Atrasta leģendāra gurķu šķirne: ražo griezdamās pat ēnā un vēsos laikapstākļos

Gadiem ilgi cīnījos ar tukšiem ziediem un gurķiem, kas pēc iekonservēšanas kļuva mīksti, līdz beidzot nolēmu pamēģināt vienu vecu, laika pārbaudītu šķirni.

Tikko pabeidzu plānot šīs vasaras sējas darbus un saraksta augšgalā atkal ir tie paši gurķi, kas mani nepieviļ jau vairākas sezonas pēc kārtas. Izrādās, ka dārgie un modernie hibrīdi ne vienmēr spēj izturēt mūsu mainīgos laikapstākļus tā, kā to prot klasika.

Kāpēc izvēlēties tieši šo šķirni?

Daudzi dārzkopji mēdz apjukt plašajā piedāvājumā, taču pieredzējuši audzētāji zina – ir šķirnes, kas vienlīdz labi garšo gan tikko plūktas no dobes, gan ziemas krājumos. Šoreiz runa ir par šķirni “Mig”. Lai gan tā radīta jau tālajā 1985. gadā, tā joprojām ir viena no pieprasītākajām tieši to cilvēku vidū, kuriem svarīga ir stabilitāte.

Šie gurķi izceļas ar to, ka sāk ražot agri un dara to ļoti raženi. Tie lieliski pacieš temperatūras svārstības, kas mūsu vasarās, kad karstas dienas mijas ar vēsām naktīm, ir milzīga priekšrocība. Ja meklējat ideālu variantu marinēšanai un konservēšanai, šī ir īstā izvēle – gurķi paliek stingri un kraukšķīgi.

Galvenās īpašības, kas jāzina

Krūmi ir vidēji augsti, parasti sasniedzot pusotru līdz nepilnus divus metrus garumu. No brīža, kad parādās pirmie asni, līdz pat pirmajai ražai paiet vien aptuveni pusotrs mēnesis. Vidēji no viena kvadrātmetra var rēķināties ar trīs līdz sešiem kilogramiem gurķu.

Pati raža ir vizuāli pievilcīga – gurķi ir cilindriskas formas, apmēram 15 līdz 20 centimetrus gari. Vidēji viens auglis sver nedaudz virs simts gramiem, kas ir tieši tik, cik vajag, lai tie ērti ietilptu burkās vai būtu parocīgi sagriežami salātos.

Kā izaudzēt tiešām labu ražu?

“Mig” gurķiem patīk auglīga zeme, kas nav pārāk skāba. Speciālisti ir novērojuši, ka tie vislabāk jūtas tur, kur iepriekš auguši kāposti, sīpoli vai pupiņas. Tajā pašā laikā nevajadzētu tos sēt vietās, kur pērn bijuši ķirbji vai kabači – zeme tur būs par daudz noplicināta tieši šai dārzeņu saimei.

Sēšanai podiņos labākais laiks ir aprīļa beigas vai maija sākums. Dobēs stādus var pārvietot tad, kad zeme ir pietiekami sasilusi – vismaz līdz 15 grādiem.

Lasi vēl: Smaržas un skaņas pret neaicinātiem viesiem: vienkārši veidi, kā izraidīt tarakānus no virtuves

Pēc tam, kad augam parādījusies piektā vai septītā īstā lapa, ieteicams to galotņot.

Laistīšanai jābūt regulārai, bet mērenai, lai zeme būtu viegli mitra, nevis piemirkusi.

Ja gurķus audzējat siltumnīcā, neaizmirstiet par vēdināšanu, jo šī šķirne nemīl pārāk lielu dūmaku un sastāvējušos gaisu.

Svarīgs knifs, ko parasti neviens nepasaka

Dārzkopji, kuri šo šķirni audzē gadiem, brīdina par vienu būtisku niansi. “Mig” gurķi aug neticami ātri. Ja tos nenovāksiet katru dienu, tie burtiski acu priekšā pāraugs un kļūs par milzīgiem “baļķiem”. Tāpēc šī šķirne ir ideāli piemērota tiem, kuri vasarā dzīvo uz vietas dārzā vai var tur iegriezties ik vakaru. Brīvdienu dārzkopjiem, kuri atbrauc tikai sestdienās, raža var sagādāt pārsteigumu – gurķi būs pārāk lieli un vairs nederēs marinēšanai.

Tāpat jāatceras, ka šī ir bišu apputeksnējama šķirne. Tas nozīmē, ka siltumnīcā jānodrošina brīva piekļuve kukaiņiem, citādi ziedi vienkārši nobirs un gurķu nebūs.

Lasi vēl: Mīlestības gads klāt: Tamāra Globa nosauc zīmes, kurām 2026. gads dāvās patiesu laimi

Ja viss ir izdarīts pareizi, “Mig” būs viena no pateicīgākajām šķirnēm jūsu dārzā, kas neprasa pārgudru kopšanu, bet dāsni atalgo ar garšīgiem augļiem.

0 0 balsis
Raksta vērtējums
Pierakstīties jaunumiem
Saņemt paziņojumus par...
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments