Ministru prezidente Evika Siliņa ir viesusi skaidrību par to, no kurienes Latvija ņems naudu milzīgā “Rail Baltica” projekta turpināšanai. Galvenā cerība šobrīd tiek likta uz jauno Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kurā transporta nozarei plānots ievērojams finansējuma pieaugums.
Valdība plāno cīnīties par katru eiro, lai dzelzceļa būvniecība Latvijas posmā neapstātos un darbi ritētu raitāk. Šis projekts ir kļuvis par vienu no dārgākajiem un sarežģītākajiem mūsu vēsturē, tāpēc jautājums par finansējumu ir kļuvis īpaši dedzinošs.
Kur tieši meklēs vajadzīgos miljardus
Premjere skaidro, ka galvenais naudas avots joprojām būs Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments. Tas ir speciāls fonds, kas paredzēts tieši šādiem lieliem pārrobežu projektiem. Taču ar to vien nepietiks. Latvija plāno “likt lietā” arī Kohēzijas politikas naudu un pat tos līdzekļus, kas Eiropā paredzēti militārajai mobilitātei. Tas ir loģiski, jo jaunais dzelzceļš būs svarīgs ne tikai pasažieriem, bet arī valsts aizsardzībai.
Šī gada valsts budžetā projektam jau ir atvēlēti 260 miljoni eiro. Tas ir sākuma kapitāls, lai uzturētu tempu, kamēr tiek kārtoti lielie līgumi ar Briseli. Siliņa uzsver, ka jaunajā ES budžeta projektā transportam ir atvēlēts krietni vairāk nekā iepriekš, un tieši šī “jaunā nauda” būs tas glābiņš, kas ļaus pabeigt Latvijas posmu.
Situācija ar projekta dārdzību gan nav rožaina. Jaunākie dati rāda, ka kopējās “Rail Baltica” izmaksas visās trīs Baltijas valstīs kopā varētu sasniegt pat 23,8 miljardus eiro. Ja salīdzinām ar 2017. gadu, kad plānoja iekļauties nepilnos sešos miljardos, cipars ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes. Tas ir milzīgs lēciens, kas liek Eiropas revidentiem celt trauksmi.
Eiropas Revīzijas palāta jau ir atzinusi, ka sākotnējais mērķis pabeigt visu līniju līdz 2030. gadam, visticamāk, netiks sasniegts. Tik vērienīgiem projektiem termiņu kavēšana un izmaksu kāpums pasaulē nav nekas neparasts, taču “Rail Baltica” gadījumā skaitļi tiešām ir iespaidīgi. Latvijai vien pirmajā kārtā varētu būt nepieciešami aptuveni piecarpus miljardi eiro.
Vai ir iespējams ietaupīt
Satiksmes ministrijai tagad ir dots stingrs uzdevums – kopā ar inženieriem meklēt veidus, kā visu uzbūvēt lētāk. Tiek skatīti dažādi tehniski risinājumi, lai “optimizētu” tēriņus. Pašreizējās aplēses rāda, ka, gudri plānojot, Latvijas posmā varētu ietaupīt ap 500 miljoniem eiro. Tas, protams, neizglābs visu budžetu, bet ir būtisks solis pareizajā virzienā.
Valdība šobrīd pieprasa stingru disciplīnu un skaidru plānu par katru iztērēto centu. Nav noslēpums, ka sabiedrība par šo projektu ir neizpratnē – gan dēļ lielajām summām, gan dēļ tā, ka viss notiek lēnāk nekā solīts. Tomēr premjere ir pārliecināta, ka ar maksimālu Eiropas atbalstu un prātīgu taupīšanu projektu izdosies novest līdz galam.
Atgādināsim, ka galvenā ideja nav tikai ātrs vilciens uz Rīgu. “Rail Baltica” ir 870 kilometrus gara Eiropas standarta sliežu līnija, kas savienos Tallinu ar Lietuvas un Polijas robežu. Tas nozīmē, ka beidzot būsim pilnvērtīgi savienoti ar pārējo Eiropu pa dzelzceļu. Vilcieni tur varēs traukties ar ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā, kas pilnībā mainīs to, kā mēs ceļojam pie kaimiņiem un tālāk uz rietumiem.
Lai gan šobrīd lielākās diskusijas ir par naudu un rakšanu, ilgtermiņā šis dzelzceļš kļūs par mūsu ekonomikas un drošības mugurkaulu. Galvenais tagad ir nepazaudēt Eiropas uzticību un panākt, lai solītais finansējums tiešām nonāktu līdz Latvijas būvlaukumiem.
