Gaidāmais pavasaris ar lielu varbūtību būs siltāks par klimatisko normu. Šādu prognozi, balstoties uz klimatiskajiem modeļiem, sniedzis atmosfēras fizikas pētnieks Semjonovs.
Zinātnieks skaidro, ka, neskatoties uz vispārējo tendenci, precīzus datumus vai detalizētus laikapstākļus pusotru mēnesi uz priekšu paredzēt nav iespējams. “Tomēr ilgtermiņa perspektīvā ir skaidra vispārējā klimatiskā tendence: globālās sasilšanas ietekmē pavasara iestāšanās pakāpeniski nobīdās uz agrākiem datumiem,” atzīmē Semjonovs.
Viņš uzsvēra, ka sasilšana nenotiek lineāri — gads no gada atšķiras. Piemēram, pēdējo 30 gadu laikā ziemas vidējā temperatūra Austrumeiropas reģionā ir pieaugusi aptuveni par 3 grādiem, taču tas ir rezultāts spēcīgām svārstībām starp sezonām. Tomēr kopējā tendence uz agrāku un siltāku pavasari ilgtermiņā ir acīmredzama.
Janvāra aukstuma rekordi un atkušņa trūkums
Iepriekš ziņots, ka šī reģiona lielākajās pilsētās ap 25. janvāri gaidāms ceturtā aukstuma viļņa kulminācijas punkts, pēc kura temperatūra sāks pakāpeniski paaugstināties.
Šī gada janvāris, visticamāk, neiekļūs pat šī gadsimta piecu bargāko gada pirmo mēnešu sarakstā un ierindosies aptuveni pirmā desmitnieka robežās. Interesanti, ka līdz šim mēnesī nav pieredzēts neviens atkusnis — siltākajā dienā termometra stabiņš pakāpās vien līdz -1,4°C. Kopš novērojumu sākuma 1949. gadā tik auksti janvāri bez atkušņiem fiksēti tikai desmit reizes.
Prognoze 2026. gadam: Pavasaris Austrumeiropā ieradīsies negaidīti agri
226. gada pavasaris mūsu reģionā solās būt neierasti agrs un silts, liekot par sevi manīt krietni pirms kalendārā pavasara iestāšanās. Meteorologi norāda, ka siltuma viļņi var būt tik spēcīgi, ka par tiem sākts runāt jau gada pašā sākumā.
Zinātniskās prognozes rāda, ka varbūtība temperatūrai pārsniegt klimatisko normu plašā teritorijā no Austrumeiropas līdz pat Āzijas dziļumiem ir lielāka par 90%.
Februāris – sezonu maiņas vēstnesis
Anomāla siltuma pirmās pazīmes gaidāmas jau februārī. Baltijā un Austrumeiropā gaisa temperatūra varētu būt ievērojami augstāka par vidējiem rādītājiem. Dienas laikā termometra stabiņš var svārstīties no -2 līdz pat +5 grādiem, kas dziļai ziemai nav raksturīgi. Šāda sezonu nobīde var izraisīt priekšlaicīgu sniega kušanu un paātrināt palu sākšanos.
Marts solās būt mēnesis ar visizteiktākajām temperatūras anomālijām. Prognožu kartes rāda, ka Eiropas austrumu daļā temperatūras novirze no normas būs pat 2–3 grādi uz siltā pusi. Pāreja uz stabiliem “plusiem” var notikt vairākas nedēļas agrāk nekā ierasts. Lai gan īslaicīgi aukstuma ieplūdumi no Arktikas joprojām ir iespējami, tie nebūs ilgstoši.
Riski un dabas nepastāvība
Sinoptiķi tomēr brīdina, ka gaidāmais pavasaris būs krāšņs, bet “nemierīgs”: Krasas svārstības: Strauju sasilšanu pavadīs stiprs vējš un nokrišņi. Īslaicīgs sals: Centrālos reģionus var skart pēkšņi salnas pat līdz -20 grādiem, taču tās nesaglabāsies ilgi. Brīdinājums dārzkopjiem: Agrā dabas pamošanās palielina riskus augiem, ja maijā uznāks pēkšņas salnas. Ūdens līmenis: Ātra sniega nokušana var izraisīt intensīvus, bet īslaicīgus plūdus.
Lasi vēl: CSDD atgādina par piemirstu aizliegumu: kuriem autovadītājiem bija jābrauc lēnāk par 90 km/h
Tendences un vēsturiskie dati
gada prognoze turpina pēdējo gadu novērojumus. Atgādināsim, ka 2024. gadā pavasaris sākās par 10 dienām agrāk, bet 2025. gads pārspēja visus rekordus, kļūstot par vienu no siltākajiem sezonas vēsturē ar neierasti lielu saules stundu skaitu (par 13% virs normas).
Speciālisti 2026. gada agrā pavasara varbūtību vērtē ar augstu 65–70% precizitāti. Klasiska ziema ar noturīgām sniega kupenām pat ziemeļu reģionos kļūst par retumu, vēlreiz apstiprinot globālās klimata izmaiņas un tendenci uz arvien maigākām ziemām.
