Sākoties dārza ražas laikam, mana virtuve parasti pārvēršas par nelielu konservēšanas cehu. Atceros savus pirmos mēģinājumus – cik liela bija vilšanās, kad pēc nedēļas pamanīju, ka gurķu burkas ir kļuvušas duļķainas vai, vēl trakāk, naktī pagrabā kāda ir “uzsprāgusi”.
Tajā brīdī sapratu, ka pati recepte un marināde ir tikai puse no darba. Vissvarīgākais ir tas, cik sagatavota un tīra ir pati burka, jo pat mazākais sīkums var sabojāt visu vasaras pūliņu.
Nesen sociālajos tīklos dalījos ar savu metodi un saņēmu daudz jautājumu. Daži saimnieki joprojām šaubās, vai burku karsēšana vispār ir vajadzīga, ja dārzeņi tāpat nav sterili. Es tomēr esmu pārliecināta – bez kārtīgas sagatavošanas neiztikt, un lūk, kāpēc es to daru un kā man izdodas saglabāt konservus svaigus līdz pat nākamajai vasarai.
Kāpēc sterilizācija ir obligāta
Galvenais iemesls, kāpēc konservi sabojājas, ir pavisam vienkāršs – baktērijas un pelējuma sporas. Pat ja burka izskatās tīra, uz tās sieniņām var būt mikroorganismi, ko ar neapbruņotu aci neredz. Tiklīdz tie nonāk siltā marinādē vai sīrupā, sākas rūgšana. Rezultātā šķidrums kļūst duļķains un vāciņš vairs netur spiedienu.
Otrs un vēl svarīgāks iemesls ir drošība. Augsta temperatūra likvidē tos mikrobus, kas var būt kaitīgi. Tāpēc sterilizācija ir tas solis, kurā es nekad netaisu īsos ceļus. Lielākā daļa sabojāto burku ir tieši paviršas tīrīšanas sekas.
Sagatavošana sākas ar sodu
Pirms jebkādas karsēšanas es burkas ne tikai izmazgāju, bet burtiski “nopulēju”. Mans pārbaudītais palīgs ir parastā dzeramā soda. Es uzberu sodu uz jaunas švammītes un kārtīgi izberžu katru burku no iekšpuses un ārpuses. Soda lieliski attauko stiklu un palīdz likvidēt jebkādas smakas.
Pēc tam, kad soda ir kārtīgi noskalota, es izmantoju mikroviļņu krāsni – tas ir ātrākais veids. Ieleju burkā aptuveni divus centimetrus ūdens un lieku iekšā uz 5–8 minūtēm maksimālajā jaudā. Ūdens sāk vārīties, tvaiks piepilda burku, un tā kļūst sterila. Ja mikroviļņu krāsns nav pie rokas, karsēju burkas virs tvaika katla aptuveni 15 minūtes.
Lasi vēl: Zvaigžņu labvēlība: Tamāra Globa nosaukusi horoskopa zīmes, kurām 2026. gadā piepildīsies sen kārotas ieceres
Neaizmirstiet par vāciņiem
Vāciņi ir tikpat svarīgi kā pašas burkas. Tos es vienmēr vāru atsevišķā katliņā aptuveni 5–7 minūtes. Pat ja tie ir pavisam jauni, no veikala iepakojuma, uz tiem var būt rūpnieciskie putekļi vai taukvielas. Vārot vāciņus, to gumijas kļūst mīkstākas un elastīgākas, kas nodrošina daudz ciešāku piekļaušanos burkai.
Trīs ērti veidi burku karsēšanai
Katrs var izvēlēties sev piemērotāko metodi, atkarībā no tā, cik daudz laika un kāda tehnika ir pieejama:
Tvaicēšana: Burkas tur virs verdoša tējkannas snīpja vai uz speciāla uzgaļa virs katla 10–15 minūtes, līdz gar sienām sāk tecēt pilieni.
Cepeškrāsnī: Slapjas burkas saliek aukstā cepeškrāsnī ar kakliņiem uz leju. Ieslēdz 100–120°C temperatūru un karsē 15–20 minūtes pēc tam, kad krāsns ir uzsilusi.
Mikroviļņu krāsnī: Ielej nedaudz ūdens un karsē 2–3 minūtes līdz vārīšanās brīdim.
Kā sterilizēt jau piepildītas burkas
Dažreiz recepte prasa sterilizēt burkas, kurās jau ir dārzeņi. Tādā gadījumā lielā katlā ieklājiet dvieli vai ielieciet restīti, lai burkas nepieskartos dibenam un nesaplīstu. Salieciet piepildītās burkas un pielejiet siltu ūdeni tā, lai tas nosegtu burku pleciņus vai būtu pāris centimetrus virs vāciņiem.
Kad ūdens sāk vārīties, noregulējiet uguni tā, lai vārīšanās būtu mierīga. Laiks jārēķina pēc receptes. Kad tas pagājis, izslēdziet uguni, ļaujiet burkām piecas minūtes atpūsties karstajā ūdenī un tikai tad uzmanīgi celiet ārā. Es parasti burkas apgriežu otrādi uz dvieļa un ļauju tām lēnām atdzist.
Lasi vēl: Klusēju visu mūžu”: 78 gadus veca kundze atklāj, kādus vārdus pēc 70 gadu sliekšņa tuviniekiem labāk neteikt nekad
Kā jūs parasti gatavojat burkas ziemas krājumiem – izmantojat tvaiku, cepeškrāsni vai varbūt jums ir kāda cita, vēl vienkāršāka metode? Padalieties ar saviem knifiņiem komentāros!
