Latvijā top vienots Kapsētu likums: kādas izmaiņas sagaida iedzīvotājus? Pašlaik Latvijā trūkst kopēja tiesiskā rāmja, kas regulētu apbedīšanas jautājumus valsts mērogā.
Rezultātā katra pašvaldība pati izdod savus saistošos noteikumus, radot situāciju, kurā prasības kapavietu uzturēšanai, piešķiršanai un virsapbedījumu veikšanai krasi atšķiras atkarībā no dzīvesvietas deklarācijas. Lai novērstu šo sadrumstalotību un nevienlīdzīgo attieksmi pret iedzīvotājiem, Saeima 2025. gada septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Kapsētu likumu.
Kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas?
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kontrole jau iepriekš norādījušas uz vairākām sistēmiskām problēmām: Skaidrības trūkums: Iedzīvotājiem bieži nav saprotams, kā iegūt kapavietu vai kāda ir apbedījumu reģistrācijas kārtība.
Finansiālā nenoteiktība: Pastāv strīdi par pašvaldību noteiktajiem maksājumiem un to pamatotību. Nekoptas vietas: Līdz šim nav bijis vienotas procedūras, kā pašvaldībām rīkoties ar ilgstoši pamestām kapavietām.
Ko tieši regulēs jaunais likums?
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt cieņpilnu attieksmi un sakārtot kapsētu infrastruktūru visā valstī. Jaunais regulējums skars vairākus būtiskus aspektus:
Vienota uzskaite: Pašvaldībām būs obligāti jāievieš elektroniski apbedījumu reģistri, kuros fiksēs datus par aizgājušo personu un precīzu apbedīšanas vietu. Dzimtas kapavietas: Tiks nostiprināta iespēja rezervēt blakus esošas vietas dzimtas apbedījumiem.
Kārtība nekoptām vietām: Likums precīzi definēs, kādos gadījumos pašvaldība var lemt par kapavietas atņemšanu. Plānots, ka apsaimniekotājam kapi būs jāapseko vismaz reizi gadā (no aprīļa līdz novembrim). Ja kapavieta netiks sakopta trīs gadu laikā, pašvaldība būs tiesīga pārtraukt tās izmantošanas tiesības, tomēr saglabājot iespēju tās atjaunot, ja vieta tiks sakārtota.
Infrastruktūras standarti: Tiks noteiktas pamatprasības kapsētu ierīkošanai, uzturēšanai un pat slēgšanai.
Lai gan likums ir ceļā uz pieņemšanu, vēl gaidāmas plašas diskusijas otrajā lasījumā. Deputātiem un ekspertiem būs jārod risinājumi pretrunām starp lielo pašvaldību (piemēram, Rīgas) un reģionu specifiku, kā arī jāizlemj, cik lielā mērā jaunais regulējums skars privātās kapsētas. Pašlaik paredzēts, ka pamatā likums attieksies uz pašvaldību īpašumiem, taču ziņu aktualizēšana Fizisko personu reģistrā būs saistoša visiem apbedījumu veicējiem un krematorijām.
Lasi vēl: Kāda kliente stipri vīlusies iepērkoties kādā Latvijas ”Rimi” lielveikalā: ”Pārbaudiet savus čekus”
Ko cilvēki mēdz darīt ar tuvinieka pīšļiem
Kā norāda nozares eksperte Verpakovska, lielākā daļa cilvēku Latvijā joprojām pieturas pie tradicionālām vērtībām – aptuveni 70% gadījumu aizgājēja pelni tiek guldīti oficiālās kapsētās. Tomēr vērojama arī tendence izvēlēties privātākas un neierastākas atvadas: daļa tuvinieku urnu izvēlas aprakt savā dārzā vai lauku īpašumā, savukārt neliels mazākums pelnus izkaisa jūrā, dzimtajās vietās vai pat simboliski iestāda kopā ar puķi.
Interesanti, ka krematorijas praksē gadās arī neparasti lēmumi – darbiniece atceras gadījumu, kad ģimene vēlējusies aizgājēja pelnus sadalīt piecās atsevišķās urnās, lai ikviens tuvinieks varētu paņemt daļu no aizgājēja sev līdzi.
Nu jau pat tiem atrada kur piesieties…