Pārtikas groza cenas janvārī: kur iepirkties ir visizdevīgāk? Janvāra cenu salīdzinājums Latvijas lielākajās pilsētās atklāj krasas atšķirības pārtikas preču izmaksās.
Aģentūras “SeeNext” veiktais “slepenā pircēja” pētījums liecina, ka starpība starp lētāko un dārgāko piedāvājumu viena groza ietvaros pārsniedz 17 eiro. Šī gada pirmajā mēnesī viszemākās cenas fiksētas mazumtirdzniecības tīklā “Lidl”, savukārt visvairāk par to pašu preču komplektu nācies maksāt veikalos “top!”.
Cenu svārstības un pētījuma metodika
Pētījumā analizēja piecu populāru veikalu tīklu – “Lidl”, “Rimi”, “Maxima”, “Mego” un “top!” – cenu politiku Rīgā un Daugavpilī. Lai dati būtu objektīvi, pētnieki izveidoja grozu no 29 ikdienā nepieciešamām precēm. Tajā iekļāva augļus, dārzeņus, putraimus, makaronus, eļļu, piena produktus, maizi, gaļu un dzērienus.
Svarīgi uzsvērt, ka analīzē izmantoja tikai tās cenas, kas norādītas pirkuma čekos bez lojalitātes karšu atlaidēm. Procesu kontrolēja, fotografējot preces plauktos, tādējādi izslēdzot kļūdas vai teorētiskas aplēses. Ja kādu konkrētu produktu tīkla veikalā neatrada, pētnieki devās uz citu tās pašas ķēdes filiāli vai izvēlējās analogu alternatīvu.
Kurš tīkls piedāvā zemāko cenu?
Dati rāda, ka preču groza kopējā vērtība svārstījās no 43,51 eiro līdz pat 61,12 eiro. Šādas amplitūdas pamatā ir gan tirgotāja izvēlētais cenu līmenis, gan pilsēta, kurā pirkums veikts.
Vidējās izmaksas veikalu tīklos janvārī:
- “Lidl”: 43,61 eiro (lētākais grozs);
- “Rimi”: 49,61 eiro;
- “Maxima”: 50,27 eiro;
- “Mego”: 58,82 eiro;
- “top!”: 58,92 eiro (dārgākais grozs).
Redzams, ka “Lidl” saglabā būtisku distanci no konkurentiem, piedāvājot par aptuveni 6 eiro lētāku grozu nekā vidējā cenu segmenta līderi “Rimi” un “Maxima”. Savukārt “Mego” un “top!” veikali ierindojas dārgākā gala pozīcijās, kur identisks produktu kopums pircējam izmaksā par aptuveni 35% dārgāk nekā pie lētākā tirgotāja.
Rīga pret reģioniem: Daugavpilī jāmaksā vairāk
Pētījums atklāj arī reģionālās atšķirības. Lai gan starpība nav tik dramatiska kā starp atsevišķiem tīkliem, tendence ir skaidra – Rīgā iepirkties ir izdevīgāk. Galvaspilsētā vidējā groza cena janvārī bija 51,95 eiro, turpretī Daugavpilī par tām pašām precēm pircēji vidēji maksāja 52,54 eiro.
Šāda atšķirība var šķist niecīga viena pirkuma ietvaros, taču, rēķinot mājsaimniecības budžetu ilgtermiņā, reģionu iedzīvotājiem pārtikas iegāde prasa lielākus līdzekļus. Tas īpaši skar tos patērētājus, kuriem nav piekļuves plašākam veikalu klāstam un kuri ir spiesti iepirkties vietējos, mazākos tīklos.
Kas jāņem vērā patērētājam?
Aģentūra “SeeNext” cenu salīdzināšanu veic jau kopš 2017. gada, izmantojot neatkarīgu datu vākšanas modeli. Šoreiz analīzē neiekļāva depozīta maksu par iepakojumu, kas nozīmē, ka reālās izmaksas pie kases var būt nedaudz augstākas, taču tas nemaina kopējo ainu par tīklu konkurētspēju.
Lasi vēl: Ziemas tumšajos periodos Latvijas šoferīši aizvien biežāk pārkāpj šo noteikumu: sods līdz 30 eiro
Autovadītājiem, kuri plāno doties uz lielveikaliem vakaros, ir vērts atcerēties ne tikai par maku, bet arī par drošību uz ceļa. Ņemot vērā janvāra nepastāvīgos laikapstākļus un gaidāmo temperatūras kritumu, ceļš uz veikalu var aizņemt ilgāku laiku. Turklāt, atgriežoties mājās ar pirkumiem, jāpārliecinās, ka automašīnas gaismas ierīces tiek lietotas atbilstoši noteikumiem – par nepareizu lukturu izmantošanu tumsā policija var piemērot sodu līdz 30 eiro.
Secinājums ir vienkāršs: pārdomāta veikala izvēle joprojām ir efektīvākais veids, kā samazināt ikdienas tēriņus. Starpība starp tirgotājiem ir pietiekami liela, lai būtu vērts veltīt laiku cenu salīdzināšanai.
