Dārzā šobrīd valda pilnīgs miers, bet es jau lēnām gatavoju mēslojuma spaini. Esmu pamanījis, ka mellenēm un avenēm tieši februāra sākums ir pats svarīgākais brīdis, lai vasarā ogu būtu tiešām daudz.
Dārzā šobrīd valda miers, un zeme vēl ir pussasaluši klusa, bet es jau sāku gatavoties pirmajiem darbiem. Februāra sākums ir tas laiks, kad es parasti dodos pie saviem aveņu un melleņu krūmiem ar mēslojuma spaini rokās. Tas var šķist nedaudz par agru, taču tieši šis agrais starts manā dārzā katru gadu nodrošina ražu, par kuru kaimiņi mēdz pabrīnīties.
Kāpēc es negaidu pavasara siltumu
Daudzi dārza darbu grāmatās raksta, ka mēslot vajag tad, kad zeme jau ir sasilusi un parādās pirmās lapiņas. Tomēr mana pieredze rāda ko citu. Rozā krāsas pumpuri mellenēm un pirmie dzīvības signāli avenēm sāk parādīties krietni pirms mēs to pamanām virspusē. Saknes sāk kustēties un meklēt barību brīdī, kad sāk kust pirmais sniegs un ūdens sāk tecēt dziļāk zemē.
Ja es mēslojumu kaisītu tikai aprīlī, krūmam paietu laiks, kamēr tas barības vielas “sakošļātu” un nogādātu līdz zariem. Februāra sākumā iestrādāts mēslojums paspēj izšķīst un nosēsties tieši tur, kur to saknes visvairāk gaida. Tas ir kā iedot labas brokastis pēc ilga miega – krūms mostas jau ar spēku rezervi, nevis tērē savus pēdējos resursus, lai tikai izdzītu lapas.
Pirmais noteikums: mēslošana tieši uz sniega vai ledus
Mans pirmais un galvenais noteikums ir nepalaist garām mirkli, kad zemi vēl klāj sniegs vai tas tikko sācis kust. Es kaisu mēslojuma granulas tieši virsū sniegam ap krūma pamatni. Tas izskatās nedaudz savādi, bet loģika ir pavisam vienkārša. Sniega ūdens ir ļoti mīksts un dabisks, tas šķīdina mēslojumu pamazām un vienmērīgi.
Kad uznāk pirmais atkusnis, šis ūdens kopā ar vērtīgajām vielām iesūcas katrā zemes spraugā. Ja es kaisītu mēslojumu uz sausas zemes vēlāk pavasarī, man nāktos krūmus krietni laistīt, lai granulas vispār sāktu strādāt. Bet februārī daba to izdara manā vietā. Mellenēm tas ir īpaši svarīgi, jo tām patīk pastāvīgs mitrums un skāba vide, ko kūstošais sniegs palīdz uzturēt.
Avenēm es parasti izmantoju nedaudz koka pelnu vai komplekso mēslojumu, kurā ir vairāk kālija. Tieši kālijs ir tas, kas vasarā padara ogas saldas un stingras. Mellenēm turpretī izvēlos speciālo mēslojumu, kas paredzēts tieši skābu augsni mīlošiem augiem. Galvenais ir atcerēties – sauja mēslojuma uz vienu krūmu ir pilnīgi pietiekami. Pārsātināt arī nav labi, jo tad krūms sāks dzīt tikai zaļas lapas, aizmirstot par ogām.
Otrais noteikums: barības vielu “ieslēgšana” zemē
Otrs noteikums, ko es vienmēr ievēroju, ir saistīts ar to, lai mēslojums nepaliktu tikai virspusē. Kad februāra vidū saule jau sāk sildīt dienas laikā un zeme virspusē kļūst mīksta, es mēdzu ap krūmiem uzbērt nelielu kārtu mulčas. Tā var būt skuju koku mizu mulča mellenēm vai parasta kūdra avenēm.
