Lai veicinātu drošu mikromobilitāti un īpaši aizsargātu vismazāk pasargātos ceļu satiksmes dalībniekus – gājējus –, 2026. gadā stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā (CSL).
Tie paredz atšķirīgu kārtību dalībai satiksmē divriteņu braucamrīkiem ar dažādiem tehniskajiem parametriem. Vienlaikus CSL grozījumi nosaka, ka visiem koplietošanas braucamrīku pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums pārbaudīt pakalpojuma lietotāja vecumu, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī reaģēšanas spējas.
Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā velosipēdi atkarībā no to tehniskajiem raksturlielumiem ir iedalīti trīs kategorijās – velosipēds, elektrovelosipēds un pašgājējs velosipēds. Katram no šiem veidiem, ņemot vērā to tehniskos parametrus un iespējamos riskus, CSL paredz atšķirīgu regulējumu.
Velosipēds ir braucamrīks, ko darbina tikai ar muskuļu spēku, izmantojot pedāļus vai sviras. Attiecībā uz šāda veida velosipēdiem izmaiņas CSL nav veiktas, un spēkā paliek līdzšinējā kārtība. Satiksmē ar velosipēdu drīkst piedalīties no 10 gadu vecuma, nepieciešamas velosipēda vadīšanas tiesības, bet līdz 16 gadu vecumam obligāti jālieto aizsargķivere. Velosipēdus ieteicams reģistrēt, jo tas atvieglo to atgūšanu zādzības gadījumā.
Elektrovelosipēds ir aprīkots ar papildu elektropiedziņu, kuras jauda nepārsniedz 250 vatus. Elektropiedziņa automātiski atslēdzas, ja ātrums pārsniedz 25 km/h vai ja braucējs pārtrauc mīt pedāļus. Šim braucamrīkam piemērojami tādi paši nosacījumi kā parastam velosipēdam, tostarp aizsargķiveres obligāta lietošana līdz 16 gadu vecumam un velosipēda vadīšanas tiesību esamība. Atšķirība ir vecuma ierobežojumā – ar elektrovelosipēdu satiksmē drīkstēs piedalīties no 14 gadu vecuma. Elektrovelosipēdu reģistrācija būs brīvprātīga.
Attiecībā uz OCTA
Pašgājējs velosipēds ir braucamrīks ar elektropiedziņu līdz 1 kW un maksimālo ātrumu līdz 25 km/h, turklāt piedziņa darbojas arī tad, ja pedāļi netiek mīti. Ar šāda veida velosipēdiem aizliegts pārvietoties pa ietvēm. Sākot ar 2026. gada 1. februāri, pašgājēji velosipēdi obligāti jāreģistrē, kā arī tiem nepieciešama civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA).
Jau esošajiem pašgājējiem velosipēdiem reģistrācija un OCTA iegāde jāveic līdz 2026. gada 30. aprīlim. Satiksmē ar šiem braucamrīkiem drīkstēs piedalīties no 14 gadu vecuma, bet līdz 16 gadiem aizsargķivere būs obligāta. No 2026. gada 1. maija par braukšanu ar nereģistrētu pašgājēju velosipēdu vai bez OCTA varēs piemērot sodu, un sodīšanas tiesības būs arī pašvaldības likumsargiem.
Papildus mikromobilitātes drošības uzlabošanai CSL nosaka, ka visu koplietošanas braucamrīku, tostarp automašīnu, lietošanai pakalpojumu sniedzējiem pirms pakalpojuma uzsākšanas būs jānodrošina gan reaģēšanas spēju pārbaude, gan attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamības kontrole.
Koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem aplikācijā pirms brauciena uzsākšanas būs jāveic lietotāja reakcijas tests, lai pārbaudītu, vai persona neatrodas grādīgo dzērienu ietekmē. Piemēram, pirms brauciena sākšanas lietotājam būs jāizpilda loģikas vai reakcijas uzdevums, ko persona šādā stāvoklī varētu nespēt izpildīt. Šī prasība stāsies spēkā 2026. gada 1. aprīlī.
Tomēr tas nav viss..
Autoceļu savienojamības un ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā ar mobilitātes finansējuma atbalstu Salacgrīvā ir pārbūvēts tilts pār Salacu, pielāgojot to gan civilajām, gan militārajām vajadzībām un nodrošinot būtisku savienojamību ne tikai vietējā, bet arī Baltijas mērogā. Tāpat piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums Vienības tilta pārbūvei Daugavpilī.
Savukārt pirmais Latvijā īstenotais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts – Ķekavas apvedceļš – jau pierādījis šī modeļa efektivitāti, tādēļ 2025. gadā uzsākti darbi, lai PPP modeli piemērotu arī Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecībai, stiprinot vietējo, starpvalstu un militāro mobilitāti.
Lai uzlabotu savienojamību Rīgā, Pierīgā un reģionos, kā arī veicinātu drošu mikromobilitāti, ar Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības fondu investīcijām gar autoceļiem tiek izbūvēti gājēju un velosipēdistu ceļi.
Vienlaikus īstenoti arī citi ceļu satiksmes drošības pasākumi – veikti grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, uzsāktas uzvedības korekcijas programmas transportlīdzekļu vadītājiem, kuri sodīti par braukšanu vielu ietekmē, kā arī uzlabota infrastruktūra, samazinot pieslēgumu un apgriešanās vietu skaitu, likvidējot bīstamus kreisos pagriezienus.
Drošas mikromobilitātes veicināšanai pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz stingrākas prasības mikromobilitātes rīkiem, tostarp obligātu OCTA, vecuma kontroli un reaģēšanas testu ieviešanu koplietošanas braucamrīku lietotājiem.
