Šī gada sākums makos vēl būs jūtams, jo janvārī un februārī cenu kāpums Latvijā joprojām turēsies virs 3% atzīmes. Tomēr, pavasarim tuvojoties, Finanšu ministrijas speciālisti prognozē, ka dzīve kļūs nedaudz lētāka un inflācija noslīdēs zem šiem trim procentiem.
Pēdējos mēnešos mēs visi esam pamanījuši, ka cenas veikalos un rēķinos it kā lēnām pierimst, taču kopējais līmenis tik un tā paliek augsts. Tagad galvenais jautājums ir par to, kuras preces kļūs pieejamākas un kas tieši ietekmēs mūsu tēriņus turpmākajos mēnešos.
Kas notiek ar pārtikas cenām?
Pērn pārtika bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nauda no maciņiem kusa tik ātri. Pagājušajā gadā ēdiens un dzērieni kļuva par vairāk nekā 6% dārgāki, un tas faktiski veidoja gandrīz pusi no visa kopējā cenu kāpuma valstī. Lai gan gada nogalē situācija kļuva mierīgāka, pārtika joprojām ir tā pozīcija, kas visvairāk ietekmē mūsu ikdienas budžetu.
Labā ziņa ir tāda, ka pasaules tirgos neapstrādātas pārtikas cenas sāk kristies. Ja šī tendence turpināsies, arī mūsu veikalos ievestie produkti varētu kļūt lētāki. Turklāt no šī gada jūlija vairākiem pārtikas pamatproduktiem PVN likme samazināsies no 21% uz 12%, kam teorētiski vajadzētu palīdzēt cenām pierimt vēl vairāk.
Kāpēc cenas nekrīt tik ātri, kā gribētos?
Lai gan izejvielas pasaulē paliek lētākas, Latvijā ir vairāki vietējie faktori, kas neļauj cenām strauji samazināties. Viens no tiem ir darbaspēka trūkums – uzņēmumiem jāmaksā lielākas algas, lai noturētu darbiniekus, un tas viss galu galā parādās preces gala cenā. Arī konkurence mūsu pārtikas veikalos joprojām nav tik liela, lai tirgotāji būtu spiesti strauji cīnīties par pircēju ar zemākām cenām.
Papildus tam mūs ietekmē arī komunālie maksājumi. Decembrī siltums bija par gandrīz 14% dārgāks nekā gadu iepriekš, bet ūdens rēķini pieauga par aptuveni 10%. Šīs izmaksas ietekmē ne tikai mūsu privātos rēķinus, bet arī ražotājus un veikalus, kuriem telpas ir jāsilda un jāapgaismo.
Degviela, gāze un apkures rēķini
Runājot par energoresursiem, ziņas ir dažādas. Gāzes cena Eiropā pērnā gada beigās nokritās līdz pēdējo divu gadu zemākajam līmenim, un arī nafta kļuva lētāka. Tas liek cerēt, ka gāzes tarifi šī gada sākumā varētu sarukt. Ar apkuri gan tik vienkārši neies – pat ja siltuma ražošana kļūst lētāka, infrastruktūras uzturēšana pie mazāka iedzīvotāju skaita kļūst dārgāka, tāpēc lielus samazinājumus šajā apkures sezonā, visticamāk, vairs nepieredzēsim.
Degvielas cenas pagājušajā gadā kopumā bija pat nedaudz zemākas nekā gadu iepriekš. Vidēji litrs dīzeļdegvielas vai 95. markas benzīna maksāja ap 1,51 līdz 1,54 eiro. No šī gada 1. janvāra ir pieaudzis akcīzes nodoklis, kas degvielas cenu varētu palielināt par aptuveni trim centiem litrā, taču ministrija mierina, ka naftas cenu kritums pasaulē šo pieaugumu varētu kompensēt.
Nodokļu izmaiņas un ko gaidīt tālāk
Jārēķinās, ka šis gads nes līdzi arī citas nodokļu izmaiņas, kas ietekmēs mūsu izdevumus. Ir palielināts akcīzes nodoklis ne tikai degvielai, bet arī tabakai un dabasgāzei. Savukārt no marta nedaudz dārgāki kļūs arī alkoholiskie dzērieni. Tāpat pieaudzis dabas resursu nodoklis, kas var netieši ietekmēt dažādu preču un pakalpojumu cenas.
Kopumā raugoties, 2026. gads solās būt stabilāks nekā iepriekšējais. Ja nebūs lielu satricinājumu pasaulē, cenu lēcieni vairs nebūs tik strauji un neprognozējami. Dzīve joprojām ir dārga, taču vismaz šobrīd izskatās, ka trakākais cenu kāpums ir aiz muguras un pavasaris atnāks ar nedaudz mierīgākām ziņām mūsu makiem.
Kā jums šķiet, vai veikalos tiešām sāk parādīties solītais cenu samazinājums, vai arī rēķini joprojām šķiet nesamērīgi augsti? Pastāstiet komentāros, ko jūs esat novērojuši savos ikdienas pirkumos!
