Man vienmēr ir šķitis, ka ziņas par lielo politiku un Eiropas regulām mūs sasniedz tādā kā dīvainā “ierēdņu valodā”, kuru parastam cilvēkam ir grūti saprast.
Lasot kārtējos virsrakstus par migrantu paktu, pirmajā brīdī pārņem bažas – vai tiešām mums tagad būs jādara tas, ko mēs nemaz negribam? Es pati ilgi mēģināju saprast, kas tad īsti slēpjas aiz šiem sarežģītajiem vārdiem par solidaritāti un kvotām, jo tas skar mūs visus un mūsu ikdienas drošības sajūtu. Izrādās, ka patiesība ir nedaudz citādāka un krietni vienkāršāka, ja vien noliek malā politiskos saukļus.
Ko īsti nozīmē jaunais Eiropas pakts?
Vienkāršiem vārdiem sakot, Eiropa ir vienojusies par jaunu sistēmu, kā palīdzēt tām valstīm, kurās ieplūst visvairāk iebraucēju, piemēram, Itālijai vai Grieķijai. Šo vienošanos sauc par Migrācijas un patvēruma paktu. Galvenā doma ir tāda, ka neviena valsts nevar palikt pilnīgi malā – katrai ir jādod savs artava kopējā katlā.
Tas, protams, izklausās biedējoši, jo mēs redzam, kas notiek citviet Eiropā, un nevēlamies tādus pašus riskus šeit. Tomēr šis pakts nav tikai par cilvēku fizisku uzņemšanu. Tajā ir iestrādātas trīs izvēles iespējas, no kurām katra valsts var izvēlēties sev piemērotāko. Pirmais variants ir tiešām uzņemt patvēruma meklētājus pie sevis. Otrais – nemaksāt ar cilvēku izmitināšanu, bet tā vietā iemaksāt naudu kopējā fondā. Un trešais, ko ir izvēlējusies Latvija, ir sniegt palīdzību ar saviem resursiem.
Kāpēc Latvija neuzņems migrantus, bet palīdzēs citādi?
Daudzi no mums droši vien ir dzirdējuši, ka Polija kategoriski atsakās no jebkādas iesaistes, bet mūsu valsts vadība ir izvēlējusies citu ceļu. Iekšlietu ministrija skaidro, ka mēs esam izvēlējušies tieši šo “trešo ceļu” jeb alternatīvo atbalstu. Tas nozīmē, ka mēs neuzņemam simtiem cilvēku, bet tā vietā sūtām savus ekspertus, robežsargus vai tehnisko aprīkojumu uz tām vietām, kur krīze ir vislielākā.
Man šķiet, ka šis ir pārsteidzoši saprātīgs lēmums. Mums pašiem uz robežas ir saspringta situācija ar kaimiņvalstu provokācijām, tāpēc mūsu speciālistiem ir milzīga pieredze tieši robežu sargāšanā. Šāda palīdzība citām valstīm ir reāla un praktiska, un tā neprasa jaunu cilvēku izmitināšanu mūsu pilsētās. Neviens nevar piespiest Latviju mainīt šo lēmumu un likt uzņemt migrantus pret mūsu gribu, jo mēs jau esam izvēlējušies savu solidaritātes veidu.
Naudas jautājums un iespējamie riski
Protams, nekas dzīvē nav bez maksas. Ja mēs pateiktu “nē” pilnīgi visam – gan migrantu uzņemšanai, gan palīdzībai ar speciālistiem –, sekas būtu jūtamas mūsu maciņos. Aprēķini rāda, ka par katru neuzņemto cilvēku Latvijai nāktos maksāt soda naudu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Kopumā tie varētu būt gandrīz divi miljoni eiro gadā.
Šī nauda būtu jāsamaksā no valsts budžeta, tātad no mūsu visu kopējiem līdzekļiem. Tāpēc šis “alternatīvais atbalsts” ir veids, kā ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, vienlaikus izpildot starptautiskās saistības. Tomēr ir svarīgi saprast vienu niansi – Eiropas Komisija vēlāk vērtēs, vai mūsu sūtītie robežsargi vai ekipējums tiešām ir bijis pietiekams. Ja viņi izlems, ka mūsu palīdzība ir bijusi par mazu, pastāv risks, ka starpību tomēr liks samaksāt naudā.
Cik cilvēku mums būtu bijis jāuzņem?
Ja Latvija būtu piekritusi vienkārši piedalīties migrantu pārdalē, tad jau šogad mūsu valstī būtu jāierodas nepilnam simtam patvēruma meklētāju. Lai gan skaitlis neizklausās milzīgs, mēs visi saprotam, ka tas būtu tikai sākums un radītu papildu slogu mūsu sociālajai sistēmai.
Izvēloties sūtīt speciālistus un tehniku, mēs paliekam pie sava – sargājam Eiropas ārējo robežu tā, kā mēs to protam vislabāk. Tas liekas loģisks solis, lai mēs nebūtu tie, kas vienkārši “atsēž malā”, bet tajā pašā laikā neuzņemtos riskus, kuriem mūsu sabiedrība nav gatava.
Ir patīkami redzēt, ka šoreiz lēmumi tiek pieņemti, domājot par reālo situāciju, nevis akli sekojot citu valstu piemēram. Politika bieži šķiet tāla, bet šādi lēmumi tiešā veidā ietekmē to, kāda būs mūsu vide pēc gada vai diviem.
Kāds ir jūsu viedoklis par šo jautājumu? Vai jūs atbalstāt Latvijas izvēli sūtīt speciālistus un tehniku, nevis uzņemt migrantus vai maksāt soda naudas? Padalieties komentāros ar savām domām, būs interesanti uzzināt, kā jūs vērtējat šādu risinājumu!
