Ziemā, metot skatienu uz palodzi, garastāvoklis nereti sabojājas: lapas dzeltē, birst, gali sāk kalst, un vēl nesen kuplais augs sāk nīkuļot burtiski dažu dienu laikā. Pazīstama aina? Lielākā daļa telpaugu saimnieku katru gadu zaudē kādu zaļo draugu, norakstot to uz auga “kaprīzo raksturu”.
Taču patiesība ir cita – iemesls gandrīz vienmēr ir ziemas apstākļi, kuriem augi nav pielāgoti.
Ziedi nenīkuļo klusējot; tie raida palīdzības signālus, kurus mums tikai jāiemācās nolasīt. Apskatīsim galvenos “slazdus” un to, kā tajos neiekrist.
1. Gaismas trūkums: kad “enerģijas avots” izsīkst
Ziemā gaisma ir galvenais un visvairāk nenovērtētais faktors. Vasarā pat istabas dziļumā augam pietiek izkliedētās gaismas, bet decembrī, kad aiz loga ir pelēks, augs sāk burtiski badoties. Gaisma ir auga “pārtika”, un, ja tās trūkst, tas pāriet stingrā taupības režīmā.
Ko darīt? Pārvietojiet augus tuvāk logam – pat ēncietīgi augi ziemā novērtēs gaišāko vietu. Neaizmirstiet nomazgāt logus: putekļu kārta var “pārņemt” līdz pat trešdaļai gaismas.
Reizi nedēļā pagrieziet podu, lai vainags saņemtu gaismu vienmērīgi. No personīgās pieredzes: Mans Bendžamina fikuss katru ziemu rīkoja “lapkriti”, līdz es to pārcēlu no istabas dziļuma uz dienvidaustrumu logu. Lapu biršana apstājās gandrīz uzreiz.
2. Neredzamais ienaidnieks: sausais gaiss
Centrālā apkure pārvērš dzīvokli par tuksnesi: mitrums nokrītas līdz 20–30%, lai gan lielākajai daļai telpaugu ir nepieciešami vismaz 60%. Augi burtiski izžūst. Pazīmes: brūni lapu gali, krītoši pumpuri un zirnekļtikla ērces parādīšanās.
Ko darīt? Ja jums nav gaisa mitrinātāja, izmantojiet “tautas metodes”: novietojiet podus uz paplātēm ar mitru keramzītu vai oļiem (tā, lai poda apakša nepieskartos ūdenim).
Grupējiet augus tuvāk vienu otram – tie kopā radīs savu mikroklimatu. Arī mitrs dvielis uz radiatora var sniegt nelielu, bet vērtīgu efektu.
3. “Aukstās kājas”: temperatūras šoks uz palodzes
Istabā var būt silti, bet pie stikla temperatūra naktīs ir par 5–10 grādiem zemāka. Ja pods stāv uz auksta akmens vai plastmasas palodzes, auga saknes pārtrauc darboties un sāk pūt, lai gan lapas vēl kādu laiku izskatās veselas.
Ko darīt? Palieciet zem podiem siltumizolējošu paliktni – putuplastu, korķi vai pat biezāku žurnālu. Vēdināšanas laikā obligāti noņemiet augus no palodzes vai aizsedziet tos ar biezu aizkaru. Īpaši jutīgas pret šādiem “caurvējiem” ir orhidejas un marantas.
4. Ziemas laistīšana: bīstamākā kļūda
Ziemā augam vajag ievērojami mazāk ūdens. Galvenā kļūda ir laistīšana “pēc saraksta”. Ja zeme ir auksta un gaismas ir maz, saknes nespēj uzņemt mitrumu, un zeme sāk skābt.
Zelta likums: Pirms laistīšanas pārbaudiet augsni ar pirkstu 2–3 cm dziļumā. Ja ir mitrs – nolieciet lejkannu malā! Kaktusiem un sukulentiem ziemā zemei jāizžūst gandrīz pilnībā.
Ziemas čempioni: 3 izturīgākie augi, kas piedos kļūdas
Ja jūtat, ka cīņa ar kaprīzākiem augiem ziemā ir par grūtu, izvēlieties šos “izdzīvotājus”:
Līdakaste (Sansevjēra): Gandrīz neiznīcināma. Tā spēj iztikt bez gaismas nedēļām ilgi un neiebilst pret sauso gaisu. Galvenais – nelaistiet to pārāk bieži!
Zāmija (Zamiokulka) jeb “Naudas koks”: Tās vaskotās lapas lieliski saglabā mitrumu. Augs aug lēni un ziemā prasa minimālu uzmanību. Ideāls aizņemtiem cilvēkiem.
Hlorofīts: Šis augs ne tikai izturēs temperatūras svārstības, bet arī aktīvi attīrīs istabas gaisu no toksīniem, ko izdala mēbeles un apkures ierīces.
Secinājums
Ziemā telpaugiem nav jāaug – tiem ir jāizdzīvo. Mūsu uzdevums ir netraucēt tiem atpūsties. Neizmantojiet mēslojumu līdz pat pavasarim un kļūstiet par uzmanīgu vērotāju.
Ja lapas nolaižas vai maina krāsu, tā nav diagnoze, bet gan mājiens, ka jākoriģē kopšana. Ar nelielu pacietību un uzmanību jūsu zaļie draugi sagaidīs pavasari sveiki un veseli!
