiesiskajās attiecībās.
Stratēģiskais mērķis un pilnvaru apjoms
Nodokļu un muitas policijas likuma prioritāte ir valsts finansiālās drošības sargāšana un sabiedrības aizsardzība no ekonomiskajiem apdraudējumiem. Galvenie akcenti tiek likti uz:
Godprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanu, vēršoties pret krāpniecības shēmām;
Muitas kontroles realizāciju, sekojot līdzi Eiropas Savienības muitas kodeksa prasībām;
Sabiedrības informēšanu, saglabājot nevainīguma prezumpciju, bet skaidri norādot uz atklātajiem pārkāpumiem un sistēmiskajām vājvīetām.
Iestādei ir piešķirtas plašas tiesības, tostarp personu meklēšanas izziņošana un operatīvo datu ievākšana, lai nodrošinātu, ka neviena darbība, kas kaitē valsts ekonomiskajām interesēm, nepaliek nesodīta. Šī jaunā struktūra ir solis pretim caurskatāmākai un spēcīgākai valsts pārvaldei, kurā katrs resursu eiro tiek aizsargāts ar profesionālu un integrētu policijas darbu.