Šī kārta kalpo kā sava veida sega. Tā neļauj mēslojumam izgarot gaisā vai tikt izskalotam ar pārāk lielām lietavām, kas mēdz uznākt vēlāk. Mulča arī pasargā jaunās, trauslās saknītes no pavasara salnām, kas Latvijā mēdz pārsteigt pat maija sākumā. Esmu pamanījis, ka zem šādas “segas” zeme paliek silta un mitra daudz ilgāk, un mēslojums turpina strādāt visu pavasari.
Ja zeme tajā brīdī ir pilnīgi kaila un bez sniega, es granulas nedaudz “iebužinu” augsnes virskārtā ar nelielu grābeklītī. Nav jāmēģina rakt dziļi – melleņu saknes ir pavisam tuvu virspusei un tās nedrīkst traumēt. Pietiek, ja mēslojums pazūd zem plānas zemes kārtiņas.
Kā izvēlēties īstos datumus februārī
Es bieži skatos ne tikai uz termometru, bet arī uz mēness kalendāru. Lai gan kāds varētu teikt, ka tās ir māņticības, mana vectēva dārzā šīs metodes strādāja gadu desmitiem. Es mēģinu mēslošanu ieplānot brīdī, kad mēness sāk augt. Februāra pirmajā pusē parasti ir tās dienas, kad augi vislabāk spēj uzņemt enerģiju no zemes.
gadā, ja sekojam šim ritmam, vislabākais laiks būs no 2. līdz 6. februārim. Pat ja tajās dienās putina, tas nekas. Galvenais ir tas, ka mēslojums ir savā vietā vēl pirms krūmi ir pilnībā pamodušies. Tas iedod tādu kā “starta kapitālu” visai sezonai. Ja nokavēju šos datumus, nekas briesmīgs nenotiek, bet mēģinu paspēt līdz mēneša vidum, kamēr saule nav kļuvusi pārāk aktīva.
Svarīgi sīkumi, kas ietekmē ražu
Dārzā mēdz teikt, ka Dievs slēpjas detaļās, un ar krūmiem ir tieši tāpat. Februārī, kaisot mēslojumu, es vienmēr apskatos, vai ap krūmiem nav palikušas vecās, slimās lapas vai nokaltuši zari, kas izlīduši no sniega. Es tos neaiztieku ar šķērēm, kamēr vēl stipri salst, bet mēslojumu kaisu tikai tur, kur tiešām ir veselīgā krūma daļa.
Mellenēm ir viena īpatnība – tām nepatīk pelni vai kaļķis. Ja jūs kaisāt pelnus avenēm vai jāņogām, sekojiet, lai tie nenonāk uz melleņu dobes. Tas var pilnībā sabojāt melleņu spēju uzņemt barību, jo tās aug tikai ļoti skābā vidē. Savukārt avenes par kādu sauju pelnu būs tikai pateicīgas – tās tad mazāk slimo un ogas ir saldākas.
Pacietība un gaidīšana
Pēc tam, kad mēslojums ir izkaisīts un februāra darbi beigušies, atliek tikai pacietība. Nav jāsatraucas, ja pēc nedēļas atkal uznāk sals vai sniegputenis. Mēslojums nekur nepazudīs, tas gaidīs savu brīdi. Mans gandarījums nāk jūlija beigās, kad melleņu krūmi ir tik smagi no ogām, ka zari sāk liekties pie zemes, un avenes ir tik lielas un sulīgas, ka tās nevar vienā paņēmienā apēst.
Šis agrais darbs dārzā man dod arī tādu kā mieru. Kamēr citi pavasarī skries un domās, ko pirmo ķert un darīt, es zināšu, ka mani ogulāji jau ir paēduši un gatavi vasarai. Tas aizņem tikai kādu stundu brīvā laika brīvdienās, bet ieguvums ir visas vasaras garumā.
