Pārtikas cenas veikalos vienmēr ir karsts temats, un pēdējā laikā daudz runāts par īpašo “zemo cenu grozu”. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis nesen dalījās ar datiem, kas rāda, kā šī iecere sokas realitātē.
Izskatās, ka vidējais uzcenojums šīm izvēlētajām precēm ir diezgan zems – tikai ap 4,25%. Tajā pašā laikā vidējā atlaide, ko pircēji saņem šiem produktiem, ir patiešām ievērojama un sasniedz vairāk nekā 31%. Šie skaitļi liecina, ka mehānisms sāk strādāt, taču ceļš līdz sakārtotai sistēmai nav bijis vienkāršs.
Kā veicas ar preču atrašanu plauktos
Sākumā, kad šo sistēmu ieviesa, ne viss gāja gludi. Daudziem pircējiem bija grūti saprast, kuras tieši ir tās lētās preces, jo norāžu veikalos bija par maz. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sākumā fiksēja, ka tikai trešdaļā gadījumu viss bija skaidri atzīmēts. Cilvēki vienkārši nezināja, kurus produktus meklēt, lai tiešām iepirktos lētāk. Tagad situācija ir krietni uzlabojusies, un lielākajā daļā veikalu šīs norādes ir viegli pamanāmas – dati rāda, ka tagad jau 76% gadījumu zīmes ir savās vietās, lai gan ideālā variantā tām vajadzētu būt visos simts procentos.
Tāpat ir uzlabojusies pašu preču pieejamība. Ja pirmajās nedēļās gadījās, ka lētākie produkti ātri pazuda no plauktiem un cilvēki atrada tukšas vietas, tad tagad tirgotājiem izdodas tos nodrošināt laicīgāk. Sākumā preču pieejamība bija ap 70%, bet tagad tā pakāpusies līdz 90%. Tas nozīmē, ka veikali ir iemācījušies labāk plānot krājumus.
Tomēr visbiežāk joprojām mēdz pietrūkt tādas ikdienas lietas kā siers, biezpiens, olas un jogurts. Šie ir produkti, kurus cilvēki pērk visvairāk, tāpēc tie no plauktiem pazūd visātrāk, un loģistikai ne vienmēr izdodas tikt līdzi lielajam pieprasījumam.
Vai grozā ir pietiekami daudz Latvijas preču
Viena no lietām, par ko speciālisti un ražotāji turpina strīdēties, ir vietējo produktu daudzums šajā zemo cenu sarakstā. Pašlaik vidēji apmēram puse jeb 49% no produktiem ir ražoti Latvijā. Šis skaitlis ir ļoti mainīgs – vienu nedēļu tas ir lielāks, citu atkal mazāks, atkarībā no tā, kādas akcijas konkrētajā brīdī ir spēkā. Dažos veikalos vietējo preču īpatsvars ir diezgan sarūgtinošs, vien ap 18%, kamēr citos tas sasniedz pat 75%. Šīs krasās atšķirības parāda, ka katrs tirgotājs uz šo memorandu skatās atšķirīgi.
Lauksaimnieki uzskata, ka ar pašreizējo situāciju nepietiek. Viņuprāt, mūsu pašu preču īpatsvaram vajadzētu būt daudz lielākam, pat tuvāk pie 90%. Viņi norāda, ka pircēji patiesībā grib atbalstīt vietējos zemniekus, taču bieži vien lētākajā galā atrodas ievestā produkcija no kaimiņvalstīm. Interesanti, ka ļoti lielu daļu no lētā piedāvājuma veido pašu veikalu privātie zīmoli – tie vidēji aizņem 55% no visa zemo cenu groza. Tas nozīmē, ka veikali izvēlas likt grozā savus produktus, nevis vietējo ražotāju zīmolus, jo tā viņiem ir vienkāršāk kontrolēt cenu.
Tirgotāju un ražotāju viedokļi atšķiras
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija uzskata, ka šis grozs tiešām palīdz bremzēt kopējo cenu kāpumu un cilvēki šīs preces aktīvi pērk. Tas esot bijis labs solis, lai mazinātu inflācijas slogu uz iedzīvotāju makiem. Tomēr par groza paplašināšanu tirgotāji ir piesardzīgi. Viņi uzsver, ka zemas cenas vieniem produktiem neizbēgami ietekmē veikalu spēju nopelnīt un uzturēt citu preču sortimentu. Tas ir trausls līdzsvars starp pircēju interesēm un uzņēmuma dzīvotspēju.
No otras puses, ražotāji un lauksaimnieki uzsver, ka galvenais mērķis – vairāk Latvijas produktu plauktos – vēl nav pilnībā sasniegts. Viņi ar nepacietību gaida jaunāko analīzi no Konkurences padomes, lai saprastu, vai tiešām vietējie ražotāji netiek netaisnīgi nobīdīti malā par labu importam. Februārī solīta plašāka analīze par to, cik tad īsti mūsu preču ir lielajos tīklos un kāds ir to reālais uzcenojums salīdzinājumā ar ārzemju analogiem.
Plāni nākotnei un noteikumu maiņa
Lai viss būtu godīgāk gan pret pircējiem, gan pret ražotājiem, Saeimā tiek virzītas izmaiņas likumos. Plānots noteikt stingrākus noteikumus tam, kā veikali un piegādātāji savstarpēji sadarbojas. Tas nepieciešams, lai lielie tirgotāji nevarētu vienpusēji mainīt līgumus vai izslēgt kādu preci no sortimenta bez brīdinājuma. Tiks ieviesta skaidrāka “piegādes prognozes” definīcija, lai abām pusēm būtu miers un nebūtu lieku pārsteigumu par pasūtījumu apjomiem.
Tāpat tiks vērtēts, kā samazinātā 12% PVN likme ietekmē to, vai mēs vairāk izvēlamies vietējo pārtiku. Noteikumi kļūs arī stingrāki attiecībā uz norēķiniem.
Par precēm, kas ātri bojājas, piemēram, svaigiem dārzeņiem, pienu vai ogām, veikaliem būs jānorēķinās 20 dienu laikā, nevis mēneša laikā kā līdz šim. Tas ir būtisks atbalsts mazajām saimniecībām, kurām katrs eiro apgrozījumā ir svarīgs. Ja noteikumi netiks ievēroti, tirgotājiem varēs piemērot sodu līdz pat 4% no viņu gada apgrozījuma, kas ir pietiekami nopietns stimuls spēlēt pēc noteikumiem.
Kāda ir jūsu pieredze veikalos pēdējā laikā – vai tiešām izdodas atrast šos lētākos produktus un vai tie ir tie, kurus jūs parasti izvēlaties, vai arī dodat priekšroku zināmiem zīmoliem neatkarīgi no cenas?
