Pēdējos gados Eiropā vērojama paradoksāla situācija: lai gan sabiedrības pieprasījums pēc nakts vilcieniem strauji pieaug, solījumi par šī pakalpojuma pilnvērtīgu atdzimšanu sāk izplēnēt, ziņo sabiedriskais medijs LSM.
Sākotnējā eiforija par videi draudzīgu alternatīvu aviosatiksmei ir sadūrusies ar nepielūdzamiem ekonomiskiem un tehniskiem šķēršļiem. Galvenie kavējošie faktori ir milzīgās jauna ritošā sastāva būvniecības un uzturēšanas izmaksas, dažādu valstu dzelzceļa infrastruktūras nesaderība, kā arī lielo operatoru nespēja rast kopīgu valodu. Šī iecere varētu ne tikai padarīt tūrismu zaļāku, bet arī būtiski uzlabot ES iekšējo mobilitāti, tomēr pašlaik tā ir iestrēgusi birokrātijas un finanšu trūkuma labirintos.
Galvenie izaicinājumi īsumā:
Finansējuma deficīts: Ambiciozajiem plāniem trūkst valsts un privāto investīciju.
Ekonomiskā neizdevīgums: Nakts pārvadājumi rada nesamērīgi lielas izmaksas salīdzinājumā ar dienas reisiem.
Sadarbības krīze: Dzelzceļa kompānijas nespēj izveidot vienotus starptautiskus maršrutus.
Ilgtspēja pret efektivitāti: Nakts vilcieni ir zaļāki, taču grūtāk integrējami esošajā biznesa modelī.
Kāpēc nakts vilcienu attīstība bremzējas?
Nakts vilcieni tiek uzskatīti par vienu no efektīvākajiem ieročiem cīņā pret klimata pārmaiņām, jo tie spēj tiešā veidā aizstāt īsos iekšzemes un reģionālos lidojumus. Tomēr realitātē šīm iniciatīvām trūkst naudas. Lielie valsts dzelzceļa operatori šo pakalpojumu uzskata par nerentablu nišas produktu. Jaunu vagonu ražošana un veco remontēšana prasa milzīgus ieguldījumus, turklāt kustību sarakstu saskaņošana ar kaimiņvalstīm ir mēnešiem ilgs process. Lielie spēlētāji labāk izvēlas investēt ātrgaitas vilcienos, kas dienas laikā var paspēt veikt vairākus reisus, tādējādi gūstot lielāku peļņu.
Jaunuzņēmumi pret birokrātijas mūriem
Kamēr lielie operatori kavējas, mazie jaunuzņēmumi, piemēram, “European Sleeper”, mēģina veikt revolūciju. Uzņēmuma līdzdibinātājs Kriss Engelsmans uzsver, ka cilvēki vēlas ceļot naktī un augstu vērtē šī veida efektivitāti un ekoloģiskumu. Galvenais šķērslis nav klientu trūkums, bet gan novecojusi dzelzceļa sistēma un pārlieku lielā birokrātija. Katras valsts kustības grafiks joprojām ir nacionāla kompetence, kas nozīmē, ka maršruta izveide, piemēram, no Briseles līdz Milānai, prasa atsevišķas sarunas ar katru valsti, ko vilciens šķērso. Tas padara procesu neefektīvu un lēnu.
Milzīgas izmaksas un investoru skepse
Nakts vilcienu specifika rada pamatīgu finansiālu spiedienu. Tie kursē tikai vienu reizi naktī, tiem nepieciešams īpašs ritošais sastāvs ar gultasvietām un specifisks servisa personāls, kas strādā nakts stundās. Viens mūsdienīgs vagons var maksāt pat divus miljonus eiro. Kā norāda jaunuzņēmuma “Nox Mobility” dibinātājs Tibo Konstants, investori pašlaik netic šī pakalpojuma komerciālajai veiksmei, jo trūkst pierādījumu par tā spēju pelnīt bez valsts dotācijām. Situāciju pasliktina arī detaļu piegāžu kavēšanās un pieaugošie remontdarbi uz sliedēm naktīs, kas bieži liek atcelt vai novirzīt nakts reisus.
Ceļošanas paradumu maiņa un nākotnes cerības
Neskatoties uz grūtībām, nakts vilciens joprojām ir pievilcīgs, jo piedāvā ceļotājam ne tikai transportu, bet arī naktsmītni un maltīti, tādējādi ietaupot uz viesnīcu rēķina. Jaunuzņēmums “Nox” cer 2027. gadā piedāvāt jaunu konceptu ar privātām kajītēm vienam vai diviem pasažieriem. Tomēr vēsture rāda, ka daudzi līdzīgi projekti Francijā un Nīderlandē bankrotēja, nespējot piesaistīt nepieciešamo kapitālu.
Ja Eiropas Savienībai izdosies pārvarēt šos šķēršļus, ieguvums būtu milzīgs: mazāks CO2 izmešu daudzums, spēcīgāka transporta infrastruktūra un jauns impulss Eiropas dzelzceļa industrijas rūpniecībai. Pašlaik bumba ir politiķu un lielo investoru pusē.
