Katru mēnesi, saņemot elektrības rēķinu, daudzi no mums ir neizpratnē: “No kurienes radusies tāda summa? It kā gaismu taupījām un lieki neko neslēdzām iekšā”
Mēs esam pieraduši domāt, ka skaitītājs griežas tikai tad, kad dūc putekļsūcējs, strādā veļas mašīna vai deg lampa. Tomēr mūsu dzīvokļos mīt “klusie zagļi”. Tā ir sadzīves tehnika, kas turpina patērēt enerģiju pat tad, kad tā ir izslēgta, bet kontaktdakša ir palikusi rozetē.
Inženieri to dēvē par “gaidstāves režīmu” jeb stand-by, bet taupīgi saimnieki – par “elektriskajiem zagļiem”. Šķiet, tur deg tikai maza, sarkana lampiņa vai pulkstenis displejā. Bet, ja saskaita visu ierīču patēriņu mēnesī un pēc tam gadā – sanāk summa, par kuru varētu nopirkt labu torti vai apmaksāt internetu. Izstaigāsim dzīvokli un atradīsim tos, kuri nemanāmi tukšo mūsu maciņu.
1. Televizors un digitālais dekoderis: izšķērdētāju duets
Mūsu mājās televizors bieži vien ir piesaistes centrs. Viens atrodas viesistabā, otrs virtuvē, bet dažreiz pat trešais guļamistabā. Mēs esam pieraduši tos izslēgt, nospiežot sarkano pogu uz pults. Ekrāns nodziest, un mēs domājam, ka patēriņš ir beidzies. Patiesībā televizors ir vienkārši “iemidzis”. Tas ir pārgājis gaidstāves režīmā, lai jebkurā brīdī atkal uztvertu signālu no pults. Barošanas bloks iekšpusē turpina darboties.
Viens mūsdienu televizors gaidstāves režīmā “apēd” aptuveni 25 Wh diennaktī. Bet galvenā problēma ir digitālais dekoderis vai satelīta uztvērējs. Šīs kastītes “miega” režīmā bieži patērē gandrīz tikpat daudz enerģijas, cik darba laikā.
Iznākums: komplekts “TV + dekoderis” var nemanāmi “notīt” līdz pat 6 kWh mēnesī. Gadā sakrājas pamatīga summa, īpaši, ja mājā ir vairāki televizori.
Padoms: Ja dodaties uz vasarnīcu vai atvaļinājumā, noteikti izraujiet kontaktdakšu no rozetes. Tā ir ne tikai taupība, bet arī dārgās tehnikas aizsardzība pret negaisu un sprieguma svārstībām.
2. Dators un portatīvais dators: izslēgšanas ilūzija
Stacionārais dators ir vēl viens nopietns patērētājs. Pat ja nospiedāt “Izslēgt” (Shut down) un ekrāns nodzisa, sistēmas bloks turpina patērēt elektrību, ja tas ir pievienots rozetei. Jūs to varat pamanīt, pieskaroties barošanas blokam – tas bieži paliek silts. Izslēgts, bet strāvai pievienots dators patērē ap 100 Wh diennaktī. Mēnesī tie ir aptuveni 3 kWh. Ja jūs vienkārši pārslēdzat datoru “Miega režīmā” (lai no rīta tas ieslēgtos ātrāk), patēriņš pieaug vairākas reizes. Portatīvie datori “ēd” mazāk (aptuveni 70 Wh diennaktī dīkstāvē), taču arī tie dod savu artavu kopējā rēķinā.
3. Mikroviļņu krāsns: dārgākais pulkstenis mājā
Ieejiet virtuvē tumsā. Ko jūs redzat? Visticamāk, spīdošus ciparus uz mikroviļņu krāsns. Daudzi izmanto mikroviļņu krāsni vienkārši kā dārgu virtuves pulksteni. Lai uzturētu šī displeja un pogu sensoru darbību, krāsns nepārtraukti no tīkla patērē aptuveni 3 W stundā. Šķietami sīkums. Bet parēķināsim: Diennaktī tie ir 72 Wh. Mēnesī – vairāk nekā 2 kWh.
Tikai par to, lai zinātu laiku virtuvē, jūs maksājat elektroenerģijas piegādātājam ikmēneša “nodevu”. Bet pašu mikroviļņu krāsni mēs izmantojam pēc tās tiešā mērķa labi ja 10–15 minūtes dienā.
4. Veļas mašīna: drošības jautājums
Veļas mašīna gaidstāves režīmā patērē maz – līdz 30 Wh diennaktī (aptuveni 1 kWh mēnesī). Šķistu, ka to var ignorēt. Tomēr šeit jautājums nav tik daudz par naudu, cik par drošību. Veļas mašīna ir sarežģīta ierīce, kas ir pievienota ūdenim un atrodas mitrā telpā. Atstāt to zem sprieguma, kad mazgāšana ir pabeigta – tas ir risks. Sprieguma lēciens var sabojāt jutīgo elektroniku, kuras remonts izmaksās pusi no jaunas mašīnas cenas.
Padoms: Ieviesiet likumu izņemt kontaktdakšu no rozetes tūlīt pēc mazgāšanas. Tas pasargās gan maciņu, gan pašu tehniku.
