Māsīca no Holandes stāsta par to kā viņiem pieņemts ciemoties un kā pieklājigi dot mājienus. Mums ir kur tiekties…
Mums visiem patīk tā patīkamā satikšanās sajūta, kad dodamies ciemos pie draugiem vai radiem. Tikpat ļoti mums patīk būt mājinieku lomā un uzņemt viesus savā mājoklī. Tomēr dzīvē gadās situācijas, kad visi sagatavotie gardumi ir apēsti, tējas tase jau sen izdzerta un sarunas par laikapstākļiem vai pēdējām ziņām izsmeltas. Ir pienācis brīdis, kad domās jau plānojat nākamos mājas darbus, bet viesi, šķiet, neizrāda ne mazāko vēlmi doties prom. Vai šī situācija jums nešķiet nepatīkami pazīstama?
Arī mēs Holandē mīlam viesus un novērtējam labu kompāniju. Protams, mēs, holandieši, neesam tik neaudzināti, lai jau pie pirmajām klusuma minūtēm norādītu viesiem uz durvīm. Neuztraucieties, viesmīlība mums nav sveša, un es personīgi ļoti izbaudu šos mirkļus. Tāpat ir mīts, ka visiem holandiešiem kalendārs ir saplānots pa minūtēm mēnešiem uz priekšu.
Tomēr, ja diena ir saspringta un kalendārs atgādina, ka tuvojas nākamais pienākums vai tikšanās, mums ir savas metodes, kā pieklājīgi pabeigt vakaru. 🙂
Vienoties iepriekš
Ja skaidri definēsiet, ka tikšanās ilgs līdz 15.00, tad variet būt droši, ka 15.10 telpa būs tukša. Pats vienkāršākais un efektīvākais veids, kā izvairīties no pārpratumiem, ir ciemošanās laika rāmju noteikšana jau sākumā. Jau uzaicinājuma brīdī varat piebilst: “Svētdien būšu ļoti priecīgs tevi redzēt, man ir brīvs brīdis no pulksten 12.00 līdz 15.00.” Šāda pieeja atvieglo dzīvi abām pusēm – viesi jūtas droši par savu plānu, un jūs ziniet, ka ap trijiem pēcpusdienā viņi paši dabiski sāks atvadīties.
Novākt traukus
Iespējams, būsiet pārsteigti, uzzinot, ka manā dzimtenē ciemiņiem ne vienmēr tiek klāts bagātīgs galds. Visbiežāk viesmīlība aprobežojas ar tēju vai kafiju un vienu cepumu – tā ir klasiska holandiešu tradīcija. Ja tikšanās notiek vēlāk pēcpusdienā vai vakarā, mēs varam piedāvāt ko stiprāku, kam klāt tiek pasniegtas vienkāršas uzkodas: siers, desa vai mazas maizītes.
Kad sāk pazust trauki, viesis saprot, ka vizīte tuvojas noslēgumam. Brīdī, kad kļūst skaidrs, ka laiks atvadīties, saimnieks var sākt pamazām novākt glāzes un uzkodu šķīvjus. Šis ir spēcīgs neverbāls signāls. Ja viesis redz, ka pēc trauku aiznešanas uz virtuvi tu atgriezies telpā tukšām rokām, tas ir nepārprotams mājiens, ka jauni papildinājumi vairs netiks piedāvāti un ir laiks posties mājup.
Neapsēsties
Vēl viena taktika: kad uz brīdi pametat viesistabu, lai dotos uz virtuvi vai tualeti, atgriežoties telpā, vairs neapsēsties dīvānā vai krēslā. Iespējams, no malas tas var šķist nedaudz par tiešu vai pat netaktisku, taču, ja to dara dabiski un ar smaidu, tas darbojas nevainojami. Stāvot kājās, jūs radāt kustības sajūtu, kas mudina arī viesus celties un sekot jūsu piemēram.
Stopvārds
Kā panākt, lai jūs ciemos kārtīgi pabarotu? Atbilde ir vienkārša – nāciet tieši uz vakariņām! Interesants novērojums no manas ģimenes dzīves: kad mana sieva runā pa tālruni un saruna ievelkas, es uzmanīgi klausos, kad parādīsies frāze “Nu labi…”. Tas man ir drošs signāls, ka pēc dažām sekundēm tiks nolikta klausule.
Es neesmu pārliecināts vai latviešu valodā šiem vārdiem ir tikpat liela nozīme, bet holandiešiem tie ir īsti “stopvārdi”. Mums tie ir: Zo, Goed, Okee. Latviešu valodā tiešākais un precīzākais tulkojums droši vien būtu “Nu tā…”, “Labi…” vai “Tātad…”. Tiklīdz saimnieks šādi iesāk teikumu, ir skaidrs, ka tūlīt sekos kopsavilkums un atvadas.\
Liks manīt
Zo, ik moet zo nog even de badkamer schoonmaken (boodschappen doen) – “Tā, man pēc mirklīša vēl jātiek galā ar vannas istabas tīrīšanu (vai jādodas uz veikalu).” Šis ir klasisks holandiešu paņēmiens – skaļi paziņot par nākamo darbu, kas tūlīt pat jāpaveic. Vēl viens variants, ko bieži izmantojam, ir jautājums: Wat voor plannen heb jij vandaag verder nog? jeb “Kādi jums vēl ir plāni šodienai?”. Šis jautājums eleganti novirza uzmanību uz to, ka diena turpinās un abām pusēm ir citas darīšanas. Visiem uzreiz ir skaidrs – ir laiks doties.
Vai arī nelikt manīt, bet pateikt tieši
Holandieši ir pazīstami ar savu tiešumu. Visi iepriekš aprakstītie mājieni ir sastopami ikdienā, taču mēs nebaidāmies būt arī pavisam atklāti. Ja saruna sāk ieilgt un laiks iet uz priekšu, saimnieks var vienkārši pateikt: “Pulkstenis jau ir daudz, es drīz sākšu gatavoties miegam.” Un šajā brīdī ir svarīgi tiešām piecelties, lai nodoms būtu pilnīgi skaidrs.
Protams, mēs tā nepārtrauktu svarīgu vai emocionālu diskusiju, taču brīdī, kad saruna sāk apsīkt, tas ir pilnīgi pieņemami. Var izmantot arī maigāku, bet tikpat tiešu pieeju: “Man bija ļoti liels prieks ar tevi parunāties, bet man drīz jāsāk pievērsties savām darīšanām (vai jādodas atpūsties).”
Aptuveni tāda ir mūsu pieeja šīm situācijām. Nu labi, man pašam tagad ir jādodas pie saviem darbiem, tāpēc šis raksts šeit arī beidzas :).
Kā ir pie jums Latvijā? Vai jums ir savi īpašie mājieni vai “stopvārdi”, lai delikāti liktu viesiem manīt, ka ballīte ir beigusies? Arī tev šķiet, ka mums ar šo ir problēmas? Tu vari 3x pateikt, ka tev daudz darāmā, bet viesi to nesapratīs.
