Kad mēs iedomājamies dzīvi Zviedrijā, prātā parasti nāk perfekti iekārtoti mājokļi no žurnālu vākiem – viss ir gaišs, gaumīgs un pārdomāts līdz pēdējam sīkumam, bet tad es ieraudzīju šo
Man vienmēr šķita, ka katrs zviedrs dzīvo tādā kā mazā miera ostā, kur valda ideāla kārtība un augsts komforts. Tomēr, kad tuvāk iepazinu viņu ikdienas sadzīvi, mana romantizētā vīzija diezgan ātri izplēnēja. Realitāte izrādījās daudz vienkāršāka, brīžiem pat askētiska, un daudzas lietas, ko mēs uzskatām par pašsaprotamām, tur ir liela greznība.
Kopīgā veļas mazgātava pagrabā
Viena no pirmajām lietām, kas mani patiesi pārsteidza, ir zviedru paradums veļu mazgāt ārpus sava dzīvokļa. Mums ir pierasts, ka veļasmašīna ir katrā mājā – vai tā būtu vannasistabā vai virtuvē, tā ir pieejama jebkurā brīdī. Zviedrijā pat samērā jaunās daudzdzīvokļu mājās personīgā veļasmašīna dzīvoklī ir drīzāk izņēmums, nevis likums. Tas ir saistīts ar ēku inženierkomunikācijām un vēlmi ietaupīt vietu dzīvoklī.
Tā vietā iedzīvotāji izmanto koplietošanas veļas mazgātavas, kas parasti atrodas pagraba stāvos. Lai tur tiktu, ir iepriekš jāpiesakās uz konkrētu laiku. Iedomājieties – jūs nevarat izmazgāt drēbes tad, kad jums ienāk prātā vai kad gadījies kāds pleķis. Jums ir jāgaida sava kārta, jāsavāc netīrās drēbes un jādodas uz pagrabu. Man personīgi tas šķiet diezgan apgrūtinoši, īpaši, ja veļa pēc tam vēl jākaltē kopējā telpā kaimiņu acu priekšā. Dažās mājās pat ir tā, ka uz visu kāpņu telpu ir tikai viena vai divas jaudīgas mašīnas.
Minimālisms, kas robežojas ar trūkumcietību
Mēs visi zinām un mīlam zviedru dizainu tā vienkāršības dēļ, taču dzīvē šis minimālisms reizēm šķiet pārāk tālu aizgājis. Daudzi zviedri izvēlas pilnīgi baltas sienas un tādas pašas krāsas mēbeles. No vienas puses, tas rada plašuma sajūtu, bet no otras – mājoklis sāk atgādināt kādu iestādi vai sterilu laboratoriju. Tur trūkst tā mājīguma un siltuma, pie kura mēs esam pieraduši.
Reizēm šķiet, ka mēbeles ir iegādātas tikai tādēļ, lai tās pildītu pamatfunkciju, nedomājot par estētiku vai personību. Interjers izskatās ļoti vienveidīgs: viens galds, pāris krēsli un viss. Vēl viena dīvainība ir lielu skapju trūkums. Zviedru dzīvokļos reti redzēsiet milzīgas sekcijas vai sienas skapjus līdz griestiem. Viņi uzskata, ka mantām jābūt maz, un tās parasti glabājas nelielās kumodēs vai kastēs. Cilvēkam, kuram patīk veidot krājumus vai glabāt sezonas apģērbu, šāds risinājums šķistu ļoti neērts.
Vannas istaba ar caurumu grīdā
Šī sadaļa man šķiet visgrūtāk pieņemama. Daudzos zviedru dzīvokļos, un runa nav par trūcīgām mājām, vannas istabas ir iekārtotas neticami vienkārši. Tur reti atradīsiet vannu vai pat mūsdienīgu dušas kabīni ar paliktni. Tā vietā duša ir vienkārši caurums grīdā un aizkars, kas norobežo nelielu stūri.
Kad jūs mazgājaties, ūdens tek tieši uz grīdas flīzēm un tālāk aizplūst teknē. Tas nozīmē, ka visa telpa pēc tam ir mitra un grīda – slapja. Pat ja flīzes ir dārgas un santehnika kvalitatīva, šāda sistēma nešķiet ne pārāk higiēniska, ne ērta. Mēs esam pieraduši pie komforta – pie vannām, kurās var ilgāk pagulēt, vai vismaz pie slēgtām dušas kabīnēm, kas neļauj ūdenim šļakstīties pa visu telpu. Zviedriem tas šķiet pilnīgi normāli un praktiski, jo tādu telpu ir vieglāk uzkopt.
Dzīve kā uz delnas jeb logi bez aizkariem
Vēl viena interesanta zviedru īpatnība ir aizkaru neizmantošana. Daudzos mājokļos logi ir pilnīgi tukši vai arī tajos ir tikai plāns, gandrīz caurspīdīgs tilla audums. Tam ir vēsturiski un praktiski iemesli. Zviedrija nav tā saulainākā valsts, tāpēc cilvēki cenšas noķert katru dienas gaismas staru un neaizsedz logus.
Taču ir arī cits aspekts – kultūra. Zviedri ir ļoti atklāta tauta, un viņiem nav pieņemts slēpties no kaimiņiem. Viņi uzskata, ka nav nekā slēpjama, un tas, ka garāmgājēji var redzēt, ko tu dari savā viesistabā, viņus neuztrauc. Dažreiz pie logiem ir žalūzijas, ko nolaiž tikai uz nakti gulētiešanas laikā, taču dienā tava privātā dzīve ir kā uz delnas. Mums, kuriem mājās patīk radīt noslēgtu un pilnīgi privātu vidi ar bieziem aizkariem, šāda atklātība šķiet dīvaina un pat nedaudz neomulīga.
Vienlīdzība it visā
Ja pastaigāsieties pa parastu zviedru rajonu, pamanīsiet, ka mājas un cilvēki izskatās ļoti līdzīgi. Tur nav pieņemts izcelties ar kaut ko dārgu vai greznu. Tas atspoguļojas arī mājokļos – tie visi ir ieturēti vienā stilā, bez liekas pompozitātes. No vienas puses, tas ir apsveicami, ka cilvēki tiecas pēc vienlīdzības, bet no otras – reizēm pietrūkst košuma un dažādības.
Man šī pieredze lika saprast, ka mēs savu komfortu un ikdienas ērtības bieži vien nenovērtējam. Lai gan Zviedrija ir viena no pārticīgākajām valstīm, viņu ikdienas sadzīve ir daudz pieticīgāka, nekā mēs domājam. Tas liek aizdomāties, kas patiesībā ir svarīgāk – ārējais spožums vai iekšējā praktiskums.
Kā jūs skatāties uz šādiem sadzīves apstākļiem? Vai jūs spētu atteikties no savas privātās veļas mašīnas vai vannas par labu skandināvu minimālismam? Pastāstiet par savu pieredzi vai domām komentāros!
