Autovadītāju ievērībai janvārī: Kuros gadījumos tehnisko apskati var anulēt turpat ceļmalā

Iestājoties 2026. gada pirmajam mēnesim, kad laikapstākļi uz Latvijas ceļiem kļūst īpaši mainīgi, likumsargi un CSDD speciālisti pastiprināti atgādina: derīga tehniskās apskates uzlīme vēl negarantē neaizskaramību. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots neatbilstoši noteiktajām prasībām vai tam ir radušies defekti lietošanas laikā, tehniskās kontroles laikā uz ceļa tam var tikt anulēta tehniskā apskate.

Tas nozīmē, ka, konstatējot būtiskus vai satiksmes drošībai bīstamus trūkumus, transportlīdzeklim vairs netiks ļauts piedalīties ceļu satiksmē līdz brīdim, kad visi pārkāpumi būs pilnībā novērsti.

Īpaši janvārī uzmanība tiek pievērsta apgaismes ierīcēm un bremžu sistēmai, kas ziemas apstākļos ir kritiski svarīgi elementi.

Svarīgi zināt, ka transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa tiek veikta regulāri un tā attiecas gan uz Latvijā reģistrētiem, gan ārvalstu transportlīdzekļiem.

Likumsargi ievēro vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no vadītāja valstspiederības vai transportlīdzekļa izcelsmes valsts, uzsverot, ka drošības standarti uz mūsu ceļiem ir vienoti visiem.

Tehniskā kontrole uz ceļa parasti sastāv no sākotnējās pārbaudes, un, ja rodas pamatotas aizdomas par auto stāvokli, tiek veikta arī detalizētā pārbaude. Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, katru gadu tiek veiktas sākotnējās pārbaudes vismaz 5% no Latvijā reģistrētajiem M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem (autobusi, kravas auto un piekabes), taču arī vieglo automobiļu vadītājiem jābūt gataviem pārbaudēm.

Informācija par veiktajām kontrolēm tiek rūpīgi glabāta Transportlīdzekļu reģistrā vismaz 36 mēnešus. Par sākotnējo pārbaudi tiek fiksēti pamata dati, savukārt par detalizēto pārbaudi tiek sagatavots izvērsts protokols.

Detalizētajā pārbaudē inspektori izmanto specializētas mobilās iekārtas, lai precīzi pārbaudītu bremzes, stūres sistēmu, piekari un dzinēja emisijas rādītājus. Sākotnējās pārbaudes laikā tiek izvērtēts vizuālais stāvoklis, dokumenti un iepriekšējo pārbaužu vēsture. Ja nepieciešams, inspektori var izmantot jebkādas piemērotas metodes, lai pamatotu nepieciešamību pēc padziļinātas kontroles.

Interesanti, ka noteikumi paredz zināmu pretimnākšanu: ja transportlīdzeklis pēdējo trīs mēnešu laikā jau ticis pilnībā pārbaudīts oficiālā apskates stacijā un tam nav vizuāli redzamu problēmu, atsevišķas pozīcijas atkārtoti var nepārbaudīt. Tomēr ziemas sezonā pat trīs mēneši var būtiski mainīt auto stāvokli, piemēram, korozijas vai ritošās daļas bojājumu dēļ.

Vadītājam ir likumā noteikts pienākums nodrošināt inspektoram piekļuvi visiem transportlīdzekļa mezgliem un uzrādīt nepieciešamos dokumentus. Kontrole sākas ar datu salīdzināšanu. Ja rodas aizdomas par VIN numura vai dokumentu viltojumiem, transportlīdzeklis tiek nodots tālākai policijas izmeklēšanai un valsts numura zīmes tiek atsavinātas nekavējoties.

Atkarībā no konstatēto trūkumu smaguma transportlīdzeklim piešķir vērtējumu, kas nosaka tā tālāko likteni:

 

0–1 (Sīki trūkumi): autovadītājs var turpināt piedalīties satiksmē, saņemot aizrādījumu par nepilnību novēršanu tuvākajā laikā;

2 (Būtiski trūkumi): esošā atļauja piedalīties satiksmē tiek anulēta. Tiek izsniegta pagaidu atļauja (parasti uz 30 dienām), lai auto varētu nogādāt remonta vietā un pēc tam uz tehnisko apskati;

3 (Bīstami trūkumi): turpmāka dalība ceļu satiksmē ir kategoriski aizliegta. Numura zīmes tiek noņemtas uz vietas, un auto prom jādabū ar evakuatoru.

Pēc tam, kad visi defekti ir novērsti, transportlīdzeklis obligāti jāuzrāda atkārtotai pārbaudei. Tikai pēc pozitīva jauna vērtējuma saņemšanas tiek atjaunota satiksmes atļauja un atdotas numura zīmes. Jāņem vērā, ka CSDD šos datus izmanto arī uzņēmumu riska profila veidošanai – uzņēmumi, kuru auto bieži tiek “izbrāķēti” uz ceļiem, tiek pakļauti kontrolei biežāk.

Reizi divos gados Latvija par šiem rezultātiem ziņo Eiropas Komisijai, nodrošinot caurspīdīgu drošības sistēmu visā ES.

Kritiskie punkti, kam pievērst uzmanību janvārī:

Bremžu sistēma: efektivitāte un nevienmērība, kas uz slidena ceļa var izraisīt sānslīdi.

Ritošā daļa: piekares elementu izturība un amortizācija.

Stūres mehānisms: darbības precizitāte un brīvkustība.

Apgaismojums: lukturu spožums un pareizs regulējums (ziemā redzamība ir prioritāte).

Ekoloģija: dzinēja izplūdes gāzu sastāvs un dūmainība.

Riepas: ziemas riepu protektora dziļums (minimālais 4 mm) un gumijas stāvoklis.

Virsbūve: bīstami korozijas bojājumi nesošajās konstrukcijās, kas ietekmē drošību.

Papildaprīkojums: logu tīrītāju efektivitāte, apsilde un drošības jostu stiprinājumi.

Ja kaut viens no šiem elementiem kontroles brīdī izrādīsies kritisks, brauciens var beigties neparedzēti. Pārbaudiet sava auto tehnisko stāvokli jau šodien!