Latvijas valdība ir skaidri pateikusi, ka neplāno ļaut iedzīvotājiem priekšlaicīgi izņemt naudu no otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem. Šis jautājums nupat pārrunāts ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem, kuri interesējās par mūsu sistēmas nākotni.
Kamēr kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir izvēlējušas citu ceļu, Latvija paliek pie stingras pozīcijas – šī nauda ir domāta tikai vecumdienām. Finanšu ministrs uzsver, ka politiķu dienaskārtībā šādu izmaiņu šobrīd vienkārši nav un nebūs.
Kāpēc Latvija neseko kaimiņu piemēram
Igaunija jau pirms kāda laika atļāva saviem iedzīvotājiem izņemt uzkrāto pensiju naudu, un nesen līdzīgu lēmumu pieņēmusi arī Lietuva. Tomēr mūsu finanšu ministrs Arvils Ašeradens uz šiem soļiem raugās ļoti kritiski. Viņaprāt, Igaunijas pieredze rāda, ka šāda rīcība nav nākusi par labu ne pašiem cilvēkiem, ne valsts ekonomikai kopumā.
Nauda, kas tiek izņemta un uzreiz iztērēta, vairs nestrādā cilvēka nākotnei. Ministrs norāda, ka politiski šis jautājums pat netiek apspriests, jo mērķis ir saglabāt sistēmu stabilu. Latvijas pensiju otrajā līmenī pašlaik ir uzkrāti vairāk nekā 10 miljardi eiro, un valsts šo milzīgo summu uzskata par būtisku drošības spilvenu nākotnes pensionāriem.
Ekspertu brīdinājumi par “nākotnes apzagšanu”
Arī pensiju jomas eksperti ir vienisprātis ar valdību. Galvenais arguments ir vienkāršs: ja cilvēks izņem naudu šodien, viņa pensija nākotnē var sarukt par 25 vai pat 30 procentiem. Tas ir ļoti liels kritums, ko vecumdienās varēs pamatīgi sajust.
Eksperts Edgars Voļskis šādu iespēju sauc par bezatbildīgu. Viņš uzskata, ka šodienas tēriņi nedrīkst notikt uz rītdienas labklājības rēķina. Ja cilvēkiem ļautu brīvi piekļūt šai naudai, daudzi to iztērētu ikdienas vajadzībām, bet brīdī, kad tiešām pienāks pensijas vecums, viņi paliktu ar pavisam mazu pabalstu.
Tomēr ne visi piekrīt tik stingriem noteikumiem. Ir cilvēki, kuri nonākuši patiešām smagā situācijā un uzskata, ka viņu pašu pelnītā nauda viņiem pienākas jau tagad. Kā piemērs izskan stāsts par kādu ārstu, kurš smagas traumas dēļ zaudējis darbu un saņēmis invaliditātes grupu. Viņam ir nepieciešama dārga rehabilitācija, lai viņš varētu atgriezties profesijā, taču naudas tam nepietiek.
Tajā pašā laikā viņa pensiju kontā glabājas desmitiem tūkstošu eiro, kurus viņš nedrīkst aiztikt. Viņš uzsver, ka šī nauda turklāt lēnām sarūk, jo bankas ietur komisijas maksas par apkalpošanu, bet jaunas iemaksas vairs nenotiek, jo viņš nestrādā. Cilvēki, kas nonākuši līdzīgos apstākļos, rosina ieviest izņēmumus – ļaut izņemt uzkrājumu vismaz smagas slimības vai invaliditātes gadījumā, kad nauda ir vajadzīga izdzīvošanai vai veselības atgūšanai.
Ko darīt, ja naudu vajag tagad
Eksperti uz šādiem skumjiem stāstiem atbild skarbi – pensiju uzkrājums nav domāts ārkārtas situācijām. Viņu ieskatā veselības problēmas un darba nespēja būtu jārisina ar privāto apdrošināšanu vai citiem valsts pabalstiem, nevis aiztiekot vecumdienu kapitālu.
Šobrīd izskatās, ka nekādas piekāpšanās nebūs. Valdība uzskata, ka, atverot “slūžas” kaut vienam izņēmuma gadījumam, sistēma sāks brukt. Tāpēc iedzīvotājiem jārēķinās, ka otrajā līmenī uzkrātā nauda paliks neaizskarama līdz pat oficiālajam pensijas vecumam, lai cik grūta būtu pašreizējā situācija.
