Augstākā tiesa (AT) ir pielikusi punktu gadiem ilgajam strīdam starp biedrību “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) un valsts SIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (LSM).
Atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību nozīmē, ka spēkā stājas iepriekšējais Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas uzliek LSM par pienākumu izmaksāt vairāk nekā pusmiljonu eiro nesamaksātās autoratlīdzībās.
Sprieduma detaļas: Finansiālais slogs un tiesāšanās izdevumi
Saskaņā ar galīgo lēmumu, LSM no valsts budžeta līdzekļiem būs jāsamaksā:
591 545 eiro liels parāds par autoratlīdzībām, kas uzkrājies laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam.
57 776 eiro tiesāšanās izdevumu segšanai.
Šis tiesas lēmums ir zīmīgs, jo izšķīra fundamentālu jautājumu: vai sabiedriskajam medijam autoratlīdzības jāmaksā arī no tām valsts dotācijām, kas paredzētas infrastruktūras uzturēšanai (piemēram, torņu īrei un raidīšanai), nevis tikai no tiešajiem ieņēmumiem.
Taisnīga konkurence un dotāciju loma
LSM aizstāvības pozīcija balstījās uz argumentu, ka infrastruktūras uzturēšanas līdzekļus nevajadzētu iekļaut aprēķina bāzē, no kuras tiek atskaitīti procenti autoriem. Tomēr tiesas atzinums bija pretējs – ja sabiedriskajam medijam tiktu ļauts nodalīt šīs dotācijas, tas nonāktu neattaisnojami izdevīgākā pozīcijā pret privātajām raidorganizācijām.
Tiesa uzsvēra, ka pretējā gadījumā veidotos negodīgas konkurences situācija, jo autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību proporcionāli tam, cik lielā mērā viņu darbi tiek izmantoti programmās, neatkarīgi no tā, kādu tieši valsts budžeta pozīciju LSM izmanto savas darbības nodrošināšanai.
Metodikas strīds: Cilvēka darbs pret algoritmu
Vēl viens būtisks lūzuma punkts lietā bija mūzikas īpatsvara aprēķināšana programmās. LSM apšaubīja metodiku, pēc kuras AKKA/LAA noteica, cik daudz mūzikas patiesībā izskan televīzijas ēterā. Apgabaltiesa par ticamāku atzina AKKA/LAA pieeju, kurā tika izmantots:
Automatizēts mūzikas identifikācijas pakalpojums, ko nodrošināja nozarē atzīts ārpakalpojuma komersants.
Modernas tehnoloģijas, kas precīzi fiksē katru atskaņoto sekundi, nevis balstās uz aptuvenām atskaitēm vai manuālu uzskaiti.
Augstākā tiesa norādīja, ka LSM kasācijas sūdzības argumenti pēc būtības bija vērsti uz pierādījumu pārvērtēšanu, kas nav šīs instances kompetencē.
Vēsturiskais fons: No LTV līdz LSM
Šis strīds sākās laikā, kad vienotais sabiedriskais medijs vēl nemaz nepastāvēja – sākotnējā prasība tika iesniegta pret SIA “Latvijas televīzija” (LTV). Tikai 2025. gada sākumā, Latvijas Radio un LTV saplūstot, parādsaistības pārņēma jaunizveidotais LSM.
Tiesvedības saknes meklējamas jau 2001. gadā, kad beidzās pirmais pušu noslēgtais licences līgums. Turpmākajos gados sadarbība noritēja caur īslaicīgiem izlīgumiem un daļējiem maksājumiem, taču abas puses nespēja vienoties par ilgtermiņa tarifiem, kas noveda pie desmit gadus ilga tiesu maratona caur visām iespējamām instancēm – no Rīgas līdz Latgales apgabaltiesām un atpakaļ.
