Irānas vadība ir nākusi klajā ar asu paziņojumu, pieprasot Amerikas Savienotajām Valstīm pārtraukt jebkādu iejaukšanos valsts iekšpolitiskajos procesos. Teherānas amatpersonas uzsver, ka jebkura ārēja jaukšanās ne tikai pasliktinās situāciju valsts iekšienē, bet var izraisīt nekontrolētu destabilizāciju visā Tuvo Austrumu reģionā.
Šī retorika ir tieša atbilde uz ASV prezidenta Donalda Trampa publiski pausto atbalstu Irānas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās. Tramps savos paziņojumos bija vēl skarbāks, solot, ka Amerika nepaliks malā, ja valdošais režīms turpinās izmantot brutālu spēku pret savas valsts pilsoņiem.
ASV gatavība un “sarkanās līnijas”
Pēc tam, kad parādījās ziņas par pirmajiem upuriem – vismaz sešiem nogalinātiem demonstrantiem –, Vašingtonas tonis kļuva vēl stingrāks. Donalds Tramps norādīja, ka ASV militārie spēki ir pilnā gatavībā rīkoties, ja vardarbība pret protestētājiem netiks pārtraukta. Savukārt Irānas puse uz šādiem izteikumiem reaģēja, nodēvējot tos par “sarkano līniju” pārkāpšanu. Teherāna uzskata, ka ASV mēģina izmantot iekšējos nemierus, lai panāktu režīma maiņu, un brīdina par tūlītēju un stingru atbildes reakciju uz jebkuru mēģinājumu apdraudēt valsts suverenitāti.
Eiropas reakcija un cilvēktiesību jautājums
Kamēr ASV un Irāna apmainās ar draudiem, Eiropas Savienība (ES) izvēlas diplomātiskāku, taču kritisku pieeju. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa pauda nopietnas bažas par to, ka Irānā notiek masveida cilvēktiesību aizstāvju aresti. Briseles ieskatā šīs aizturēšanas ir mērķtiecīgs mēģinājums apklusināt opozīciju un jebkādu kritisku viedokli par valstī notiekošo, kas ir klajā pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām un vārda brīvību.
Ekonomiskais krahs kā protestu dzinulis
Pašreizējie protesti, kas ilgst jau gandrīz nedēļu, nav sākušies bez iemesla – to pamatā ir smaga ekonomiskā krīze un straujš dzīves dārdzības pieaugums. Galvenie nemieru virzītājspēki ir studenti un mazie uzņēmēji jeb veikalnieki. Daudzās pilsētās tirgotāji, protestējot pret valdības politiku, ir masveidā slēguši savas tirdzniecības vietas, savukārt studenti ir pilnībā paralizējuši darbu vairākās lielākajās universitātēs. Protestu ģeogrāfija strauji paplašinās – tie aizsākās galvaspilsētā Teherānā, bet tagad ir pārņēmuši arī citus reģionālos centrus.
Iedzīvotāju izmisumu apstiprina dramatiski ekonomiskie rādītāji:
Pārtikas cenas: Gada laikā tās ir piedzīvojušas astronomisku kāpumu par 72%.
Valūtas vērtība: Irānas nacionālās valūtas vērtība pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 56%.
Šāds finanšu sabrukums ir novedis pie tā, ka milzīgs iedzīvotāju skaits ir noslīdējis zem nabadzības sliekšņa, zaudējot jebkādas cerības uz stabilu nākotni pašreizējās politikas apstākļos.
Sadursmju sekas un drošības dienestu zaudējumi
Situācija uz ielām kļūst arvien nekontrolējamāka. Protestētāji ignorē policijas aizliegumus un bloķē galvenās transporta artērijas. Saskaņā ar Irānas valsts televīzijas sniegto informāciju, nemieri nav pagājuši bez upuriem arī varasiestāžu pusē – tiek ziņots par vairāku kārtības sargu bojāeju sadursmēs ar demonstrantiem. Abas puses šobrīd atrodas strupceļā, un nekas neliecina, ka spriedze tuvākajās dienās varētu mazināties.
