Latvijas restorānu bizness piedzīvo vienu no smagākajiem posmiem pēdējo gadu laikā. Par darbības pārtraukšanu paziņojis jau otrais starptautiskā “Michelin” ceļveža atzītais restorāns viena mēneša laikā.
Nozares pārstāvji norāda uz sistēmiskām problēmām un politisku vienaldzību, brīdinot, ka bez tūlītējām izmaiņām nodokļu politikā bankrotu vilnis tikai pieaugs.
Janvāra izskaņa Latvijas gastronomijas pasaulei nesusi kārtējo triecienu. Vecrīgas restorāns “Barents”, kas izpelnījies starptautisku atzinību un vietu prestižajā “Michelin Guide”, paziņojis, ka 31. janvāris būs tā pēdējā darba diena. Šis paziņojums seko tikai divas nedēļas pēc tam, kad durvis slēdza cits augstākās klases jūras produktu restorāns – “Tails”. Divu tik nozīmīgu spēlētāju aiziešana no tirgus īsā laika posmā ir spilgts indikators tam, ka nozare atrodas kritiskā stāvoklī.
Klusā aizvēršanās un sistēmas vājums
Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis uzsver, ka “Barents” gadījums ir tikai aisberga redzamā daļa. Kamēr pazīstamu zīmolu aiziešana nonāk ziņu virsrakstos, desmitiem mazāku ēdināšanas uzņēmumu darbību pārtrauc “klusi un mierīgi”, bez plašas publicitātes. Tas notiek ne tikai Rīgas centrā, bet visā Latvijā.
Pēc Jenža domām, pašreizējā situācija, kad pat klientu iecienīti un kvalitatīvi restorāni nespēj izdzīvot, skaidri apliecina – valsts izveidotā sistēma nedarbojas. Ja uzņēmums ar labu reputāciju un stabilu apmeklētāju plūsmu nespēj segt savus izdevumus, problēma nav meklējama biznesa vadībā, bet gan ārējos faktoros, kurus uzņēmēji paši nevar ietekmēt. Pašlaik restorāni cīnās ar “nesezonas” sekām, taču atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, cerību uz situācijas uzlabošanos pavasarī ir maz.
Nodokļu slogs un politiskā bezdarbība
Nozares pārstāvji identificē vairākus faktorus, kas kopā veido “ideālo vētru” ēdināšanas biznesam:
Viena no augstākajām PVN likmēm Eiropas Savienībā: Restorānu nozare jau gadiem ilgi aicina ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi ēdināšanai, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu. Pašreizējā 21% likme padara Latvijas uzņēmumus nekonkurētspējīgus.
Darbaspēka nodokļu slogs: Baltijas valstu kontekstā tieši Latvijā nodokļu izmaksas par darbiniekiem ir visaugstākās. Tas ierobežo iespējas maksāt konkurētspējīgu atalgojumu un piesaistīt kvalificētu personālu.
Zema pirktspēja un tūristu trūkums: Ģeopolitiskā situācija un inflācija ir tieši ietekmējusi gan vietējo iedzīvotāju paradumus, gan ārvalstu tūristu plūsmu, kas vēl joprojām nav atguvusies līdz pirmspandēmijas līmenim.
Jānis Jenzis atzīst, ka lielāko sarūgtinājumu rada politiskā līmeņa vienaldzība. Patlaban nenotiek nekādas saturīgas diskusijas par atbalsta mehānismiem vai nodokļu sloga pārskatīšanu. Uzņēmēji jūtas atstāti vienatnē ar augošajām energoresursu cenām, izejvielu dārdzību un nodokļu parādiem, kas turpina uzkrāties.
Situācija ar “Michelin” līmeņa restorāniem ir īpaši sāpīga valsts tēlam. Šie restorāni kalpo kā gastronomiskā tūrisma magnēti. To zaudēšana nozīmē ne tikai zaudētas darba vietas un nodokļu ieņēmumus, bet arī prestiža mazināšanos starptautiskā mērogā. Ja valsts vēlas saglabāt kvalitat
