Latvijas veselības aprūpes sistēmā izveidojusies absurda situācija – par vienu un to pašu izmeklējumu ārsta atlīdzība var atšķirties pat trīs reizes atkarībā no tā, kurš maksā par pakalpojumu.
Kamēr valsts tarifi gadiem netiek līdzi reālajām izmaksām, mediķi kļūst arvien atkarīgāki no maksas pacientiem, lai nodrošinātu sev adekvātu ienākumu līmeni.
Četri eiro pret četrpadsmit: radiologa skaudrā rēķinvedība
Radioloģe Ilze (vārds mainīts), kura ikdienā veic ultrasonogrāfijas izmeklējumus, atzīst, ka sistēma mediķus nostāda neapskaužamā izvēlē. Veicot vēdera dobuma sonogrāfiju valsts apmaksātās programmas ietvaros, ārstniecības iestāde no Nacionālā veselības dienesta (NVD) saņem 16,53 eiro. Pēc visu nodokļu nomaksas un iestādes daļas ieturēšanas ārsts savā kontā par šo darbu saņem aptuveni četrus eiro.
Turpretī maksas pacients par to pašu izmeklējumu tajā pašā kabinetā un ar to pašu aprīkojumu maksā 60 eiro. No šīs summas ārsta tīrā peļņa ir aptuveni 14,70 eiro.
“Ja man būtu vienāda samaksa, es varētu 100% laika veltīt valsts kvotu pacientiem. Taču šobrīd mani iztiku nodrošina tieši maksas pakalpojumi,” skaidro ārste. Viņa norāda, ka jaunie speciālisti, kuriem jāmaksā kredīti un jāuztur ģimenes, arvien biežāk atsakās strādāt ar valsts pacientiem, jo stundas likme 12 eiro apmērā (par trim pacientiem) nav konkurētspējīga.
NVD: Budžets nav bezizmēra
Nacionālais veselības dienests nenoliedz, ka daudzi tarifi ir novecojuši, taču norāda uz ierobežotajām finansēm. NVD Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja Inita Rolava skaidro, ka valsts nespēj pilnībā izsekot inflācijai. Viņasprāt, tikai tarifu celšana visas problēmas neatrisinās, turklāt pastāv risks, ka, pieaugot valsts maksājumam, privātās klīnikas proporcionāli pacels cenas arī maksas sektorā.
Pašlaik dienests strādā pie “pašizmaksas projekta”. Tā mērķis ir noskaidrot reālās izmaksas par katru pacientu un manipulāciju, lai nākotnē runātu nevis par abstraktiem tarifiem, bet par faktisko pakalpojuma vērtību.
Ministrijas plāns: maksāt par rezultātu, nevis procesu
Veselības ministrija atzīst tirgus kropļojumu, ko rada milzīgā plaisa starp valsts un privāto sektoru. Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka uzsver, ka risinājums meklējams kompleksā pieejā. Viens no virzieniem ir pāreja uz modeli “maksāt par rezultātu”, nevis par katru atsevišķu manipulāciju.
Tas nozīmētu, ka valsts apmaksātu visu pacienta ārstēšanas ciklu jeb epizodi. Tomēr ministrijā atzīst – tā nav ne šī, ne nākamā gada prioritāte. Turklāt pastāv skaudra izvēle: ja pie esošā budžeta tarifus cels līdz tirgus līmenim, būtiski samazināsies to pacientu skaits, kurus valsts vispār var atļauties izmeklēt.
Sistēmas ķīlnieki
Pašlaik situāciju glābj administratīvas metodes un ārstu altruisms. Daudzas iestādes ārstiem izvirza ultimātu – lai saņemtu tiesības strādāt ar maksas pacientiem, ir obligāti jāpieņem noteikts skaits valsts kvotu pacientu vai jāuzņemas dežūras.
Speciālisti brīdina: ja valsts tuvākajā laikā neatradīs veidu, kā padarīt darbu ar “kvotu pacientiem” finansiāli pamatotu, rindas kļūs vēl garākas. Jaunie ārsti vienkārši izvēlēsies strādāt tur, kur viņu darba stunda tiek novērtēta atbilstoši tirgus realitātei, atstājot valsts sektoru vēl lielākā personāla badā.