5. Elektriskā tējkanna: galvenais rīma
Atšķirībā no iepriekšējām ierīcēm, tējkanna netērē enerģiju dīkstāvē (ja vien tas nav termopotu veids ar sildīšanu). Taču tā ir jaudīgākā ierīce virtuvē, kuru mēs izmantojam nepareizi. Tējkanna darbojas neilgi, bet ar milzīgu jaudu (parasti 2000–2500 W). Galvenā kļūda, kas sit pa kabatu: mēs vārām vairāk ūdens nekā nepieciešams.
Mums vajag vienu tasi tējas, bet mēs pielejam pilnu tējkannu “rezervei”. Rezultātā ierīce tērē liekas minūtes un kilovatus nevajadzīga ūdens uzsildīšanai, kas pēc tam vienkārši atdzisīs. Ja tējkanna kopumā darbojas 1 stundu dienā (piemēram, lielā ģimenē), tā mēnesī “notērē” līdz pat 90 kWh! Padoms: Lejiet tieši tik daudz ūdens, cik plānojat izdzert tūlīt. Tā ir pati iedarbīgākā taupīšana.
6. Ledusskapis: neizbēgamais ēdājs
Ledusskapis ir vienīgā ierīce, kuru mums nav iespēju atslēgt. Tas strādā visu diennakti, patērējot no 20 līdz 40 kWh mēnesī atkarībā no energoefektivitātes klases un vecuma. Bet mēs paši bieži liekam tam “ēst” vairāk. Neveiksmīgs kaimiņš. Ja ledusskapis atrodas blakus radiatoram, plītij vai saules gaismā, tam nākas strādāt ar pilnu jaudu, lai uzturētu aukstumu iekšpusē. Enerģijas patēriņš pieaug par 20–30%.
Putekļi. Ieskatieties aiz ledusskapja. Ja režģis aizmugurē ir pārklāts ar putekļu “kažoku”, siltuma atdeve tiek traucēta un kompresors ieslēdzas biežāk. Karstums iekšpusē. Silta zupas katls, kas novietots uz plaukta, liek skaitītājam griezties kā trakam.
7. Lādētāji un barošanas bloki: tukšgaitas slazds
Mūsdienu mājoklī rozetes bieži ir “izrotātas” ar dažādiem lādētājiem – telefoniem, planšetdatoriem, bezvadu putekļsūcējiem un klēpjdatoriem. Lielākā kļūda ir atstāt lādētāju rozetē pat tad, kad pati ierīce tam nav pievienota. Daudzi domā: “Ja telefons nav pieslēgts, strāva netiek tērēta.” Tomēr tā nav taisnība. Katrs lādētājs ir mazs transformators, kas pārveido spriegumu. Kamēr tas ir rozetē, iekšējās shēmas darbojas un patērē enerģiju siltuma veidā.
Siltuma efekts: Ja lādētājs, esot rozetē, ir kaut nedaudz silts uz tausti, tas nozīmē, ka tas tajā brīdī tērē elektrību. Mēroga problēma: Viens lādētājs gadā patērē salīdzinoši maz, taču vidēji mājsaimniecībā vienlaicīgi rozetēs ir “aizmirsti” 5–10 šādi lādētāji. Kopā tie veido stabilu, nepārtrauktu patēriņu 24 stundas diennaktī.
Ugunsdrošība: Lēti vai bojāti lādētāji, kas pastāvīgi atrodas zem sprieguma, ir viens no biežākajiem īssavienojumu cēloņiem. Tie var pārkarst un aizdegties, kamēr jūs guļat vai neesat mājās.
Padoms: Izveidojiet “uzlādes staciju” vienā pagarinātājā ar slēdzi. Kad ierīces ir uzlādētas, vienkārši izslēdziet slēdzi. Tas ne tikai ietaupīs naudu, bet arī pagarinās lādētāju mūžu un pasargās jūsu mājokli.
| Ierīce | Ko darīt, lai ietaupītu? |
| Apgaismojums | Nomainiet visas kvēlspuldzes uz LED. Tās patērē līdz pat 90% mazāk enerģijas. |
| Kondicionieris | Tīriet filtrus reizi mēnesī. Netīri filtri liek motoram strādāt ar lielāku slodzi. |
| Boileris | Noregulējiet temperatūru uz 55-60°C. Augstāka temperatūra tikai veicina kaļķakmens veidošanos un lieku tēriņu. |
Kā pārtraukt pārmaksāt: vienkārši secinājumi
Protams, katru vakaru skraidīt pa dzīvokli un raut ārā kontaktdakšas no visām rozetēm ir nogurdinoša nodarbe, bet rozetēm – arī kaitīga (tās kļūst vaļīgas).
Taču ir vienkāršs risinājums: pagarinātāji ar slēdzi. Pievienojiet televizoru, dekoderi un audio sistēmu caur vienu pagarinātāju ar pogu. Dodoties prom no mājām vai ejot gulēt, vienkārši nospiediet vienu pogu – un jūs atslēgsiet no strāvas uzreiz visu “vampīru” grupu.
Šī mazā darbība kļūs par ieradumu jau pēc nedēļas, bet gada beigās jūs ar pārsteigumu konstatēsiet, ka esat ietaupījuši summu, ar kuru pietiks, lai apmaksātu elektrību veselam mēnesim.
Vai jūs uz nakti atvienojat ierīces no rozetes vai uzskatāt, ka taupība nav tā vērta? Dalieties ar savu viedokli komentāros.
