Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar nozīmīgu ziņu, kas tieši ietekmēs Latvijas un kaimiņvalstu drošību. Ir sagatavots plāns piešķirt milzīgu aizdevumu kopumā astoņām valstīm, lai tās varētu straujāk nostiprināt savu aizsardzību.
Latvijai šajā programmā paredzēti gandrīz trīsarpus miljardi eiro, un šī nauda palīdzēs iegādāties modernu bruņojumu un tehniku. Tas ir pirmais solis plašākā Eiropas mēroga programmā, kuras mērķis ir mazināt drošības riskus mūsu reģionā.
Kas ir šis jaunais aizdevums
Šo programmu sauc par Eiropas Drošības rīcības fondu jeb SAFE. Tā nav dāvinājums, bet gan aizdevums uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Kopumā astoņām valstīm, kuru vidū ir arī Igaunija, Lietuva, Polija un Somija, plānots sadalīt aptuveni 74 miljardus eiro. Eiropas Komisija rūpīgi izpētīja katras valsts vajadzības un plānus, pirms deva zaļo gaismu šādam atbalstam.
Latvijas gadījumā runa ir par 3,49 miljardiem eiro. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds skaidro, ka šī nauda ļaus mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kļūt daudz jaudīgākiem. Galvenā ideja ir tāda, ka aizņemties caur Eiropas Komisiju ir lētāk un izdevīgāk nekā tad, ja valsts to darītu pati saviem spēkiem. Turklāt atmaksas termiņš ir ļoti garš – Latvija šo naudu varēs atdot pēc 40 vai pat 45 gadiem.
Latvijai pieejamos līdzekļus plānots tērēt stratēģiski svarīgām lietām. Jau šogad plānots izlietot vairāk nekā 520 miljonus eiro. Uzsvars tiks likts uz modernu militāro tehnoloģiju iegādi un pašu aizsardzības industrijas attīstību. Svarīgs nosacījums ir tāds, ka priekšroka jādod tieši Eiropā un Ukrainā ražotai tehnikai. Tas palīdzēs ne tikai mums, bet arī kaimiņiem Ukrainā un stiprinās ražotājus visā Eiropas Savienībā.
Vēl viens būtisks aspekts ir kopprojekti ar citām dalībvalstīm. Ja vairākas valstis pērk vienādu bruņojumu kopā, ražotāji parasti piedāvā labāku cenu. Tas arī palīdz nodrošināt, ka dažādu valstu armijām ir savstarpēji savietojama tehnika, kas krīzes brīdī ir kritiski svarīgi. Tomēr realitāte rāda, ka sadarbība ne vienmēr rit gludi. Piemēram, lielie projekti starp Franciju un Vāciju reizēm iestrēgst politisku domstarpību dēļ, kas tikai vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir šādi kopīgi finanšu instrumenti.
Cik aizņemsies mūsu kaimiņi
Kopējais SAFE programmas apjoms ir vēl lielāks – ap 150 miljardiem eiro, un citas valstis plāno aizņemties vēl iespaidīgākas summas. Vislielāko interesi izrāda Polija, kurai provizoriski paredzēti gandrīz 48 miljardi eiro. Arī Rumānija un Itālija plāno aizņemties ievērojamus līdzekļus, lai modernizētu savas armijas.
Mūsu tuvākie kaimiņi arī nesnauž. Lietuva plāno izmantot 6,3 miljardus eiro, savukārt Igaunija – ap 2,3 miljardiem. Šie skaitļi nav izdomāti no gaisa, bet gan aprēķināti, ņemot vērā katras valsts izmēru, tās pašreizējās spējas un drošības situāciju. Tas parāda, ka viss reģions šobrīd ļoti nopietni gatavojas iespējamajiem izaicinājumiem.
Tagad bumba ir Eiropas Savienības Padomes pusē. Viņiem ir dotas četras nedēļas, lai pieņemtu galīgo lēmumu par šo aizdevumu. Ja viss noritēs pēc plāna, līgumi tiks parakstīti un pirmie maksājumi varētu tikt saņemti jau 2026. gada martā.
Latvijas Aizsardzības ministrijā šo uzskata par skaidru signālu, ka Eiropa ir saliedēta un gatava investēt drošībā. Lai gan tie ir aizdevumi, kas būs jāatdod, ilgtermiņā tie ļauj mums justies drošāk un attīstīt savu rūpniecību, negaidot, kad valsts budžetā parādīsies brīvi līdzekļi. Tas ir atbalsta mehānisms, kas palīdz aizpildīt visvairāk kritiskos robus mūsu aizsardzības spējās tieši tagad, kad tas ir visvairāk nepieciešams.
